telefontubbie ([info]telefontubbie) rakstīja,
@ 2016-07-10 02:10:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Gunāru Astru pieminot
Grāmatnīcā neviens (tad, kad esmu darbā) nav pacēlis no jaunumu plaukta grāmatu par Gunāru Astru un tajā ieskatījies, tā tur stāv apmēram trīs nedēļas.
A kto takoj, Gunārs Astra?*
Tas ir cilvēks, kuru notiesāja uz 7 gadiem cietumā par to, ka glabāja Dž.Orvela "1984" u.c. grāmatas tālajā 1983.gadā. Nu labi, tas ir tikai formālais iemesls, ietupināja jau par viņa uzskatiem un tāpēc, ka klusiņām satusēja ar līdzīgiem.
Tas, protams, bija ļoti sen, kad bija cita pasaules uztvere. Bija nešķīsts prieciņš par būšanu pret Soviet sistēmu un latviskuma saglabāšanu. Tie laiki ir sen aizgājuši. Čū-čū-aizbraukuši. Tagad vietā ir jauna sistēma - nebūt par neko pārliecinātam, ka vislabāk vienkārši ir būt tur, kur apgrozās nauda. "Ai emigreited from Latvia because dēr ār nou well-peid džobs", simtiem tūkstošu latviešu iemesls, kāpēc uz neatgriešanos braukt uz vienalga kurieni. Pilnīgi vienalga, ka pašu bērni diez vai runās latviski, jo kam tad tas ir izdevīgi, galvenais lai iet strādāt un dabū piķi, vairāk, vairāk piķa pēc iespējas svešākā vidē!

Un tagad drusku atkāpe. Pirms vairākiem gadiem žurnālists Atis Klimovičs intervēja vecus cilvēkus visā Latvijā un apkopoja viņu stāstus biezā un interesantā grāmatā "Personiskā Latvija". Cilvēki daudz runāja par bērnību un jaunību pagājušā gadsimta 20. un 30.gados un kas notika kara gados. Būtībā - dzimuši jaunizceptā demokrātijā,līdzīgi kā es.Daudzi dzīvoja nabadzībā, kā tagad saka "no rokas mutē". Viņi dzīvoja nabadzīgi, bet viņi darīja daudz vairāk katru dienu nekā mana superslinkā coffee-shop atkarībnieku paaudze. Viņiem bija liela vēlme izglītoties un pastāvēt pašiem par sevi vismaz tik daudz, lai izveidotu efektīvu naturālo saimniecību vai amatnieku darbnīcu. Vērtība bija darbos un zināšanās, kas tika nodotas no paaudzes paaudzē, kontaktos starp savējiem. Tagad mana vecuma jaunieši vērtību saskata nevis darāmajā darbā, bet darba atalgojumā. Zināšanas ir noplicinātas līdz "jo vieglāk un mazāk/nesarežģītāk, jo labāk" līmenī. Kādreiz cilvēki vairāk turējās kopā ciemos un mazpilsētās. Tagad - ka tikai tālāk no Latvijas.

Gunārs Astra tiesā teica, ka latvieši tiek degradēti un degradējas,vainojot tajā PSRS rusifikācijas politiku. Kāds esot tiesas zālē sēdējis ar maģīti un ierakstījis. Tagad latvieši degradējas labprātīgi, paši no brīva prāta,neviens čekists nebaksta un nebīda. Astras kungs būtu ļoti dziļi vīlies, ja viņam būtu iespējams ar laika mašīnu nokļūt 2016.gada 10.jūlijā. Es pilnīgi redzu viņa vilšanos, skatoties šajā fotogrāfijā:



*Gunārs Astra savu aizstāvības runu tiesā bija sācis ar frāzi "A kto takoj,Ojārs Vācietis?"

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]termostats
2016-07-10 12:45 (saite)
Nu baigi nodevi. Man kā šīs te slinkās paaudzes pārstāvim gribētos piebilst, ka es neredzu pilnīgi nekā slikta tajā, ka šodien ir jāstrādā mazāk, lai dzīvotu labāk, nekā vēl gadus 20 vai kur nu vēl 80 atpakaļ. Būtu dīvaini, ja būtu citādāk. Progress taču.

Izglītošanās? Vispār jau pēdējā laikā bieži tiek norādīts uz to, ka mums ir pārāk daudz jauniešu, kuri neapgūst profesiju, bet dodas kaut ko studēt. Bieži tīri studēšanas pēc, jo pēc augstskolas absolvēšanas tāpat dara kaut ko citu.

Migrācija arī ir normāls process. Nu ja nav tas cilvēks pieķēries kādai vietai un redz, ka citur viņam klāsies labāk, tad turēt viņu uz vietas ar varu ir pilnīgi garām. Labāk lai aizbrauc padzīvot citur, un atved atpakaļ kādas jaunas zināšanas un pieredzes. Vai ja tomēr nevelk atpakaļ, tad labāk arī tā, nekā sēdēt Latvijā un pukstēt.

Visu cieņu Astram, bet es kā slinkās paaudzes pārstāvis šajā sakarā neko nenožēloju.

Nu un runājot par Klimoviča grāmatu, kuru gan man nav sanācis izlasīt, vajag paturēt prātā to, ka vecu cilvēku atmiņas par jaunību, ir viena no pēdējām liecībām, pēc kuras izdarīt kaut kādus nopietnus secinājumus.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mazeltov
2016-07-10 13:38 (saite)
Par profesiju apgūšanu runājot - nav jau to labo arodskolu Latvijā, jo viss fokuss tika likts uz pamat, vidējo un augstāko izglītību, kā arī tas, ka arodskolas izglītībai nāk līdzi tas, ka to uzskata par kaut ko ļoti neprestižu; tādu, kuru apgūst tikai kaut kādi neveiksminieki. Te nu arī rezultāts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]termostats
2016-07-10 13:52 (saite)
Ir vai nav, to nezinu, jo neesmu iedziļinājies, biju čaiņiks - vidusskolnieks. Bet jā, par to, ka nav prestiži, diemžēl jāpiekrīt, un tā ir ļoti liela kļūda.

Bet tuvāko 10 gadu laikā tam vajadzētu strauji mainīties, jo arī Latvijā strauji aug to cilvēku skaits, kuri vairs ar rokām neko nemāk izdarīt, tāpēc pieprasījums pēc visa veida meistariem kāps, un līdz ar to arī viņu cenas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2016-07-10 14:56 (saite)
ir jau labu laiku kā kāpis.

piemēram, smagās tehnikas operatori -- aka advancēti buldozeristi, kas strādā ar simtiem K un miljoniem vērtu tehniku -- cik zinu, ja apgūst to moderno tehniku, tad 2K uz rokas nav robeža.

modernie darbagaldi arī.

bet viens āķis tur ir, ka tādam modernajam darbagaldam vajag 1 cilvēku 5 vietā. un modernais robotizētais smagais ekskavators or whatever arī iztiek ar 1 cilvēku tur, kur agrāk vajadzēja vēl 10 supporting staff.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]termostats
2016-07-10 15:39 (saite)
Nu tie jā, es vairāk domāju visādus elektriķus, santehniķus, mehāniķus utt., tur vēl ir vieta uzlabojumiem, lai gan virziens jau ir ieņemts.

Par to āķi... Nu skaidrs, ka visi nevar būt tādi spečuki, kādam ir arī ielas jāslauka, tikai nu pagaidām nejūt, ka būtu baigā speciālistu pāprodukcija un ka cilvēkam, kuram strādā gan galva, gan rokas, nebūtu ko darīt. Tā kā nu, par kaut ko uztraukties te pāragri.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2016-07-10 15:07 (saite)
+1

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Nodzēsts puksts)

[info]telefontubbie
2016-07-10 23:39 (saite)
ā nē, vispār
Jūdas Graši - Rīt
https://www.youtube.com/watch?v=T6TrJdPn7cM

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]telefontubbie
2016-07-10 23:40 (saite)
Strādājam mazāk gan, bet toties ir laiks būt neapmierinātiem un depresīviem, gaužamies par vismazākajiem sūdiem,činkstam bez apstājas un rakstām ļaunus TVNET komentārus(joks). Un ja tam drūmajam morāles stāvoklim piepluso vēl pseido darbu, tad tur progress ir tikai kā spožs konfektes papīrītis, bet iekšā puveklis. Maizes šķēle pūst no vidus, tāpat arī cilvēki - ārēji liekas wow progresīvi darbaļaudis,bet patiesībā iekšēji pelē.

Daudzi neprot darīt darbus un tāpēc tie darba augļi tādi gaistoši un nenozīmīgi. Tādu cilvēku ir daudz. Tas Astras ieraksts nez kāpēc sanāca ļoti "nazi" stilā, tāds nebija mērķis. Doma bija atgādināt,ka Latvijas sabiedrība ir tik dziļā muklājā tāpēc, ka cenšamies būt nāvīgi individuāli, tik individuāli un naudaskāri, ka nav vairs vispār nekādu vērtību, kas garīgi cilvēkus turētu kopā, pat ja tie atrodas dažādās valstīs.

Reiz zaļoja jaunība, cerības plauka,
Tad asins bij’ karsta, tad gaišs bija laiks,
Un pasaule visa tik krāšņa, tik jauka,
Un nākotne spoža kā saules vaigs.

Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi,
Viss mira, kas agrāk bij’ daiļš, kas bij’ svēts,
Un dievīgie tēli tik bāli, tik drūmi,
Un dīdzis nekas nav, kas ticībā sēts.

Un tukšām paliekot zinību slāpēm,
Un beidzoties visam, kas daiļš bij’, kas svēts,
Sirds pildījās nāvīgām asiņu sāpēm,
Bet pagātne arī jau sāpes sedz.
(Veidenbaums)

Migrācija ir demokrātijas pluss. Taču tās galvenajam iemeslam nevajadzētu būt vienkārši naudai, materiālajam. Tur jābūt patikšanai pret tām vērtībām, kas ir pašsaprotamas citā valstī, gatavībai mācīties un lauzt stereotipus, daļēji nojaukt savu provinciāli aprobežoto pasauli un realizēt sevi, jo Latvijā daudz ko vienkārši nav iespējams izdarīt, ko var izdarīt citur.
Tieši kā mazeltov iepriekš rakstīja - iemesli migrācijai ir pat ĻOTI dažādi un es neesmu tik ļoti nazi lai to nesaprastu.:D

Jā,mutvārdu vēsture netiek, kā lai to saka, uztverta par objektīvo, faktoloģisko un neapgāžamo vēsturi, ko pārrakstīs gadus 100 uz priekšu.Laiks/vēsture nekad nestāv uz vietas un tāpēc tā nekad nav pa īstam objektīva, tas ir mūžīgais plastalīns ikviena rokās.
Tā pastāv tikai tad, kad ir runātāji un ir klausītāji.Tajā ir vērts ieklausīties, jo tā ir unikāla. Tas ir līdzīgi kā klausīties draugus pjanā, kuri stāsta reālus piedzīvojumus iz dzīves.Ha!Kad tu būsi vecs un tev būs bērni un mazbērni, tavs pienākums viņiem būs stāstīt par tevis tapšanu par lietaskoku.:)
Viens cilvēks mūža laikā var savu dzīvesstāstu pastāstīt vismaz 3 - 5 dažādos veidos, viss atkarīgs no cilvēka atmiņas un spējas pievērst uzmanību konkrētām detaļām.Tāpēc jau nesen tapa grāmata par aldari,Bauskas un Tērvetes aliņa "tēvu", kurš Klimovičam piemuldēja laikam 7 kasetes.
Man bija arī vectēvs ar neizdzīvoto jaunību (kara izkropļota,agri sāka strādāt fabrikā un pēcāk arī tika dzīts karā) un labi,ka es paspēju pajautāt viņa dzīves stāstu, kura vērtību tā pa īstam apzinājos tikai tad, kad viņš vairs nebij šai saulē. Ko tu neteiksi - viņš arī bija strādīgs,sīkumains līdz pēdējam un paspēja man daudz ko iemācīt. Ka uz rupjmaizes rudenī jāliek virsū ķiploks,jāizēd šķīvis,jāspodrina kurpes,jāmāk braukt ar velosipēdu, nedrīkst kavēt darbu,jātur kārtībā darba galds, jālasa ļoti daudz, nedrīkst nevienam pilnībā uzticēties, jāprot pasmieties pašam par sevi,mācēt uzklausīt,nezagt no darba,atcerēties draugus,novērtēt to,kas ir utt. Dzīvesstāstos ir fiškas un pērles, no kuriem var daudz ko paturēt prātā un pēc tam paša dzīvē pārbaudīt.

P.S.
Patiesībā viss ko gribēju uzrakstīt, bija Jūdas grašu dziesma "Huj viņ zin"
https://www.youtube.com/watch?v=jxeYGp6A4RI

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?