Sviesta Ciba |

Scorpse (

scorpse) rakstīja,
@ 2013-09-09 11:42:00

Im Mai `45 in Hamburg es war
Atrakstīja man piektdien kāds vācu kungs [Geschäftsführer!!] un e-pasta parakstā viņam pie adreses zils uz balta rakstīts, ka viņš mīt iekš Federal Republic of Germany. Es gandrīz salēju klaviatūrā kafiju, sāku žagoties un domāt, vai kungs dzīvo pagātnē vai varbūt es esmu iekļuvusi laika mašiņā, jo, sitmannost, nu nekad es tomēr nebiju redzējusi un iedomājusies, ka mūsdienu Vācija taču arī ir Federal Republic of Germany - un kungs e-pasta adresē ir laipnīgi pa taisno iztulkojies no bundesrepublikas. Mans komunistiskās sērgas mantojuma maitātais prāts ar sparu slej sarkanos trauksmes karogus un saskata pāridarījumus jaunajām bundeslandēm - sak, kungs gan no Vācijas, bet no rietumiem, ja, nav jau nekāds plikadīda no Neibrandenburgas vai Frankfurt a.d.O.
BRD - Bundesrepublik Deutschland aka Federal Republic of Germany - bija abreviatūra, kādā Austrumvācija savā laikā saukāja Rietumvāciju, kur šo abreviatūru tādēļ mēģināja iznīdēt, nepieļaut tā izmantošanu, pat aizliedza skolās, jo uzskatīja to par ļauno komūnistu žargonu.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	goddes 2013-09-09 13:01 (saite)
	Nu tādēļ jau jautāju, kapēc ģermānisms gūst virsroku, ja vārda izcelsme cita. Atbildi uz jautājumu nesaņēmu, Jo ķīlis nav arguments:) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ieva 2013-09-09 13:10 (saite)
	nu kaa - vesturiskaa ietekme. nekada likuma shai situacijai nav, valoda vnk attistaas konteksta ietvaros. turklat LV imho shis ne tuvu nav vienigais piemers, kaut tagad nenak prataa uz sitiena neviens cits. however, zinu, ka esmu pati sho jautajumu sev uzdevusi ieprieksh (un ne filosofijas sakraa). (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	indulgence 2013-09-09 13:12 (saite)
	Ģermānisms ir tradicionāls, kopš laikiem, kad jaunlatvieši centās latviskot vācu vārdus, lai arī latviešu valodā būt nepieciešamie termini. Savukārt "s" lietot aizsāka, ja nemaldos, Šuvajevs, ar aicinājumu latviskot svešvārdus no oriģināla, nevis starpnieka. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	goddes 2013-09-09 13:31 (saite)
	Kā tradicionāli "sophia" kļuva ģermānisms? Patiešām intersē. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

indulgence
2013-09-10 08:07 (saite)

Kā jau te norādīja, lielākā daļa svešvārdu latviešu valodā nāk no vācu valodas, jo vācu valoda bija izglītoto ļaužu valoda, un šajā ziņā lielāku vārdu krājumu. Vāciešiem patīk "s" izrunāt kā "z", savukārt latviešu vaoda veidojās pēc vācu gramatikas likumiem, pēc tās parauga, attiecīgi daudz ko pārņēma mehāniski. Tā nu "saft" pārvēršas par "zapti", "sofija" par "zofiju" u.tml. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

scorpse
2013-09-09 13:35 (saite)

Biedrs ļoti pareizi jau atbildēja - jo vārds 'filozofija' pie mums atnācis CAUR vācu valodu, kur /s/ ļoti daudzviet izrunā kā [z]. Pamatojums, kāpēc tieši tā notika? Jo laikā, kad latviešu valodā radās vajadzība pēc filozofiju apzīmējoša vārdā, izplatītākā valoda zinātniskiem [un ne tikai] tekstiem Latvijā bija tieši vācu valoda.
Vispār jau tas [z] lietojums latviešu valodā tiek atzīts par makten barbarisku, tāpēc tādus brīnumus kā 'zōdā' un 'zofā' aizstājuši 'soda' un 'dīvāns', lab, 'sofa'. 'Filozofija' gan paturēta - tāpat arī tādi vārdi kā 'kazarmas', 'zāģis', 'ziepes'. Pret tiem taču neviens neiebilst, ne. Jo nav jau tādas pareizās versijas.
Savukārt leksikas konsistenci valodā nodrošināt tā īsti nav iespējams un nevajag arī.
Bet par Kūļiem arī taisnība, gudrības mīlestības akadēmiskais lauciņš Latvijā ir diezgan neglīts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	goddes 2013-09-09 13:40 (saite)
	Paldies! Es Tevī nevīlos, nudien ne tikai skaista, bet arī gudra. Labi paskaidrots.:) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	scorpse 2013-09-09 13:45 (saite)
	Nu jau, nu jau. Izrunājas cilvēks rīta cēlienā par sevi trakoti interesējošu tēmu un par to vēl komplimentus saņem. Paldies! :] (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: