Nu ja paskatās no bioloģiskās puses cilvēkam nav raksturīga monogāmija, tā ir izveidojuise salīdzinoši ļoti nesen pamatojoties uz ekonomiskiem apsvērumiem. Pirmatnējās tautās monogāmijas piemēri ir sastopami ļoti reti...
Un vēl viens interesants fakts-pārbaudot ģenētiski vai bērns ģimēnē ir no vecākiem kas to audzina, izrādījās, ka 30-40 % gadījumu īstais tēvs bija kāds cits(kaimiņš). Tas ir līdzīgi ar putniem, kam arī ir raksturīga monogāmija, bet noskaidrojās, ka mātītes dzīvo ar vienu tēviņu, bet sapārojas ar citu (kaimiņu) un pats interesantākais, ka pašas tēviņš ir pilnīgi pārliecināts, ka cāļi ir no paša... :))
Tādi lūk daži interesanti fakti no dabas par uzticību un monogāmiju.

bet par to- vai būt cilvēkam vispār ir dabiski? varbūt Cilvēks tu esi tikai tad, kad esi nedabisks? piem. monogāms?

Hmm, vispaa gan jau neviens isti nezina, kas tad ir buut cilveekam...
Un kaa tad iisti ir jaa esi un it kaa neesi cilveeks.
Cilveeki mees esam visi. Un kas tad ir dabiski?
Ehhh

biologjiski cilveekam nav raksturiiga daliishanaas
biologjiski cilveekam nav raksturiiga straadaashana

biologjiski cilveeku baram nav raksturiiga labklaajiibas valsts.

taa kaa ej ka tu guleet, spilven :)

:)))
Nu bet biologisko pusi nevar noliegt, taa tomeer biezhi darbojas-visaadi instinkti utt.
Es varu tev garum garaas lekcijas par to nolasiit :))
Par to daliishonos un straadaashanu-veel vareetu pastriideeties...
Mes neesam arii nekas aarpus dabas un taas likumiem. Mees taapat kaa cita dziivaa radiibaa ienjemam savu ekologisko nishu dabaa, paklaujamies instinktiem.
Protams tas gan nenoziimee, ka eskistee tikai biologija un nekas cits.

ps es jau izguleejos :)