pamesta sala Gunkanjima (dzimusi Hashima, jauno vārdu ieguva, jo tas nozīmē kara kuģis un sala tā tiešām izskatās) Klusajā okeānā, 15 km no Nagasaki, viena no 505 neapdzīvotajām salām Nagasaki apgabalā, 6,3 hektārus liela.

Tikai pirms apmēram 40 gadiem šī sala bija vispadzīvotākā vieta pasaulē, nu tajā dzīvo tikai putni un kaķu rēgi – to 1974.g. pilnībā pameta.

Viss sākās ar to, ka pirms daudziem, daudziem gadiem netālajā, bet krietni lielākajā, salā Takashima cilvēki atklāja ogļu burvību. Kad 19.gs. sākumā uzlabojās satiksme  ļaudis sāka tās tirgot. Kad Japāna atvēra sevi ārpasaulei 1850to beigās, Japānā ieradās arī eiropiešu gudrinieki. To vidū Thomas B.Glover (1838-1911), kas uzlaboja ogļraktuves, jo līdz tam ogles ieguva visai primitīvā veidā – cērtot gabalus no virspuses, kad bedre tik liela, ka paliek bail, meklē nākamo vietu. Tad nu Glovers apskaidroja par jaunākajām metodēm un atveda modernu aprīkojumu un speciālistus no Lielbritānijas. Tā rezultātā salu sāka caururbt. Lieliskie panākumu lika vīriem pievērsties citām tuvējām salām, Hashima salu ieskaitot, un tā 1887.g. tiek pirmoreiz apdzīvota un raktuves iekārtotas. Pēc trīs gadiem salu pārdeva Mitsubishi Corporation.

Ap 1907.gadu salā jau bija strādnieku nami un milzu siena tai apkārt. Sala iegūst savu otro vārdu Gunkanjima, jo izskatās šitā:

1916.g. Hashimā ieguva 150,000 t ogļu un apdzīvotība sasniedza vairāk par 3,000 ļaužu. Mitsubishi uzcēla tam par godu pirmo ievērojama izmēra daudzstāvu dzīvokļnamu, lai strādniekiem ir kur palikt.

Dzīvokļi ir ļoti pieticīgi – kvadrātveida sešstāvu ēka ar iekšpagalmu, katrā miteklī  ir viena 9,9 kvm liela istaba ar logu, durvīm un mazu vestibilu. Vannasistaba, virtuve un wc ir kopējas. Ar visu to, šie nami ir liels uzlabojums dzīves apstākļiem. Vadītājiem un citiem īpašajiem ļaudīm tiek lielāki mitekļi ar visām ērtībām.

Pēc diviem gadiem seko nākamā, vēl lielāka  māja un tad vēl un vēl, līdz uz mazās salas ir 30 lielmājas.

1941.g. ieguva jau 410,000 t. un daudzas strādnieku nāves. 1945.g. bojā gāja apmēram 1,300. Mirs darba negadījumos, no arodkaitēm, no bada, no slimībām, izmisumā peldot prom no salas vai veicot pašnāvības.

Karš beidzās, bet ogles aizvien vajadzēja – 1959.g. iedzīvotāju skaits ir 5,259. Cilvēki tiek sabāzti viens otram virsū, aizpildot katru kaktu. Sala sasniedz rekordu – 835 cilvēki uz vienu hektāru, jeb 1,391 cilvēki uz vienu hektāru, skaitot tikai salas dzīvojamo platību.

Salā ietilpa arī pamatskola, vidusskola, spēļu laukums, sporta zāle, spēļu zāle, kinoteātris, bārs, restorāni, 25 dažādi veikali, slimnīca, frizētava, budistu templis, Shinto namiņš un arī bordelis. Mašīnas nebija, jo viss ir ātri sasniedzams un ielas sastāv galvenokārt no iekšpagalmiem, kāpnēm un cita veida labirintiem. Tamdēļ nevajadzēja arī lietussargus – visur var nokļūt pa iekštelpām.

Tā kā daudzi japāņi krita karā, strādnieki tika vervēti vai ar varu atvesti no Korejas un Ķīnas. Kāda stātu var atrast pa vidu te: cabinetmagazine.org

Salā bija tikai ogles un tamdēļ tā pilnībā bija atkarīga no ārpasaules. Var tikai iztēloties tās iemītnieku šausmas, kad okeānā bija vētra un piegādes kuģi kavējās. Piegādāja visu, pat dzeramo ūdeni. Tikai 1963.g. apstādīšanas kampaņā tika atvesta zeme un iedzīvotāji uz namu jumtiem izveidoja ko dārziem līdzīgu, beidzot tiekot pie svaigiem dārzeņiem un ziediem. Šajā laikā ieradās arī televizori, veļasmašīnas un ledusskapji.

1960to beigās pasauli pārņēma naftas spēks un ogļračiem sāka klāties grūti.  Mitsubishi sāka slēgt raktuves un pamazām samazināt darbaspēku Hashimā.

1974.g. 15.janvārī kompānija noturēja svinīgu ceremoniju sporta zālē, paziņojot, ka raktuves slēdz. Pēdējais iedzīvotājs 20.aprīlī pameta salu. Stāvot uz kuģa klāja, turot lietussargu, nelielā lietutiņā viņš atskatījās uz tukšajiem dzīvokļiem un pamesto salu, kurā nu mitinās putni un kaķi, kurus nevarēja noķert.

Tagad salā ieeja oficiāli ir aizliegta, bet kā var saprast, tiek organizēti braucieni un ļaudis ik pa laikam tur vazājas.

Te kāda stāsts:

jpgmag.com

Lūk.

p.s. ir, iespējams jau pabeigta, zviedru dokumentālā filma par šo salu -  režisori Carl Michael von Hausswolff un Thomas Nordanstad.

Ir arī Shochiku Co 1949.g. filma Midori Naki Shima (The Greenless Island).

bildes un bildes

es tur gribu būt!