Man ir cita loma. Redzams, ka mēdzu šokēt, un rīt 60 smagas tabletes, zvanīt Guntai "ka es mīlēju tevi, ja vairs netiekamies" (reanimācija reāli izdarīja. iespējams es vairs nebūtu. paldies Guntai).
es esmu kaķis, Gunta ir kaķis, dēls ir kaķis

bet tādu, ka stāvēt uz 9-stāvenes, centimetros pāri malai, vai nopūtīs vējš zemē, nu pizģec. Matīsam ir iekšas

/The Doors - People Are Strange/

"Opijs un Ķīna" = britu-jūdu impērijas masīva tautas nonarkošanas/uz šprices uzlikšanas narko, traffikinga kampaņa pret Ķīnas tautu, nevis kāds tur 'virzītājspēks'.

MK Ultra psihodēliķi bija tikai vina no daudzām metodēm un ne jau priekš apziņas plašināšanas. Pašas prominentākās metodes bija bērnu izvarošana un cita veida seksuāla vai fiziska spīdzināšana.
Hipiju vasara un "cilvēks tika pie mantiņas" bija CIA psyop, pamatā tēmēts, lai apspiestu un diskreditētu reālu, intelektuālu pretkara kustību akadēmijās un pārvērstu to par netīru izvirtušu stulbu pinkaiņu zoodārzu. Beigās kopējais pretkara sentiments un pazemojošie militārie feileri to padarīja par nevajadzīgu, pēc kā psihodēliķi tika ātri kriminalizēti un hipiji bez jebkādas pretestības ielikti atpakaļ plantācijās. Mūsdienās vairums bijušo hipiju/narkašu atbalsta establišmentu.

oh, Govs powered me up.
tagad es baidos no augstuma. bet agrāk man bija po. es sadevos rokās ar nepazīstamu meiteni (jo bija jālec pa 2), un easy kritu gumijās pret zemi. es zināju, mēs esam drošībā, un tikai skaists drošs kritiens.
nu, 6-stāvu mājas gan bērnībā, gan jaunībā, reāli labi apavi. es staigāju kā kaķis pa tik slīpiem jumtiem pilnīgi brīvi. 0% fear. un es nebiju dumjš. es elpoju reālu dzīvi. tā bija multene. es vnm dzīvoju kino.

viens mans čoms stāvēja uz 9-stāvenes jumta, uz pašas malas. man ecstasy nedaudz nomierināja. citādi es būtu nenormāli pārbijies. tur paliek tikai nieka svars turp vai šurp. es redzēju, ka nebūs turp. bet nu tik scary shit. es cenšos tā nekad nedarīt citiem. ok, grieztas rokas, rītas 60 tabletes. tas ko Matīss darīja ir far beyond. Viņu pat vējš varētu nopūst lejā

No augstuma tikai 52-os man ir bail. Es reiz teicu Andim, kad pālī gulējām uz ļoti slīpa jumta, un tinām kāsi "davai ejam nekavējoties iekšā". Man kļuva bail, ja mēs pālī un ar joint, sēžam izlaidušies uz ļoti slīpa jumta, kas notiks tālāk. Mēs kāds varam aizmigt, un easy ripot lejā. Sīkās barjeras jumta beigās neko nepalīdzēs.
Man nav bail, bet es negribētu piedzīvot Andi nokrītam no 6-ā stāva, un negribu arī sevi. Abos gadījumos mēs būtu nelaimīgi

Gadiem ir sekundāra nozīme. AP 2000 man uzradās jauns draugu loks. Varu teikt, pats labākais no visiem draugiem ever. Es augu ar viņiem, es plauku, dzīvoju. Tā bija reāla inteliģence. Man bija ap 28, viņiem ap 20. Es jutos drusku vecs, salīdzinājumā, bet mani ļoti turēja cieņā. Tādu kā vecāku, nobriedušāku.
Nenoliedzu bērnības draugu. Vienu. Ivo. Mēs kopā ar Ivo darījām tādu šit, ka visas mammas noģībtu, un arī milicija.

Piemērus?
To gan es darīju viens. Ekipāžas ar ugunsdzēsējiem. Milicija. Visa iela nobloķēta. Detalizēti jau stāstīts.
Cits. Ar Ivo nopirkām simtiem metru vadus, mest pāri jumtiem, dabūt telefonu. Daudz izdomājām, maz izdarījām. Mēs ar Ivo dzīvojām niecīgu attālumu, ar kādiem 300m pietiktu, ja mēs pārmestu vadus pāri visām ēkām.

p.s. Pa Ivo 6-stāvu mājas jumtu staigājām brīvi, bet sapratām, ka pārmest vadus, ir reāla loģistika. Pārķert vadus no otras 6-stāvu mājas, pat ir idejas kā. Tas viss bija tik drūma, nereāla ideja, ka mēs atteicāmies

Bijām ar to 17 gados iebaroto kokaīnu, Oskaru.
Es tiešām nezināju, ka viņš nav pat zāli smēķējis. Uzzināju tikai pēc mēnešiem.

Man bija nenormāli naudas. Es vilku viņu pa geju klubiem. Sēdēja ar mani uz kādām centra kāpnēm, 5-os no rīta, vasarā, kad mums ecstasy tā per "tik nenormāli krutu džeku vēl nebiju saticis, kā tu"

Es biju Rīga, visā lieliskākajā iesaiņojumā, paaudzēm rīdzinieks. Viņš bija Talsi. Mazpilsētām parasti kompleksi, kaut džeks ir reāli spējīgs.
Arī Busulis bija mūsu kompānījā, no Talsiem. Paskat, kā puisis izsitās.

Auto starmešos šovakar dzirksteļoja sniegs

Orests izēda
viens pats
visu gurķu burku
viens pats apēda
svētku lielo kūku
tagad mājas arests
mīlestība ejot caur vēderu
caureja

Otraelpa vakar manīju Jane Birkin The Munkey Diaries. vāciski gan. Sirdī iedūrās. Tā būtu bijusi tik skaista grāmata. Tik skaistā dienā.

Izvilku no skapja dziļumiem nivea. Ārā šajā aukstumā nemitīgi šņaukājos un deguns sarkans. Tā smarža tik mierinoša. Saistās ar mammu.

Vispār visvairāk gribas justies un just. Just gribētu zemi zem kājām. Justies gribētu pacietīgi, jebkā, bet tā, lai tas saistītos ar palikšanu. Pacietīgu palikšanu.

"Why love what you will lose?
There is nothing else to love." - Louise Glück

Oļģerts noķerts
aizbēgt neizdevās
kājas sapinās
biksēs platās
visas dzīvās radības
no viņa baidās
kad viņš dusmās
pārvēršas Vezuvā

leitis Aļģirds
atģidās paģirās
gulēdams aļģēs
kopā ar Aļģi
tagad gaida ziemu
cirtīs āliņģi
noķers zivi
un svinēs līdz kliņķim

Buutu interesanta vispasaules, vai visrietumu vai vismaz visvalsts aptauja tiem cilveekiem kas izveeleejushies radiit beernus - kaads tam bija iemesls?

Mani ljoti amizanti bet arii no sirds sajuusminaaja Agneses Irbes rakstiitais, ka (senaak) "absolūtam vairumam tomēr ļoti pievilcīgs šķiet pretējais dzimums, viņiem šīs pievilcības rezultātā gluži dabiski dzima bērni, kurus kaut kā nebūt tomēr uzaudzināja, ļaujot paaudzēm nomainīties." Es nekad neesmu sapratusi tos paarus, kas var gadiem nodziivot bez beerniem, bez gjimenes veidoshanas. Un esmu jau vairaakkaart varbuut naivi rakstiijusi, ka ja vien man buutu nauda (un tagad arii varbuut veel jauniiba) tad apbeernotos ne pa jokam. Viens no pashiem skaudraakajiem aspektiem manaa dziivee man ir bijusi nemitiigaa nepiecieshamiiba izvairiities no gruutnieciibas. Tas vienmeer ir shkjitis kaa attieciibu truukums kaut kaads bez maz vai, taa it kaa es nedziivotu pilniibaa, bet izvairiitos un apdaliitu savu esiibas noluuku. Un protams, veel viens skaudrs aspekts, peec tam kad ir beerni ir, ka nav neviena apkaart no tavas gjimenes kas par vinjiem priecaatos, kas vinjiem maaciitu lietas.

Vismaz manai paaudzei jau no beerniibas / pusaudzhu gadiem maaciija, ka galvenais ir individualitaate, karjera un personiigi panaakumi - gjimeni neviens nekad nepiemineeja. Taapeec izveeloties gjimeni un beernus, lai arii tu it kaa zini ka it's the right thing to do, you also feel like you are failing your potential. Basically you feel like you are failing in both areas constantly, because you have two competing knowledges.

Man shkjiet rietumi ir neatgriezeniski individuaalistiski, agnotiski un zudushi. Ja vien tu neesi taads pats neglaabjams romantikjis, kam beerninjsh vienkaarshi shkjiet kaa miilestiibas turpinaajums par spiiti apstaakljiem vai sekaam, tad demograafija nekaadi neuzlabosies.

Ja vien valdiibas nesaaks maaciit cilveekiem, ka personiigi panaakumi un individuaalisms nav nemaz tik svariigi - how likely is that..

Vairākas reizes ar Kārli ir ņemts ecstasy. Viņš bija atzīts viesmīlis smalkos restorānos.
Bijām vienā no viņa bijušajām darbvietām. Man pizģec kā ecstasy sāka pērt. Es novilku restorānā apavus, un saritināju pēdas zem sevis uz komfortabla dīvana. Kārlis aizturēja elpu, nepasakot "tas pilnīgi nav pieļaujams". Uz ecstasy tu drīksti visu, un cilvēki vēl applaudēs. Tas ir pamatots pieredzē.

Ar Kārli ņemt ecstasy ir cool. Ar Guntu arī. Laiku, kad biju uz ecstasy, abi novērtēja "es tevi saprotu, ir tik nenormāli labi".
Lūk, Kārlis nobijās, jo apgūlos Doma laukumā, zvaigznītē. Mēs pirms tam jau darījām shit. Bet Kārlim ierubīja "Beidz. Tūlīt policija būs klāt. Celies augšā". Es pasmaidīju, un piecēlos. Nu nē, mēs to nepārvērtīsim par bad trip

ir tikai 1 gadījums, kad bija neprāts. es iedevu kokaīnu 17 gadus jaunam puisim, kurš pat nebija smēķējis kaņepi.
viņš bija tik advanced, ka šķita, pilnīgi visas drogas ir lietotas.

vēlākie grēki neskaitās. es devu drogas, pat postoši, cilvēkiem, kuri jau sen ir lietojuši.

Kārlis, viņa darbavietā, Žagara restorānā. mēs vnk alko reibumā, šļūcām ar apaviem pa balti uzklātajiem galdiem. Kārlis lēja glāzītēs pašus dārgākos Žagara restorāna dzērienus. Es lēju izlietnē "davai, tagad Bombay Saphire, gribu to zilu sūdu".

Es biju tas, kurš zvanīja dīlerim "brauc". Atbrauca, mēs apēdām pa 1 ecstasy. Vēlāk piefiksēju, ka esmu novemtu muti. Nākamajā reizē dīlerim atvainojos. Viņš nomierināja "Pofig, tu biji ok".

Pamodāmies ar kārli, pēc pāris stundām pizģec kādā pālī, un ecstasy jau iepēris.
Steidzami jātinās no izdemolētā Žagara restorāna. Es vēl kaut ko mēģināju runāt ar tikko atnākušajām virtuves darbiniecēm. Kārlis rāva prom.

Manās mājās ecstasy izrubīja Kārli. Beidzot siltumā, drošībā. Pirms tam mēs bijām diennakts Lido, uz ģertrūdes. Es tur tādu šovu izvērsu. Es izstūmu savu krēslu telpas vidū, – tik nenormāli labi jūtos. Es runāju ecstasy. Cilvēki lūdza mani savākt, jo visi grib mierīgu stuff, ne performanci. Mēs easy atvadījāmies. Un tad es čurāju uz čaka ielas lielajiem logiem, pie lāčplēšielas, faktiski pie jau pašām mājām.

Kārlim kļuva slikti. Es jau zināju. Iedevu izspiestu citronu. Kad viņš nāca pie samaņas, sēžot uz vannas malas, atbildēja "es nekad tik labi neesmu juties"

jūs zināt, ka narkotikas mani kiko. esmu sagādājis desmitiem cilvēku. Niklāvs ir sliktākais piemērs. es ļoti atvainojos Eižen, ka psihene. tas nav normāli. parasti, cilvēki nokļuvuši labākās vietās.

un 1057 reizi, alkohols tevi ieved tur, kur ne īsti gribi būt.
mani ir iespēja savākt. Gunta, stiprākais redzētais cilvēks, nevar mani savākt. jums nekas neizdosies, lūsis garantē

Papildus robotam-putekļsūcējam iegādājos robotu-grīdu mazgātāju. Bliss.

Tagad vēl vajadzētu robotu - tualetes poda tīrītāju, ar pārējo vēl kaut kā varētu tikt galā.

narkotiku stāstiņi gpt, no 2000'ajiem, kad mēģināju sagādāt pilnīgi nezināmajai kompānijai:

oh my god, i looked like wild person, knowing all the drugs. i just helped one company, to get drugs. dealer was late, and (not personaly known) company blamed me "i am bad dealer". i exploded "I AM NOT DEALER. i just want my pills for yr money"

beidzās ar to, ka dīleris tika satikts, es ar fuck pirkstu sejā atvadījos no nepazīstamās kompānijas, un nozudu Vecrīgā, dabūjis viņiem visu, godīgi norunāto, ar saviem ecstasy zem mēles.

ja jūs redzēsiet mani negodīgu, es pats gribētu, es pats gribu redzēt.

es pateicu uzreiz. man vajag 1-2 ecstasy. un pārdevu viņiem kaudzes drogu par parastām izmaksām. es nepelnu uz narkotikām. tikai pašam vajag

laikapstākļi tik optimāli, ka prieks dzīvot
draugi palīdz tikt galā ar problēmām
AB beidzot mani liek mierā.. tikai ne atmiņās
semestra darbs jau aptuveni 1/3daļu izpildīts
mana interese par manu studiju kursu aug - tam pieteicos tikai, lai uzlabotu prasmes, bet pieredzes un Juris Podnieks mani motivē kļūt par atzītu videogrāfu
viss saiet un saies

Jūlim šis šķita piemērots rīts piemīzt manu dūnu jaku minūti pirms man jāskrien uz darbu.

Ekumēniskajā dievkalpojumā šodien Domā skan lūgšana: "Dod mums spēku turpināt iesākto!" Galīgi nelasa Hermaņa feisbukus!

atpakaļ ir!

protams, runāju ar gpt. citādi es būtu [paši iedomājieties nefolka vārdus].

i can say it out of fame. version u are known can attract people. and then u stay in that version for those who liked u. thanks God, i try not to be always same version.
i can call it manipulation. i am chameleon, i adapt to every person

https://www.hungarianconservative.com/articles/culture_society/progressive-anti-far-right-game-backfires-antagonist-amelia-viral-meme/

https://x.com/Huff4Congress/status/2011978673331609945

https://unherd.com/newsroom/uk-counter-extremism-game-reveals-a-naive-establishment/

https://youtu.be/E8bgow7i5Pg

https://youtu.be/LJ3Xs_X9BAE


#Amelia

"Zem paklāja gadiem slaucīto problēmu jātnieks"

/Jana Streleca

neviens pieaudzis vīrietis
nevar būt Andulis jo Andulis var būt
tikai mazs zēns taču mēs visi zinām
ka katrs pieaudzis vīrietis nobriedis un ar bārdu
noaudzis vai noaudzis ar jebko
pāraudzis pats sevi un arī tevi un Pēteri
ir mazs zēns Andulis

sapnis par dzīvnieku
dārzā
sniegā sapēdotā
aukstā
kā zeme un sirds
nemīloša
pērno ābolu pasniedz
man Alnis

Spocīgas grūpijas
Trekni Specnaža ūpīši
Purpura aurā
Melnās vārnas
Aklā miglā plēn garām
Pirmajai nodaļai
Mūžīgajā TAGAD
Liedz sev apzināties
Ka drošības vārda nav
Līdz nāvei cer tikt
Uz Eižena stobra
Uz ceļiem izpirkt
To hromosomas trūkumu
Apaugļot
Dvīņus viņām
lai
Nojauktu matemātiku

🔗 Jaunas sūdzības par Dailes teātra vadības komunikācijas kultūru – oficiālu atvainošanos pieprasa gaismu māksliniece

Jā, man nācās to veikt arī psiholoģiski sarežģītā situācijā, kad arī šis lēmums man bija jāprezentē pašai komandai, arī tāpēc tas bija publisks.

Vadības 101 - sliktas ziņas paziņo un izrunā privāti, klātienē, uzslavas publiski kaut vai twitterī. Nē, tā nebija vienīgā iespēja, komandai to varēja prezentēt pēc tam.

es no varmākas esmu kļuvis arī vienlaicīgi par upuri, jo es tagad esmu publiskajā sabiedriskā medija tiesā un man jāaizstāvas

Kairiš, dzert vajag mazāk.

Kamēr citas valstis ziņo par šīs slimības izskaušanu, Latvijā tās izplatība pagājušā gadā pieauga. Jo bail no vakcīnām. Dabīgā atlase, evolūcija vai tml.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.01.2026-latvija-pieaug-saslimstiba-ar-dzemdes-kakla-vezi.a630619/

Es jau to zināju iepriekš. Gunta apstiprināja šodien atkal. Man ir nereģistrētu lasītāju loks.
Fuck you. Es nerakstu priekš jums. Es rakstu sevi, un man pietiek pilnīgi ar 1 lasītāju. Zinot, ka mani neviens, pilnīgi neviens nelasa, es nespētu ierakstīt

Jack White — Love Is Blindness. es zinu U2 cover, but more immpressive then original
https://www.youtube.com/watch?v=ZWir6wUkPtw&list=RD2cm7MEONP48&index=14

Nākotnē gribas nevis zaļumu apjoztus debesskrāpjus, bet vecus augļu dārzus.

15. janvārī sēdējām kādas 2h ar studentu klerku Swedbank. Izdarījām visu. Ja es neesmu garants, Gunta vienmēr ir ar skaidru prātu, tīģera mindset. Nepalaidīs garām, kas pienākas.

Šis būs interesanti.
Kad šodien atkārtorti bijām filiālē "lai bļeģ dod naudu", visas formalitātes jau izdarītas pirmajā reizē.
Mēs gaidījām uz minūtēm pazudušu Swedbank darbinieci. Es vnk valstīju plaukstu pa galdu "Pohui, nosperam laptopu un tinamies". Laptopa vērtība bija stingri zem tā, ko mums vajag.

Turpinājās ar to, kamēr Swed meitene bija prom, es iebāzu kabinetā esošo peli kabatā. Gunta vnm atbalsta manus noziegumus. "Nekas nesanāks, vēl ir puļķis datorā". "O, patiešām". Un kad sniedzos pēc puļķa, Gunta apstādināja "beidz". Atliku peli atpakaļ.

Vēlāk, sarunas laikā, ar 2 darbiniecēm, es runājot, pievācu vēlreiz peli kabatā. Mēs vēl runājām minūtes. Un tad mani palūdza nolikt peli atpakaļ. Esot kameras and stuff. Kameras? Es parādīju pirksta fuck kamerās, un parādītu savu mīksto, ja meitenes nebūtu klāt.

Jau Guntai savācot mani puspālī ap 12:30, vēl mēs bijām manās mājās. Izvēlējāmies mammai apglabāšanas labākās drēbes. Es spēju piedalīties tikai estētiski, ne pārāk funkcionāli.
Gunta nekad nav maz. Es šodien laikam 2x pateicu, ka viņa ir tik stulba, pazaudēt mani, jo es joprojām viņu mīlu, un nekad nespēju aizmirst, viņa ir labākā drauga statusā līdz beigām.

Par swedbank nākamais ieraksts

Pirmā ziņa, atnākot mājās, no visas dienas kopā ar G, – mans šoks. Gunta uzzina, ko rakstu cibā, no kāda puspaziņas.
Gunta nelasa cibu. "Kā tu to vari zināt?", "Ai, Armands cibā raksta". Cilvēks, ko nekad neesmu zinājis.
Protams, patīk, jo es rakstu asiņojot, un patīk, ja kāds spēj novērtēt. Ka man vsp ir auditorija.

https://youtu.be/6cePyiMxCEE

#GeneralVsSoyboys
#BlaineHolt
#EU/USwar
#PoligonGreenland

https://youtu.be/2Uujq5cUDvc?t=60
https://substack.com/home/post/p-185048257

#HousesOfCards

pohujs par visu. es jau viņu esmu aizmirusi. kaut kur, es ticu, mēs guļam nobāzti vistālākajā plauktā - uzrakstīti un pabeigti - un pārklājamies ar putekļiem. mēs abi.

marijas ielā šmotku veikalā pārdevēja atspiedās pret slotu un laimīgi nopūtās - saule. saule tobrīd tiešām spīdēja un tikko izmazgātā grīda tiešām laistījās.

nopirku liellopu buljonu. šķidrā veidā. es atvainojos buljonam, kurš ne pie kā nav vainīgs, bet vemstīdamās dzēru. tu gribi vai negribi spīdīgus un kuplus matus, kliņģerveidīgā? gribu. nu, tad davai bez davai.

Pēc atsvaidzinošas nedēļas lauku sētā, kur tieši aiz virtuves durvīm glāzē pilnā apjomā sasalst ūdens, tik ļoti pieradu pie pastāvīgā drebuļa ķermenī, ka, uz vienu nakti nokļūstot civilizācijas apstākļos, sajutos kā Ēģiptes kūrortā.

Pirmkārt, nevis Izraēlas, bet bijušais Argentīnas ebreju asociāciju delegācijas (DAIA) viceprezidents.
Otrkārt, tvīts ir "Galu galā, tie no Patagonijas bija palestīnieši". Visticamāk, tas ir sarkastisks komentārs par Palestīnas atbalsta demonstrācijām Patagonijā.

Laikam tajās čemtreilistu miskastēs, kur mapats tusē, ir joprojām dzīva teorija par Andīnijas plānu.
Vienīgais aspekts, kurā, neticami, bet šoreiz mapats nav sadirsis - tvīts ir īsts un svaigs.

Man ir pāri palikušas vairākas kastītes ar Brintellix jeb vortioxetinum. Tā kā bija diezgan dārgas zāles, tad žēl tā vienkārši mest ārā, varbūt kāds lieto un varu atdot par velti?

Mans epasts ir galdene0@gmail.com

Šlāpins sāpina

Šonakt bija jauks un pozitīvs sapnis. Es mācījos atkal augstskolā Liepājā un biju iedraudzējies ar kādu cita kursa studenti.

Mēs "it kā nejauši" satikāmies tramvajā atkal un atkal. Tā daudzas reizes. Viņai bija sarkani mati, mazi zelta auskariņi un
dzirkstošs skatiens. Man ir aizdomas, ka mana psihe viņu radīja pēc grāmatas "Frenija un Zūijs" (autors Selindžers) izlasīšanas, un viņa ir
līdzīga angļu filoloģijas studentei Frenijai, kas bija apsēsta ar reliģijas filozofiju.

Vēl pēdējās dienās bija tāds notikums, ka reddit man uzrakstīja jauniete, kas grib sākt mācīt vēsturi skolā un apsver
iestāties pedagoģijas studijās. Viņa ar mani sarakstījās par jautājumu: "Kāda jēga 4 gadus no savas jaunības tajās ieguldīt,
ja viņai jau ir prof/tehniskā izglītība un profesija saistībā ar loģistiku?" Taču viņa ir mācījusi to loģistiku trīs gadus pati jau skolā, citas profenes
jauniešiem, jo viņai ir 70h didaktikas kurss apgūts.

Pēc pāris stundām sarakstes
mēs nonācām pie apmēram šādas domas: "Ja ir talants, pārliecība par sevi klasvadībā, iekrājumi, tad var riskēt un iet studēt arī par skolotāju".

***

Man jāsaka, ka ir labi saprast, ka es māku runāt ar vidējā vecuma sievietēm. Pilnīgi svešām. Jo man ikdienā - garīgās attīstības centrā un galda tenisā -
sanāk sarunas ar dāmām, kam ir 50+, par dažādiem niekiem. Skolā/privātstundās man vienmēr ir bijis labs kontakts ar pamatskolas un vidusskolas meitenēm.

Taču ar 19 - 40 vecumposmu dzīvē, man šķiet, es runāju aizvien retāk un retāk. Tik daudz runājot ar dzīvokļa biedreni, kam ir 71, un sievu, kam būtu palikuši 44 šogad, es esmu to vidējo paaudzi daļēji aizmirsis. Viņas bieži vien tiešām runā ar anglicismiem, pat mana LU pasniedzēja, kam ir 26 gadi un kura māca LU programmēšanu.

Es gribu dzirdēt normālu, literāru valodu. Vienalga - literāru latviešu, lietuviešu, krievu, angļu, taču literāru valodu.
Lai cilvēks, kas ar mani sarunājas, būtu dzīvē izlasījis kaut vienu tūkstoti grāmatu, lai ir bāze. Tas ir tāds retums, man šķiet, tajā 19-40 paaudzē.

Varbūt dikti aizspriedumaini, taču man kā tulkotājam, filologam gribas, lai valodā ir tīrība. Ja tā ir, tas ļoti priecē. Ja tā nav, nu - manas gaidas uz to, ka tā būs, tāpat jau ir ārkārtīgi zemas. Tas vienkārši patīkami pārsteidz. Tas, ka mana sieva bija tulkotāja un pieradināja pie labas valodas mājās, šo noteikti ir ietekmējis.

par savu industrijas aizraušanos, vai vienkārši es biju medījums:

my industry were loud white noise, powerfull abstract beats, texts spoken, some dissolved, heavy input, strong rythm. stare in my eyes from music. full power, no turning back.

sanāk, tās ļoti retās, nevienam neizziņotās industriāļu sanāksmes, ar iespaidīgu stereo, bija reāli Dievkalpojumi

we listened to so very industrial with Juliāna. it was her choice, i was popmusic boy. i could bear it but i didnt like it. she asked "what u hear in that sound?". i said "mm, ok". she asked "what are is your imagination?". "chaos". she smiled "i hear there pure love".

Kad biju ar reāli underground industriāļiem, nu tādiem, kuru mūziku nekad neatrast, mani industrija biedēja, jo tā ņēma deep reliģiskā līmenī. Tikai vēlāk es apzinājos, ka tik hardcore industrija manī raisīja sajūtas, ko neviens nespēj izskaidrot. Nenormālas sāpes un atvieglojumu. True industrija ir garīga mūzika, bet internetā to nevar atrast :(