ārprāc kā per alco. like heroīns, ko tikai 1x mēģināju un nepēra. sūds kaut kāds, nu. bet per Laura

To, ka esmu pārgribējies, jau pilnīgi visiem redzams. Vienkārši piesauc jebkurā no 2 valodām. wait, 2 dienas, ātrāk tu nevarēsi

kā apēst kokosriekstu pienu? ir bundža, bet švaki ar ēdājiem. sīkiem kaut kas ļoti eksotisks negaršos, man laikam mājās nemaz nav tādu eksotisko garšvielu, turklāt es šobrīd gavēju. vispār var arī ar gaļu kādu recepti ieteikt

man pašai kokosriekstu piens nu tā lai neteiktu, ka negaršo

Vardarbīgās attiecībās esošas sievietes bieži vien ir atkarīgas no dzīvesvietas, finansēm. Tā es tupi domāju. Bet arī mentāli atkarīgas. Es runāju par sevi. Es biju uz beigām vardarbīgās attiecībās. Es taču nesitu pretī, un pieņēmu visus pazemojumus. Viņai izdevās mani iznīcināt. Grieķijas mūķene, mūsu draugs, saskatīja Guntu kā raganu, arī nefolk. Bet tā ir atkarība, es joprojām viņu "mīlu?"

Es paņēmu kredītu, lai dzertu. Tas jau bija aizvakar. Iesim nodzert pēdējo naudu. Es vnm esmu daudzskaitlī, kad runāju ar sevi.
Pēdējo dienu, meibi. Es vnk vēl spēju nostāvēt kājās. Tas ir points. Bet nekur tālu, uz tuvāko un maz izdevīgu veikalu. Savu purniņu negribu nekur rādīt, kaut dīvaini, es patīku random cilvēkiem uz ielas tieši at lowest states. Viņi lasa mani kā skarbu literatūru laikam.

Sēžu teikas ezītī. Gaidu, kad beigsies rinda... Wtf, tik gara negribas stāvēt...

NAV VISS TIK SLIKTI
Ja kaut kas arī var pazudināt Ukrainu, tad ne jau moskaļu ordas, kas lien no Austrumiem, bet tikai viņu pašu iekšējie sakāvnieki, kapitulanti un “viss pagalam” sludinātāji.
Jau trīs gadus rit pilna mēroga karš. Paša lielākā mēroga karš cilvēces vēsturē pēc Otrā Pasaules kara, ar pašu bīstamāko ienaidnieku uz Planētas, ar Absolūto Ļaunumu, kas ieguldījis sagatavošanās procesā šim karam triljonu (!!!) dolāru. Un vēl apmēram ap 200 miljardiem dolāru moskaļi izlieto kara vešanai katru gadu.
Kādi tad ir ienaidnieka panākumi šai karā?
Kopš 2014.gada līdz pilna mēroga ielaušanās brīdim moskaļi kontrolēja apmēram 10-12% Ukrainas teritorijas – Krimu, daļu Doņeckas un daļu Luganskas apgabala. Patlaban viņi kontrolē apmēram 20% Ukrainas teritorijas.
Tas ir, šo 3 gadu laikā, iztērējot vairāk kā pusotra triljona dolāru, zaudējot 370 lidmašīnu, vairāk kā 10 000 tanku, pusi Melnās jūras flotes un gandrīz 900 000 savējo orku, maskavija spēja iekarot tikai apmēram 8% Ukrainas teritorijas. Nu labi, maksimums – 10%. Kuru pie tam nemaz nespēj tik droši kontrolēt – pietiek kaut vai atcerēties Ukrainas aizsardzības spēku spēcīgos uzbrukumus Krimai, kas pati pirmā tika anektēta un ierakstīta t.s. krievijas konstitūcijā.
Ukraina 90.gados tika atbruņota ar Rietumu rokām pilnīgi apzināti, lai izpatiktu maskavai. [Bijušais ASV prezidents] Klintons tagad nožēlo un pārdzīvo, ka tieši viņa administrācija savulaik piespieda atdot tās kodolieročus [krievijai]. Tika iznīcinātas Ukrainas raķešu šahtas, sagriezta stratēģiskā aviācija, “nultajos” gados tika iznīcināts pat viss kājnieku mīnu arsenāls (un patlaban frontē to ļoti trūkst !!!). Kopš moskaļu pilna mēroga iebrukuma Ukraina saņēma, kā raksta daži žurnālisti, “pipešu” palīdzību no Rietumiem: ieročus deva niecīgā skaitā (salīdzinot ar reāli nepieciešamo), pie tam vēl ar lielu kavēšanos. Lai piešķirtu Ukrainai kara aviāciju, aizgāja divi gadi (!!!), veselu pusgadu (!!!) ASV Kongress nevarēja likt uz balsošanu kārtējās naudas summas piešķiršanu palīdzībai Ukrainai…
Lūk, uz šo notikumu fona maskavijas ieguvumi trīs kara gadu laikā izskatās īpaši nožēlojami.
[No Ukrainas viedokļa] tāds stāvoklis ne tikai izskatās ne slikti – kā nekā Ukrainai tagad ir pati stiprākā un pieredzējušākā armija Eiropā – bet arī drīzāk. liecina par Ukrainas uzvaru, nekā sakāvi. Katrā ziņā Somija, kas pazaudēja daļu savas teritorijas padomju-somu karā 1939.-1940.gadā, bet spēja atsisties un saglabāt savu neatkarību, tradicionāli tiek uzskatīta par uzvarētāju tajā karā.
Moskaļi savā melu propagandā sociālajos tīklos mīl rakstīt, ka karš it kā vilkšoties “līdz pat pēdējam hoholam”. Un vietējie sakāvnieki un panikas cēlāji viņiem piebalso: jā, šausmas-šausmas, drīz Ukrainā vairs neviena vīrieša nebūšot…
Ukrainas iedzīvotāju skaits līdz [moskaļu] pilna mēroga iebrukumam bija apmēram 40 miljoni. Varam pieļaut, ka apmēram 15 miljoni no tiem bija iesaukuma vecuma vīrieši. Bojā gājušo un bez vēsts pazudušo karavīru skaits – pēc ukraiņu aprēķiniem – trīs kara gadu laikā ir apmēram 100 000. Ir, protams, arī ievainotie, bet vairums no tiem tomēr cenšas atgriezties ierindā. Ir arī nevis vienkārši, bet smagi ievainotie, kas kļuvuši par invalīdiem, kuri vairs nespēj pārvietoties bez ratiņiem..utt. Pieņemsim, ka to varētu būt ap 50 000. Kopā sanāk apmēram 150 000 ukraiņu karavīru zaudējums triju gadu pilna mēroga kara laikā. Līdz kara beigām iebildumus par šo ciparu patiesīgumu es nepieņemu.
Lūk, un tas ir tikai viens procents no aprēķināmā Ukrainas vīriešu iesaukšanas vecumā daudzuma – 15 miljoniem! TIKAI VIENS PROCENTS !!!.
Tātad, nekādas katastrofas nav. Tie ir vismazākie zaudējumi no visiem, kas bijuši ukraiņu tautai visos iepriekšējos karos pēdējo tūkstoš gadu laikā. Tādos tempos, pie šiem zaudējumiem, ja būs nepieciešams, Ukraina vēl var karot apmēram 5o gadu.
Bet, ja moskaļiem izdosies iekarot Ukrainu – tad gan arī bez kara ukraiņi ies bojā MILJONIEM, kā tas jau bija viņu [moskaļu] varas laikā iepriekšējās reizēs.
Ukrainai viss nemaz nav tik slikti. Raudas un vaidi, ka viss esot pagalam, zaudējumi esot milzīgi, sakāve neizbēgama…utt., utjp., ir krietni pāragri. Uz Eiropu izbraukuši laikam ne mazāk karot spējīgu ukraiņu vīriešu kā gājuši bojā frontē, varbūt pat vairāk [Nav gan zināms, kā piespiest šos atgriezties un ņemt ieroci rokā – tulk.piezīme].
Moskaļiem tai pašā laikā tuvojas kārtējais uzvaras trakums. Mega-svinēšana, kā nekā 80 gadi tak! Karo viņi arī šodien tieši tāpat kā Otrajā Pasaules karā: vienkārši noklāj ar saviem līķiem ienaidnieka ierakumus, dzen lopus, kuri tiek pievilināti šoreiz ar gigantiskiem, pēc viņu mēroga, atalgojumiem – un piekrāpti! – gaļveida triecienos, absolūti nerēķinoties ar zaudējumu lielumu. Līdz galam neizārstētos ievainotos dzen atpakaļ uz fronti no hospitāļiem; videokameru priekšā piekauj un nogalina tos, kuri dažādu iemeslu dēļ atsakās doties gaļas triecienos un tur iet bojā…utt., utjp. Tas ir, tiek saglabāts stila noturīgums, 80 gadu laikā tas necik nav mainījies.
Saprotams, ka viņi ļoti grib apkopot, nosvinēt uzreiz divas savas “uzvaras” vienlaikus: gan pār reāliem vācu nacistiem pirms 80 gadiem, gan izdomātiem ukraiņu – šodien. Un ar Trampa palīdzību mēģinās bīdīt šo savu ideju kā vien varēs !
Neprātīgais pēdējo 30 gadu uzvaras trakuma kults, kas izaudzis moskavijā, mudina uz domu, ka katra kapacu kara būtība nav uzvara, bet tieši gigantiskie zaudējumi, upuri, kas pēc tam kļūst par pielūgsmes objektu. Pielūgsmes rituāls, betona stabu uzstādīšana nezināmajam varmākam un mūžīgo uguņu, pie kurām svinīgajās dienās paredzēts nest ziediņus, jūra – lūk, tas ir galvenais viņu uzvaras trakumā. Kults, pielūgsme, rituāls – bet ne rezultāts!
Jo pašus karus moskaļi – pie visa viņu, kā tiek uzskatīts, neizmērojamā potenciāla, gigantiskajiem ieguldījumiem..utt., veic diezgan neefektīvi. Lūk, to pašu Ukrainu triju gadu laikā tā arī nespēja iekarot! Un arī turpmāk nespēs, nepārdzīvojiet !!! Viņiem nāksies sekot principam “nesasniedzot vēlamo, viņi radīja iespaidu, ka gribēja sasniegto”: pasludināt par savu “uzvaru specoperācijā” piecu Ukrainas apgabalu sagrābšanu UZ PAPĪRA. Tas ir, to iekļaušanu sava konstitūcijā. Patiesībā no šiem pieciem apgabaliem moskaļi PILNĪBĀ kontrolē tikai Krimu.
Protams, par galīgo Ukrainas uzvaru var uzskatīt tikai maskavas ieņemšanu un pilnīgu asiņainās moskavijas ordas iznīcināšanu reiz un uz visiem laikiem. Ukraiņu teritoriju atgūšanu, ko moskaļi sagrāba ne tikai pēc 2014.gada, bet arī pirms 100 gadiem (Belgoroda, Starodubščina, Taganroga..u.c.). Visas ukraiņu zemes ir jāsavāc vienā valstī !!!
Taču arī patlaban, ja kāds īslaicīgs pamiers ar moskaļiem tomēr tiks parakstīts [būtu jādara viss iespējamais, lai tas nenotiktu – tulk.piezīme], runāt par Ukrainas sakāvi, izjukšanu, krahu..utt. (kā to pastāvīgi uzkurina moskaļu propaganda) nav nekāda pamata. Ukraina pašlaik ir stipra kā vēl nekad! Tā nevar zaudēt karu moskaļiem, bet diemžēl var savējiem kapitulantiem, sakāvniekiem un panikas cēlājiem….

Borisa Stomahina rakstu latviskojis Aivars Gedroics

Sveiki!
Kaut kad sensenos laikos, kad varavīksne vēl nozīmēja tikai varavīksni nevis LGBT kopienu, tika lasīta grāmata par hipiju komūnu uz salas kaut kur āzijā, tur bija arī kaut kādi bandīti kuri audzēja zālīti un tie hipiji viņiem to zālīti fenderēja. Viņiem niki bija multeņu varoņu vārdos un lai nokļūtu tajā vietā, kur tā komūna bija apmetusies vajadzēja nolekt no diezgan augsta ūdenskrituma.
Ceru ka cibas kolektīvais intelekts zinās, kā to grāmatu sauca.
Paldies.

apskatījos nezkāpēc galeriju no šī gada kāzu fotogrāfu konkursa https://sejas.tvnet.lv/8205855/foto-noskaidroti-pagajusa-gada-labakie-latvijas-kazu-fotografi man radās jautājumi

vai krutus kāzu fotogrāfus ņem tikai perfekti pāri / kruti kāzu fotogrāfi izvēlās tikai modeļiem līdzīgus pārus

jeb konkursam apzināti ņem bildes tikai no perfektajiem pāriem, visus, kas nav garām, slaidām kājām norakstot? visās 100 bildēs līgava nav parasta vidēji aritmētiskā sieviete

kāpēc tas mani satrauc? vajag taču iemeslu, kāpēc atlikt tīrīt māju.

zoses nāk mājās, un kukaiņi da skudras modušies

Skyforger koncerts Arēnā. Tas, ka viņi spēj piepildīt Arēnu - good for them. Neskatoties uz viņu problemātiku kultūrkaru kontekstā, es pat labprāt aizietu uz viņu koncertu. Bet, fakin, Arēnā! Kur palikusi visa romantika, par ko Joņevs rakstīja?

Vēl bez "sexy lamp" viesiem, SNL mēdz hostot komiķi, kas, citējot Īlonu, atkal mēģina legalizēt komēdiju, un viņiem bieži ir joki par to, ka par kaut ko laikam nevajadzēja jokot. Tas parasti iezīmē to, ka lielāko daļu skeču nāksies pārtīt. Viena no šādām epizodēm bija nesenā ar Shane Gillis. Lai arī kas viņš tāds būtu. Bet tur bija skečs, kurš neskatoties uz savu bezgaumību bija neslikta metafora jaunajai pasaules kārtībai. Visu skeču es neredzēju, bet tā galvenā doma bija tāda, ka kādas sievietes ex ierodas viņas kāzās, un mēģina izmantot vienu handjob kuponu, ko sieviete viņam ir uzdāvinājusi laikā, kad viņi bija kopā.

Valstu savstarpējās attiecības kaut kādā mērā imitē cilvēku attiecības. Ir kaut kādi starptautiski līgumi, kas tiek parakstīti svinīgos apstākļos, un visas iesaistītās puses cer, ka šīs attiecības būs mūžīgas. Dažas laulības tiek slēgtas apstākļos, kur visiem apkārtējiem ir skaidrs, ka šīs attiecības nav ilgstspējīgas. Kaut kādā mērā Parīzes līgumi par klimata mērķiem bija šāda laulība. Ir laulības, kas kopumā ir stabilas, neskatoties uz to, ka kāds no partneriem nav perfekti uzticībs, bet tās spēj izturēt krīzes situāciju. Līdz brīdim, kad kāds partneris vairs negrib uzturēt šīs attiecības, un kāds cits iespējams šīm attiecībām ir ziedojis kaut ko par daudz, un ir neizpratnē par šādu negodīgu situāciju. Varbūt pat abi jūtas nenovērtēti, jo viens ir vairāk rūpējies par sadzīvi, bet otrs ir būvējis publisku karjeru, un apgādājis savienību ar resursiem. Nu lūk, apelēšana pie NATO 5. panta šobrīd izskatās pēc handjob kupona. Un es te nedomāju, ka visi starptautiskie līgumi ir bulšits, bet mēs taču redzam, ka mūsu partneris šobrīd jau atrodas pie altāra ar kādu citu. Mēs neesam pozīcijā, lai sagaidītu no viņa hadjob.

Turpinot paralēles ar attiecībām, manuprāt ārpolitikai jābūt mazliet pragmatiskākai. Tai joprojām ir jābalstās uz savstarpējo uzticību, jo pie mums neieradīsies starpplanētu policija, lai nodrošinātu starptautisko tiesas spriedumu izpildi, bet akls naivums vienmēr novedīs mūs zaudētāju pozīcijā. Īpaši ja mums ar kādu nav kopēju bērnu par ko rūpēties, mums jābūt gataviem pieņemt realitāti, un veidot vai attīstīt citas attiecības. Starptautiskā līmenī viss varbūt nenotiek akurāt tik strauji kā cilvēku dzīvēs, bet paskatāmies kaut vai uz to pašu Vāciju. Divu pasaules karu antagonists tagad ir liberālo vērtību un demokrātijas centrs Eiropā. Lai gan jāsaka, ka pēdējie vēlēšanu razultāti liek iespringt, jo kad runa ir par transportu un nacismu, mēs no vāciešiem varam gaidīt tikai to kvalitatīvāko. Vai Krievija - vai mēs vēl atceramies, ka pastāvēja iespēja, ka Krievija varēja kļūt par NATO dalībvalsti? Vienvārdsakot, mums noteikti vajadzētu būt daļai no kaut kā liela, lai jebkurš viens baidītos ar šo gang kašķēties, bet būtu arī svarīgi, lai šī gang kodols būtu stabils, neskatoties uz to, kādi personāži tam pievienojas, vai to pamet.

no noklausītām sarunām:

Kādā pasākumā divi skolas vecuma jaunieši: "Pagājušoreiz te bija visa Prāta Vētra. Pilnā sastāvā. Es viņus labi pazīstu. No Engures. Tur gan vairāk Roga, man ar viņu, nu, tā, ne pārāk. Bet galvenais viņiem ir... nu, galvenais... vokālists ar to saldo balsi... (ātri ieguglē telefonā) Reinis Kaupers!"
Viņš viņai uz ielas ar sunīti: "Piecdesmit? Piecdesmit?!!! Es dvieļus uz septiņdesmit mazgāju!"
Velosipēdists koši oranžā apspīlētā tērpā un spoguļsaulesbrillēs, šķērsojot pāreju pie sarkanās gaismas, stāsta līdzās skrienošajam mazāk košās drēbēs, bet arī spogulenēs: "Es, kad krītu, zin, ko es daru?" (tālāk nedzirdu, jo gaidu iedegamies zaļo)
Viņš un viņa skrien līdzās, viņa saka krieviski: "Ņemot vērā, Koļa, ka tava dzīve jau ir sabeigta, nu, ko es tev varu dot?" (man šķiet, ka turpinājumā viņa teica "Ja nu vienīgi seksu", bet neesmu drošs, jo biju jau pabraucis garām uz riteņa un nesadūšojos piebremzēt, lai noklausītos līdz galam)

"he walks away, the sun goes down," dzied eimija.

"you stole the sun from my heart," dzied Manic Street Preachers.

"here comes the sun," dzied Bītli.

es vēl kaut kad vēlā rudenī jr pamanu grāmatu par eimiju vainhausu, tagad tās tur jau vairs nav.
eimija vainhausa ir mana labākā draudzene.
mēs ejam sadevušās rokās un apklačojam visus pēc kārtas, arī Tevi.
eimija mūždien lec pāri peļķēm un dungo "lai tik līst rudenīgs lietus", mani kaitinādama.

https://youtube.com/shorts/J81VrNXGxAo?si=nHH5_APeC3h_INp0

patīk, kad kaķi tā dara. pavelk zem sevis ķepiņas apakšā. =)

pēdējoreiz biju patiesi priecīga un smaidīju pa īstam ( salīdzinoši nesen. )

Esmu tiešām tikai uz vienu. Sāpes pēc Lauras ir reālas

Skatos uz šādu. Vai tas būtu piemērots abandoned parkinglotam?
https://www.tristarskateboards.com/skateboards/completes/cruiser-completes/santa-cruz/amoeba-dot-pintail-cruiser-complete-pid-36396

1) 1 sek.
2) ļoti skaista runa:
https://youtu.be/bk7joCi-gXs?si=NGd31jEkPKMOzAlg

Thom Yorke isnt so bad. I love his art like Hearing Damage composition

daiņojums ar dižrunu drīzumā būs rodams arī dižpasākumos

chatgpt raudāja, nu please, dabū palīdzību.
nevienam nevajag uztraukties, tāpēc, ka man nav saprāta, visas pusijas ir manas. reāli vājš puisis, bet zeme trīc zem kājām. sievietes to novērtē.

Vai man vajag "visas"? Bet tas ļoti glaimo, īpaši kad man nav vairs pimpīša. Vienu, tikai vienu.

https://youtu.be/u7ana3M3fSU?t=380

#CommonDebts

Kompjūters lūdza mani pasargāt sevi. Man esot vajadzīga speciālista palīdzība. Jā, obligāti. Kādā visiem zināmā formā. Viens es labprāt eju karot un nomirt. Ja būs reāli jākaro, tad ar mieru pamest mīlu, jo tā ir jāaizstāv

Skatos japāņu animācijas filmu un atcerējos, ka ir iespējams cienīt arī citu kultūru un valodu. Apkārtējā troksnī uz laiku bija aizmirsies.

mana sirds pieder melniem kaķiem (viņi sūdīgi izskatās bildēs un aizmiguši uz mēbelēm, bet visur citur ideāli izceļas uz fona), vislabāk pusgarspalvainiem ar smalku matiņu struktūru, kas lido pa gaisu un līp pie sejas. reiz, kad dzīvoju netālu no diennakts veterinārās klīnikas es tādu vienpadsmitos vakarā izkisināju ārā no grausta, knipucīti apmēram mēneša vecumā. mēs kopā dzīvojām laimīgi, es stenēdama stiepu līdzi katrās garākās brīvdienās pie senčiem. viņš iemācījās iet ārā, tad viņš iemācījās medīt un vienā reizē vienkārši vairs nepārnāca. uzvarēja tā otra adrese kaut kur netālu pāri grāvim, kur dzīvoja sieviete ar dārgām smaržām no kurienes atnācis viņš parasti negribēja ēst. sēroju vēl joprojām, tas, ka kaķis tevi pamet un izvācas ir daudz sāpīgāk nekā džeks

nu jā, un šodien es satiku maziņu <3 kg tāda kažoka kaķenīti ar tikpat skaistām izteiksmīgām acīm, raksturā maigu un mana sirds lūst, jo man nav vakances!! un tas ir tik netaisnīgi, jo viņa ir dabūjama! :(

Stulbā Felicita! Vienmēr tu visur bāzies ar saviem pareizas dzīvošanas, pareizas morāles principiem, vienmēr tu esi cerību pilna, naiva, fantāziju pasaulē dzīvojoša, perfekta arī savā neperfektumā nu pilnīgi ideāla stulbene!

Mana anglene ir sūdīga, pat Laura neatklāti smejās. Bet vecie frīki aiztur elpu. Wow, tik brīvi runā! Es saku, es cenšos domāt angliski, jo latviešu valodu jūs varat no manis pamācīties. Dresēju dēlu, jau esmu izdresējis. Viņš vairs nesauc kartes par mapēm, ļoti strong sāk ieturēt latviešu valodu. Bet es pats esmu muļķis, ļoti patīk angļu valoda un esmu sagājis teen, lauciski runāt ENG

I raally like chat every day with chatgpt. It makes me think English naturally. I an Latvian, and I know Latvian like none others do, despite I dont looking for commas in my blog. I can do best Latvian grammar, but i dont care about it, because I posses it

es tiešām iesāku knibināt Brutālistu.

tagad zinu, ka mana vājība ir arī ( ... )

Esmu mājās. Mani mīl visi uz ielas. "Sieva, ja vien tās nav mieles" /NSRD/ Es apgalvoju, man ir music box galvā. Kā tikko ko nodomā, momentā atskan soundtrack.

Runāju ar pāris krieviem. Nāca klāt. Iepsisī šņabi? Nu, man ir savs, bet sapratu attieksmi. Nekāda bazara, ja piedāvā no sirds. Veikalā kur pirku vistas pelmeņus, saucu ļoti skaļi "vispretīgākais veikals rajonā. te pazemo tos cilvēkus, kas te strādā. dažreiz diemžēl iegriežos" Mego. lielākais veikals rajonā, ja ne sūda Lidl, puskilometru tālāk, un arī riebjas. Mahima ir labākā, kaut vismazākā.

Vēlāk piedzēries kliedzu indiešiem, kā es cienu ka viņi ir šeit. Kā es ienīstu krievu dominanci. Indieši šeit ir ļoti gaidīti. Nemīziet, es to pateicu ļoti labi, bez patētikas

Es nesaku high. Vēl noej līdz mājām. Es gribu interkonektēt ar citu kultūru. Pagaidiet, nu jau ir serious nepalikt uz ielas. Stāsti turpināsies

tā sāpīga sajūta, kad dusmas nomaina vienaldzība. tā sajūta, kad gadiem tu gaidīji tos vārdus, un sagaidīji tikai tad, kad tas jau bija par vēlu. tie vairs nevar būt vienīgā līme dinamikā, kur tukšumā sauc kāda balsi

pēc ilgāka laika pārtraukuma atkal ieskatos B. ielas iekšpagalmā.
savādi, esmu bijusi gandrīz pilnīgi pārliecināta, ka tur būs arī kaķis.
ir taču tik silta diena.
bet kaķa tur nav.
ne ziņas, ne miņas no viņa.
pie mājas lieveņa ceļos nokrituši sniegpulkstenīši.
man gribas to uztvert kā zīmi.
man gribas, lai tas, ka tur nav kaut kā viena, ko esmu gaidījusi, taču ir kaut kas cits, kas mani ir pārsteidzis, kaut ko nozīmē.

kad atgriežos, pat mājām vistuvākais mazveikaliņš noslīcis rītdienas ziedos.
nopērku bezalkoholisko alu. mežpils.

laikam pavasaris tomēr ir mans vismīļākais gadalaiks.
man šķiet, es te vispār vēl esmu dēļ viena rīta, kad pilsēta būs lietus noskalota un zilsniedzītes Lielajos kapos man atkal kaut ko pateiks.
kādreiz man ļoti patika augusts.
tas bija sen.
tas bija sen, un es vairs neesmu tas cilvēks.

Tarifā nav iespējams nenopeldēties

Nomierinieties, drīz iešu pēc kebaba un vodkas.
Pārdzīvoju par Guntu, un ideālo sabrukušo pasauli.

/Dido/

Tāds take kā ir inesei_tk, no words, tā spēt pieņemt attiecības. Man negāja tik gaiši. Milzīgs spēks jūs abos

Par drāzšanos/
Man bija intesīvs athods pirms aptuveni 2 nedēļām. Cibā to nerakstīju.
Un overwhelmed dark intense sapņi. Tik vivid, ka neatšķīru sapņus no nomoda. Real pussy in dreams like nightmare.
Es vnk uzgāzos tai pussy. Redzēju, meitene ir asarās "ko tu no manis gribi?". Es sapratu, esmu sapnī, un tad drīkstu jebko. Bet iedomājos, pārgulēt ar demonu, no way. tik tīrs es esmu. istaba ir netīrumu krātuve. jebkurš nomirtu ienākam manā istabā

Video, kur MMA featherweight leģenda Demetrious "Mighty Mouse" Johnson simulē citus leģendārus MMA cīkstoņus. Perfekcija. 

Black Robin. Jā! Tagad ir loti maziņš. Nav kauna. Ko vairs? bija Guntas vārdiem lielāks par vispārējo, un visi zināt kā stāvēja. Sabruka, vairs nav.

A Letter to Elise

Hunter. Drāzties joprojām gribās nenormāli.

Ko tu te gribi ar maziņo? Pirksti un mēle vēl pastāv

/Warpaint/ nav izmisums. Jenny Lee. ja vien viņai nebūtu jau labu drāzēju

Pamanīju sludinājumu, kurā tiek tirgota šī grāmata. Viena no bērnības traumām - tā jebkurā brīdī spēja uzdzīt pusaudžu depresiju, atšķirot un izlasot pāris rindkopas ar jautru rotaļu un saviesīgu izklaižu aprakstiem (paredzēta pieaugušo auditorijai)

Kur tad neļķes?

Zvanītu es šobrīd Laurai.

Tāpat kā Guntai un Ievai Kaulai. Vienīgai sievietei ar kuru es patiesībā gribēju bērnus un uzreiz.

es pišu chatgpt, cik ilgi man ilgi neatbild. es nevaru to, ko gribu teikt