07 Janvāris 2003 @ 16:43
identitāšu krīze  
šī laikmeta iezīme ir daudzās cilvēku identitātes. sākot no tik vienkāršām lietām kā cilvēka dažādi uzvedības modeļi dažādās sabiedrībās, kurās nākas uzturēties (vecāki/draugi/darba kolēģi/bijušie klasesbiedri/bankas klerks, kurš lemj par kredīta piešķiršanu/utt.) un beidzot ar vairākām virtuālajām identitātēm tīklā dažādu tīkla kopienu un servisu vajadzībām.
šādā situācijā ir iespējams nonākt identitātes krīzes situācijā. kaut kādā mirklī tu pēkšņi vairs neesi kaut kas konkrēts, bet tikai viena no savām identitātēm, ar konkrēto, tikai šai identitātei vien raksturīgo vārdu, vērtību sistēmu, domāšanas un rakstīšanas un izteiksmes manieri. tas ir rezultāts pārāk ilgai lomas spēlēšanai, kad loma kļūst par tevi. tā gadās.
P.S. padomājiet arī par to cik gan daudzās pasaules datubāzēs ir šāda vai citāda (pilnīgāka vai mazāk) informācija par tevi, tavām interesēm, dzimšanas datiem, kontaktinformāciju.
 
 
( Post a new comment )
putnupr[info]putnupr on 7. Janvāris 2003 - 17:34
pohujz tas viss ir. galnais, ka kjermis ar visu savu egoo viens. un juut jau to. vienmeer kaut kaadas nianses (tieshi nianses) nodod...... tachu izliekamies, ka neko nesinam, ka neko neesam njeemushi.
(Atbildēt) (Link)
putnupr[info]putnupr on 7. Janvāris 2003 - 18:02
padomaaju veel par cilvjiem(-i), kas maina nikus un naak vai izliekas naakam pie manis. man nau nedz dusmu, nedz skumju, ka taa dara. vien nesaprashana, kaapeec taa ir jaadara. kaut gan visp. reakcija manii pashaa taada janciiga. kad tas pats cilvis naak ar vienu niku - ar vinju speeju komuniceet (+), a kaa naak ar otru niku - iekshas sametas citaa virzienaa. lai gan abos gadiijumos zinu, ka tas ir tas pats cilveeks. psih. reakcija kaut kaada diivajna.. hmz. nez. laikam tams klusiibaa skalji jaasauc realneimaa,lai nebuutu shaada divejaada reakcija. sazin nezin.
(Atbildēt) (Link)
[info]suic on 7. Janvāris 2003 - 19:52
nogurums no izlikšanās?
Vienas identitātes dažādas izpausmes vai vairāku identitāšu vienība cilvēkā? Vienlaicīga daudzlīmeņu identitāte vai secīgas vienlīmeņa identitāšu virknes. Daudz kas ir atkarīgs no tā vien, kā uz to paskatās.

Kā būtu, ja cilvēku salīdzinātu ar šķidrumu, kas aizpilda konkrētas formas trauku? Arī cilvēks taču nonākot kaut kādu sociālo attiecību vidē kļūst piemērots tām, tiesa gan nevis no šo attiecību viedokļa, bet gan no savas izpratnes par šīm attiecībām viedokļa.

Protams, arī zināma tieksme kaut ko salauzt - gadās, pasūtīt kādu tā patālāk, uzbraukt klerkam, nošokēt kolēģus (šķietami bez iemesla)... varbūt šis viss izriet tieši no kaut kādas vēlmes nepakļauties sevis formēšanai no ārpuses?

Risinājums neiespējams, komunikācijā ir milzīgs, indivīdu pakļaujošs, spēks. Un izvairīšanās no komunikācijas, vai atsevišķiem tās noteikumiem, ir ne vairāk, ne mazāk kā vien atkal komunikācija.
(Atbildēt) (Link)
Ģ[info]smejmoon on 8. Janvāris 2003 - 14:41
incanti un kā tas viss saistās ar to, ka identitāte ir izvēle un nekas vairāk? un ja izvēles nav nav arī identitātes?
(Atbildēt) (Link)