Scorpse ([info]scorpse) rakstīja,
@ 2015-12-04 10:56:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:vārduļošana

The Golden Days of Languaging
Runājot par Ziemassvētkiem, tātad, dzīve, protams, ir skaista un laba, bet man reizēm vai līdz sāpēm pietrūkst gudras runāšanas par valodām un pat Ziemassvētku dziesmiņas man galvā izraisa aizraujošas pārrunas ar sevi par vienīgo no lingvotēmām, ko var darīt jebkurš, jānudien, sēžot atzveltnes krēslā un teoretizējot par vārdu izcelsmi, un atrodot dažnedažādus dārgumus visvisādās valodās.
Tā nu es no rītiem eju uz darbu un prātoju par Rūdolfu - to, kas ziemeļbriedis. Kā tāds mazs, matains rūķis es tuntuļoju pa ielu un prātā pārcilāju un glāstu savus zelta gabaliņus, piemēram, Rūdolfa sarkano degunu. Sak, kas tur tāds, sarkans deguns, nu un, mums te pilns tādu īpatņu, ne tikai ar sarkaniem deguniem, bet lillā arī. Betbetbetbet Rūdolfa deguns zviedriski ir [aizrautīgi palecas] Rudolf med röda mulen! Burtiski - Rūdolfs ar sarkano purniņu, bet izklausās taču pēc mūļa, vai ne? Nu, tā, kas ir mūlis, purns, roža, prasās pēc ķieģeļa. [Ne jau Rūdolfam.] Jajajā, un tā es eju un kombinēju, un kros-referencēju valodas, un makšķerēju atmiņā senlaikos apgūtās gudrības par to, kāpēc Rūdolfa purniņš latviski tiešām ir mūlis.

Vāciski dzīvnieka purns ir 'Maul' un ir arī tāds burvīgs izteiciens kā 'Halt's Maul!', kas nozīmē 'Turi muti!' jeb burtiski 'Turi purnu [ciet]!'. Kāds sakars vācu 'Maul' ar Rūdolfa mūlīti ('mule')? Ļoti tiešs, tā domāju es, pilnīgi nekāds, tā domā citi. :)
Kaut kad laikā no 12.-16. gadsimtam vācu valodās garais patskanis 'ū' kļuva par divskani 'au' un līdzīgi imidžu mainīja vairākas citas skaņas. Nejautājiet man, kāpēc viņi tā darīja, I know not, jo valodu pārmaiņas bieži ir tik arbitrāras un neizskaidrojamas, ka Šekspīrs visu zina labāk un saka, ka roze smaržotu vis tikpat skaisti, ja kāposts būtu tai vārdā, respektīvi, daudz kam nav izskaidrojuma. Skaņu pārbīdes gan visbiežāk notiek tāpēc, ka tā vienkārši ir ērtāk - ka ir grūti pateikt 'knait' un tāpēc sāk teikt 'nait' vai slinkums izrunāt 'divdesmitpieci' un tāpēc saka 'diuspieci'.
Šīs pārmaiņas sākās mūsdienu Vācijas teritorijas dienvidos un lēnām nāca uz ziemeļiem, iekļūstot arī jaunajos dialektos, kas ir pamatā modernajai vācu valodai, tāpēc šobrīd 'māja' vāciski ir 'Haus', nevis 'hūs' [arī angliski, protams, jo tur arīdzan notika Great Vowel Shift [izklausās pēc kara, ne?] jeb lielā patskaņu pārbīde, un māja tagad ir 'house'].
Tiktāl viss ir bōring, bōring [kā nu kuram, bet tomēr], taču latviešu valodas kontekstā interesantais šajā stāstā ir tas, ka šādi ir iespējams noteikt, kad un kā ļoti daudzi aizguvumi no vācu valodas ir ienākuši mūsvalodā. Jo - pastakānu pakistāņu patskaņu pārmaiņas neaizgāja līdz pašiem Vācijas ziemeļiem, kur daudz dzīvoja Hanza ar visiem saviem melngalvjiem, tirgoņiem un tirgoņu sievām, un noliktavām, pilnām ar piparu maisiem un medus mucām, viņi turpināja runāt savā dialektā (un turpina arī tagad - tā vēl šodien Daugavas dzelmē Vācijas ziemeļos ir atrodami pēdējie mohikāņi, kas, kad sāk runāt pa lejasvāciskam, tad liela daļa vāciešu viņus nesaprot, bet tīīk mīlīgi. Es vienu semestri aiz neko darīt šito prieku pamācījos, traka biju savulaik). Un viņi mundri turpināja teikt 'hūs' un 'dīk', un 'pīp', un 'schūn', un 'mūl', un tieši viņi atveda šos vārdus uz Latvijas teritoriju [un uz Zviedrijas arī] un tālab mēs sakām 'dīķis', nevis *'daiķis' (vāc. 'Teich'), 'pīpe' un 'pīpēt', nevis *'peipēt' (vāc. 'Pfeiffe') un 'šķūnis', nevis *'šķeinis' (vāc. 'Scheune'), un 'MŪLIS', nevis *'maulis' (vāc. 'Maul').
Kad Vērmaņdārza rīta muzikants tur nespēlē un neieliek man galvā melodijas uz visu dienu, tad es tur soļoju un, apnikusi grozīt savus sūri izrakņātos valodas tīrradņus, pie sevis galvā dziedu "Rūdolfs ar rudo mūli".



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hotai
2015-12-04 11:00 (saite)
paldies, interesanti

(Atbildēt uz šo)


[info]zirka
2015-12-04 11:06 (saite)
paldies, man tagad ir skaidrs, ka purnam nav nekādas saistības ar ēzeļa un ķēves krustojumu

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]scorpse
2015-12-04 12:31 (saite)
Purnam ir saistība ar ēzeļa un ķēves krustojumu! Tagad tā, iedomājies, sēž tādi Čto gde kogda onkuļi un viņiem tā prasa, kāda ir saistība Purnam ar ēzeļa un ķēves krustojumu? Un viņi tādi, šōr, ēzeļa un ķēves krustojums ir mūlis un latviešu/zviedru/vācu valodā šis vārds apzīmē arī dzīvnieka purnu, tikai donkey mūlis ir no latīņu valodas. Un tad visi tādi priecīgi ķiķina.
:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zirka
2015-12-04 12:32 (saite)
ak tad tomēr, es nebiju sapratusi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mufs
2015-12-04 12:09 (saite)
es mūždieniņ sasjūsmināti elšu un hujeju,ka cilvēki ko šitādu var no sevis izdabūt, nu ārkārtīgi patīk tādu lasīt,dari tā vēl!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]scorpse
2015-12-04 12:34 (saite)
Ai, nu man jau arī patīk [un ļoti, ļoti patīk, ka tev patīk], bet tas viss ir tā nenopietni, tā, davai, es tagad būšu kruts botāniķis un selekcionārs un mazliet papētīšu šito un pakrustošu šito, un jutīšos gudrs. ;)
Tik, kad dvēselei to gribas, tad es te izpaužos - nu, kā smilškastītē.
Un ne jau es izdomāju to, ka konkrēti aizguvumi ienākuši tad un tad - to nopietni zinātnieki, es tikai spriedelēju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rediiss
2015-12-04 12:59 (saite)
tas ir ļoti forši, ka tu tā dari, tev labi sanāk spriedelēt! man arī patika stāsts par mūli. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]scorpse
2015-12-04 13:08 (saite)
/sit plaukstiņas! ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]vilibaldis
2015-12-04 16:56 (saite)
bet visādiem plebejiem saprotami pastāstīt tas ir tīīīīk jauki! paldies!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]scorpse
2015-12-04 17:07 (saite)
/kniksē ar

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]divi_g
2015-12-04 14:13 (saite)
Inčīgi.
Vai sanāk, ka līdz flāmiem lielā patskaņu maiņa tā arī neaizgāja (mūl un hūs izklausās riktīgi pa viņējam, un uz Z no Vācijas arī)?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]divi_g
2015-12-04 14:17 (saite)
Un skandināviem, viņiem arī ir hūs?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]scorpse
2015-12-04 15:00 (saite)
Nē nu viss jau nav tik vienkārši. :) Bet jā, pieļauju, ka šī konkrētā skaņu maiņa flāmus neskāra, kā arī nav sastopama tajos vārdos, kas skandināvu valodās tika aizgūti aptuveni tajā laikā, kā arī vienkārši ģermāņu cilmes vārdos, piemēram, 'tid' [tīd], kas ir laiks - vāc. 'Zeit' [cait], angl. 'tide' [taid]. Jā, māja zviedriski ir 'hus'.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2015-12-04 16:34 (saite)
Dāniski arī apmēram tāpat.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2015-12-04 18:42 (saite)
šis viss ir burvīgi.
bet kāpēc latviski ir skurstenis (kuru man nav ne jausmas kā sauc lejasvāciski, bet vāciski ir o un holandiski ir ō)?
viņš ir pārņemts ar u, vai arī latvieši paši to o par u pārtaisījuši?
un, par pīpēšanu - kā varētu būt radies neglītais un neērti izrunājamais bet par Literāru uzskatītais vārds smēķēt? kā pie velna būtu bijis iespējams to pārņemt no angļu valodas, kurai tajos laikos nekādas ietekmes uz latviešu valodu nebija?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]scorpse
2015-12-04 21:07 (saite)
Ō, ō, jautājums no auditorijas, es esmu sajūsmā!
Skurstenis ir tricky. Tas ienācis no zviedru valodas 'skorsten', bet arī tur ir o, nevis u. Savukārt zviedru valodā tas ienācis no tās pašas viduslejasvācu valodas, jo tur skurstenis bija 'schor-', 'schorn-' vai 'schürstein'. Tuvākais u burtam ir 'schürstein', bet arī tas nav īsti mūsu u. Tā nu jāskatās latviešu etimoloģijas vārdnīcā, man nav. :)
Bet 'smēķēt' gan ir labs un godīgs aizguvums no tiem pašiem Hanzas džekiem - un tas patiesi ir tas pats vārds, kas angļu 'smoke'. Abi cēlušies no viena un tā paša senā ģermāņu vārda (*'smukōną'), kas nozīmē 'dūmi'. Lejasvācu - 'smöken' kļuva par latviešu 'smēķēt'. Savukārt paši vācieši modernajā vācu valodā pārtrauca izmantot šo vārdu un lieto vārdu 'rauchen', kas basically senāk nozīmēja 'kūpināt'. Respektīvi, no 'dūmot' uz 'kūpināt'. Kas interesanti, latviešu valodā tika pārņemts lejasvācu 'smöken', bet zviedru valodā saglabājies kopējais ģermāņu vārds 'röka'.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?