starro ([info]starro) rakstīja,
@ 2011-05-16 17:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Mogwai - Like Herod (Hood Remix)

Vai dizainam ir tautība?
Kā vietējam daudzās paaudzēs iedzīvotājam bez gaumes, kurš tomēr kaut ko patērē un lieto, kas kaut kā funkcionē un kaut kā izskatās, [info]simamura aptauja, lai gan vāji slēpti izsmējīga, tomēr lieku reizi vedina uz mūžsenām un nebeidzamām pārdomām par to vai lietišķajai mākslai ir "tautība"?

Nez kimonõ ir japānisks?

domāju, ka priekšmeta tautību vispirms nosaka materiāls. vietējs. otrkārt - komerciālie panākumi vietējā tirgū. vai panākumu pamatā ir pieturēšanās pie tradicionālās amata skolas, vai sekošana aizjūru modei - tik un tā tas atkarīgs no patērētājiem un viņu izpratnes vai tas derīgs lietošanai un greznumam. forma, krāsas? - modes lieta. ja joprojām vietējais tirgus nepārejoši par smukām un praktiskām uzskata svītrainas segas, kādas te auda XIX gs., tad tradīcija ir dzīva un latviska. ja tradīcija kādā brīdī bijusi pārtrūkusi un kāds mēģina piedāvāt kopijas, rekonstrukcijas no muzeju fondiem vai savas vīzijas par senatni, tad tam vairs nav nekāda sakara ar "latviskumu", tad tas ir "vēsturiskais romantisms", kuram, jādomā arī gana liels noieta tirgus. un tradīcija - tas nozīmē attīstību, kanõnos un konservatīvismā balstītu, bet ietver arī jaunradi.

Un protams, labākā ironija ir tā, kur ir tikai daļa ironijas: meid in latvia



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]simamura
2011-05-16 21:28 (saite)
Ir piemēri, ka rotkalis paņem kādu arheoloģisku paraugu no līvu kapulauka un sāk ražot kopijas, kas izskatās satriecoši labi uz mares un roļa jaunās kolekcijas maisveida žaketēm. Viens cits, kaut kur redzēju, bija paņēmis, sagriezis to svītraino segu un sašuvis sev diskotērpu vienos zibeņos. Bet tas nav muzejiski un tas nav tradicionāli, un tas autoritāri neuzdod šo interpretāciju par autentisku. Un tas man patīk. Nejūtu, ka jumis mani sargātu, bet arī krusts nesargā, un vēja zvani pareizā debespusē arī nē.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]starro
2011-05-16 21:58 (saite)
tas ir kičs un nevienam neienāk prātā to asociēt ar "latvisku". pat ja izmantots kāds etnogrāfisks elements. par latvisku var saukt kaut ko šim reģionam raksturīgu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]simamura
2011-05-16 22:05 (saite)
Tāpēc tik daudzi atdeva balsis par rasu vībotnēs, nevis materiālo kultūru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]_re_
2011-05-16 22:20 (saite)
par paraboliskajiem jumtiem, ne rasu
un nedaudz zārdiem

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]porkus
2011-05-17 21:45 (saite)
tēma tipa laba, bet ... kautkā definīciju bardaks ir ielavījies tekstā un tas sapurgā visu štelli (manprāt) ... lai gan hvz

tradīcija = konservatīvisms : atīstība & jaunrade = 0, viss ir kopijas(vairāk vai mazāk precīzas)
jaunrade (pat balstita uz tradicijām) = progress, attistība, "dzīve iet uz priekšu"

ka raiņu janka pīkstēja - pastāvēs kas pārmainisies (gan jau, ka ari kultūras kontekstā)

vajag kla ... kl ... klarifikāciju;

kas ir "latviskums"
kas ir mode
utt
+ baisi gribētu to tajos "kanõnos" ierakstīto palasīties

+ takš nav nekāds noslēpums, ka aizjūru amata tradīcijas un hi-tech savulaik latavijā lielā mērā noteica visādu textil"lupatu" izskatu un kvalitāti

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]starro
2011-05-17 23:13 (saite)
par definīcijām: 90to vidū gadījos kādā mārketinga aizjūras sludinātāja seminārā, kur stāstīja par patērētāju psiholoģiskajiem tipiem un to uzvedību. redz, esot pētījumi, ka 20% allaž pērkot tikai savu ierasto nemainīgo produktu - tie tie konservatīvie. 60% pērk zināmo veco, bet nedaudz uzlaboto produktu - tie tie tradīcijās balstītie, bet aktuālajā realitātē mītošie. 20% vienmēr patīk izmēģināt kaut ko jaunu, pat ja jaunais ir labi aizmirsts vecais, vai nepārdomāts un nepiemērots vajadzībām.

pie +a. sākot ar kurzemes hercogistes laikiem līdz dzimtbūšanas atcelšanai miestos, kur galvenokārt koncentrējās amatniecība, ap 80% iedzīvotāju bija žīdi. tur arī radās estētikas kritēriji, ergonomikas testi, funkciju matricas, kvalitātes mājas, un citi tirgus pētījumi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]starro
2011-05-17 23:33 (saite)
+ lai kādas tās aizjūru tehnoloģijas, nouhovs un benķmārkings, tomēr vietējo izpildījumu noteica pieejamās izejvielas un materiāli - nācās lokalizēt un adaptēt. imports tomēr nebija plaši pieejams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]porkus
2011-05-18 18:22 (saite)
nu lūk nesaparatu par ko šis viss ir , tāpēc iekāros par definicijām
un tās definīcijas - vienmēr likās, ka atbild uz jautājumu "Kas tas ir?"
tipa ar ko kas ir domāts "latviskums" vai kas ir domāts ar "tradīcija ir pārtūkusi" un kādā kontekstā un bla bla bla bla

man te viens piemērs kā reiz ir pa rokai - tipa ārzemju materiāls kā materiāls un ethno-materiāls kā latviešu + aizokeānijas mode un dislokācija + ir arī šādi tādi mārketinga dati pa rokai (lai gan mārketings šim pasākumam joprojām klibo - tomēr viena cilvēka orķestris)

http://www.ethnografix.com



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]porkus
2011-05-18 18:51 (saite)
+ tipa vispārīga bilde "no otras puses" sortof par tēmu:

http://www.180360720.no/wp-content/uploads/2008/07/etbographyformarketers.jpg

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?