Vienas identitātes dažādas izpausmes vai vairāku identitāšu vienība cilvēkā? Vienlaicīga daudzlīmeņu identitāte vai secīgas vienlīmeņa identitāšu virknes. Daudz kas ir atkarīgs no tā vien, kā uz to paskatās.

Kā būtu, ja cilvēku salīdzinātu ar šķidrumu, kas aizpilda konkrētas formas trauku? Arī cilvēks taču nonākot kaut kādu sociālo attiecību vidē kļūst piemērots tām, tiesa gan nevis no šo attiecību viedokļa, bet gan no savas izpratnes par šīm attiecībām viedokļa.

Protams, arī zināma tieksme kaut ko salauzt - gadās, pasūtīt kādu tā patālāk, uzbraukt klerkam, nošokēt kolēģus (šķietami bez iemesla)... varbūt šis viss izriet tieši no kaut kādas vēlmes nepakļauties sevis formēšanai no ārpuses?

Risinājums neiespējams, komunikācijā ir milzīgs, indivīdu pakļaujošs, spēks. Un izvairīšanās no komunikācijas, vai atsevišķiem tās noteikumiem, ir ne vairāk, ne mazāk kā vien atkal komunikācija.