Gunāru Astru pieminot
Grāmatnīcā neviens (tad, kad esmu darbā) nav pacēlis no jaunumu plaukta grāmatu par Gunāru Astru un tajā ieskatījies, tā tur stāv apmēram trīs nedēļas.
A kto takoj, Gunārs Astra?*
Tas ir cilvēks, kuru notiesāja uz 7 gadiem cietumā par to, ka glabāja Dž.Orvela "1984" u.c. grāmatas tālajā 1983.gadā. Nu labi, tas ir tikai formālais iemesls, ietupināja jau par viņa uzskatiem un tāpēc, ka klusiņām satusēja ar līdzīgiem.
Tas, protams, bija ļoti sen, kad bija cita pasaules uztvere. Bija nešķīsts prieciņš par būšanu pret Soviet sistēmu un latviskuma saglabāšanu. Tie laiki ir sen aizgājuši. Čū-čū-aizbraukuši. Tagad vietā ir jauna sistēma - nebūt par neko pārliecinātam, ka vislabāk vienkārši ir būt tur, kur apgrozās nauda. "Ai emigreited from Latvia because dēr ār nou well-peid džobs", simtiem tūkstošu latviešu iemesls, kāpēc uz neatgriešanos braukt uz vienalga kurieni. Pilnīgi vienalga, ka pašu bērni diez vai runās latviski, jo kam tad tas ir izdevīgi, galvenais lai iet strādāt un dabū piķi, vairāk, vairāk piķa pēc iespējas svešākā vidē!

Un tagad drusku atkāpe. Pirms vairākiem gadiem žurnālists Atis Klimovičs intervēja vecus cilvēkus visā Latvijā un apkopoja viņu stāstus biezā un interesantā grāmatā "Personiskā Latvija". Cilvēki daudz runāja par bērnību un jaunību pagājušā gadsimta 20. un 30.gados un kas notika kara gados. Būtībā - dzimuši jaunizceptā demokrātijā,līdzīgi kā es.Daudzi dzīvoja nabadzībā, kā tagad saka "no rokas mutē". Viņi dzīvoja nabadzīgi, bet viņi darīja daudz vairāk katru dienu nekā mana superslinkā coffee-shop atkarībnieku paaudze. Viņiem bija liela vēlme izglītoties un pastāvēt pašiem par sevi vismaz tik daudz, lai izveidotu efektīvu naturālo saimniecību vai amatnieku darbnīcu. Vērtība bija darbos un zināšanās, kas tika nodotas no paaudzes paaudzē, kontaktos starp savējiem. Tagad mana vecuma jaunieši vērtību saskata nevis darāmajā darbā, bet darba atalgojumā. Zināšanas ir noplicinātas līdz "jo vieglāk un mazāk/nesarežģītāk, jo labāk" līmenī. Kādreiz cilvēki vairāk turējās kopā ciemos un mazpilsētās. Tagad - ka tikai tālāk no Latvijas.

Gunārs Astra tiesā teica, ka latvieši tiek degradēti un degradējas,vainojot tajā PSRS rusifikācijas politiku. Kāds esot tiesas zālē sēdējis ar maģīti un ierakstījis. Tagad latvieši degradējas labprātīgi, paši no brīva prāta,neviens čekists nebaksta un nebīda. Astras kungs būtu ļoti dziļi vīlies, ja viņam būtu iespējams ar laika mašīnu nokļūt 2016.gada 10.jūlijā. Es pilnīgi redzu viņa vilšanos, skatoties šajā fotogrāfijā:



*Gunārs Astra savu aizstāvības runu tiesā bija sācis ar frāzi "A kto takoj,Ojārs Vācietis?"