dodamies aplūkot finālo objektu - muižu/pili.
ātri secinām - neapdzīvota, tiek remontēta.
drīz pamanām viņu - nāk tāds kundziņš gados, gumijas zābakos, pufaikā, līdzās uzticīgi slāj kaza.
nu jau atkal dzīs prom, nodomāju, varbūt tomēr ļaus druku palūkot, kas te.
skatieties droši, tur aizmugurē ir parks, jūs droši, droši, ejiet, kur gribiet!
nu un tad apskates beigās aicina dzert kalpu mājā tēju, sildīties pie kamīna, ēst pankūku.
viņš muižkungs, nopircis šo skaistumu, lai pašam un citiem prieks, tāpēc tak restaurē, lai varētu te tādas četras mēs, sazin no kurienes šajā nekurienē uzradušās, aplūkot visu.
sargs palaists atpūtā, tā nu pats te slauc kazu, cep pankūkas un dzīvojas..
Tu to nosapņoji vai pa īstam? :) unikāli.