Rediģējot kārtējo šedevru, kur tulkotājs centies likt komatus un lietot vārdu formas, taču pēc testa principa, tb, atķeksēt random atbildi cerībā, ka varbūt būs īstā, ienāca prātā doma. Proti, Latvijas Tulku un tulkotāju asociācija vai kāds cits kompetents rumpis varētu tulkotājiem ieviest licences, bez kurām viņus darbā neņemtu neviena sevi puslīdz cienoša aģentūra, gluži kā ārstiem. Un licences iegūšanas nolūkā censoņiem būtu jātiek galā ar pārbaudījumu dzimtajā valodā par elementārām lietām, piemēram, pieturzīmēm, vārdu nozīmēm, vārdu formām, izteiksmēm u.c., un ar līdzīgu pārbaudījumu avota valodā, kurā pirmām kārtām tiktu noteikta īpatņa spēja saprast tekstu - nevis "kaut kā nebūt vispārīgi", bet gan puslīdz precīzi. Pieņemu, ka rezultātā daudz mazāk kļūtu gan "tulkotāju", gan problēmu tiem, kas rediģē, un tiem, kas tulko, mēģinādami radīt izmantojamu un pēc iespējas mazāk kaitinošu produktu.