Jārīko valodas kursi laikam. Tās nepareizās formas reizēm galvā iesēžas kā pareizās, ja daudzi lieto nepareizās. Bet

Nav jau tādas nepareizās formas. Ja cilvēki tā runā, tā ir pareizi.

Bet tas par kā / nekā ir attiecībā uz lietišķo jeb oficiāli lietoto valodu, kura ir balstīta uz noteiktām, nedaudz novecojušām normām, bet ir konservatīvākas nekā ikdienas sarunvaloda un mainās lēnāk. Bet pat šīs normas nav akmenī iecirstas un ar laiku var tikt mainītas.

protams, tomēr pagaidām lietišķā sarakstē (piemēram, preses relīzēs) neredzu iemeslu šīs normas neizmantot. ja tas ar laiku mainīsies, lai mainās, neiebildīšu, bet šobrīd gribu, lai tad, ja man tiek dots teksts, kas jāpievieno oficiālam dokumentam, tas arī ir uzrakstīts dokumentam atbilstošā valodā.

par to, ka "cilvēki tā runā" - iespējams, tas ir iemesls, kāpēc mani šī kļūda tik ļoti kaitina, jo es ikdienā nedzirdu, ka kāds vispār tā runātu. tos pašus kolēģus ieskaitot.

Vēl biežāk izplatīts ir tāpēc/tādēļ

Bet nu labi, kaut kādus noteikumus pārzināt nav liela māksla, māksla ir tekstā atklāt savu sirdi un patiesību

tas gan! noteikumi < sirds

man gan šķiet, ka dokumenti un visādi lietišķie teksti varētu nebūt īstā vieta, kur nodarboties ar mākslu, bet varbūt tas ir ļoti kļūdains pieņēmums

Mākslu nē, bet arī lietišķiem tekstiem ir jābūt ar labu stilu un viegli lasāmiem. Es, piemēram, uzreiz pamanītu netradicionālu "kā" kur formāli būtu jābūt "nekā". Bet es arī pieļauju, ka valodas izjūta cilvēkiem mainās, un neuztvertu to kā kļūdu (pat tulkošanas testos, he, he), ja citādi teksts būtu labi uzrakstīts.

Šaubu gadījumos ir pat mēģināts cilvēkiem jautāt, kurš variants viņiem šķiet skaidrāks un saprotamāks. Tas bija iemesls, kāpēc aptaujās par spīti pūristu iebildumiem mēs nomainījām "septiņās dienās" un "septiņu dienu laikā", jo daudzi teica, ka otrais variants ir skaidrāks.

"septiņās dienās" uz "septiņu dienu laikā"

lietišķos rakstus ir jāmāk uzrakstīt - elegance, precīzi izvēlēti vārdi, cieņa, žests
Es diezgan bieži esmu jutusies aizkustināta, lasot labi uzrakstītus piemēram protokolus vai paziņojumus presei vai pat iesniegumus

Es arī ieteiktu uzmanīties no tās vardotavas lapas, jo tur ir gan korekti ieteikumi tiem, kam jāraksta lietišķi teksti, gan arī ļoti apšaubāmi, pretrunīgi apgalvojumi.

Piemēram, šis
"Nākamais" ir tāds, kas ir nākamais pēc kārtas (Nākamais pirkums, nākamā sērija). "Nākošais" ir tāds, kas virzās, iet, nāk pretim (Pretim nākošais cilvēks) neatbilst valodas praksei. Šie abi vārdi ir gandrīz vienādi sinonīmi, un nav pamata tos tik strikti nodalīt.

Ko Tu tagad atkal murgo apkārt. Trejdeviņi pajoļi nolēma, ka viņiem tā patīk, tāpēc tā tagad būs.

Tu tiešām neaptver ka kā/nekā šķīrums ir būtisks teksta saprašanā/nepārprašanā??? Un ka nākamais/nākošs ir divi pilnīgi atšķirīgas jēgas vārdi?

Vārdiem jēgu ieliek paši runātāji, nevis 3 centu tulkotāji :D

Nekādu jēgu viņi neliek, viņi raksta pareizi. Nevis stāsta redaktoriem, ka extranjero tīmeklī teica, ka vārdiem jēgu piešķir runātājs.

Tu taču tiešām nesaproti, ka nākošs nepareizais lietojums ir ieviesies no krievu valodas sļedujuščij (sekojošs) ietekmes? Kur Tu te redzi jaunas jēgas piešķiršanu? Tā ir barbariska divdabju formas jaukšana. Tad uz priekšu - radošais/radāmais, vārošais/vārāmais, zinošs/zināmais - visi tagad būs sinonīmi.

Šitāds vēl citu valodu testē? Cerams, ka sapņos tikai.

Nākošais ir līdzīgs topošais, ļoti tuvu pēc nozīmes, tāpēc šeit nav neatbilstības.

Nākamais jau šķiet mazāk loģisks, bet pieļauju, ka tam ir līdzība teicienam – es redzu nākam, tāpēc arī ir ok.

Sarunvalodā lieto abus. Nākamais šķiet tagad tiek biežāk lietots, bet tas visdrīzāk ir tāpēc, ka tā tagad uzspiež pūristi, pamatā skolotājas notic visām šīm pasakām par krievu valodas ietekmi (it kā tas būtu kaut kas nevēlams).

Ei, patiesi, tev vienkārši nepielec. Kāds sakars ar topošs. Topošs ir topošs un attiecīgi to nozīmē. Nākošs ir nākošs un to arī nozīmē. Nākamais ir nākamais un to arī nozīmē. Nav nekāds nākošais punkts dienas kārtībā, jo punkts nekur nenāk. Ja Kaspars tulko following kā nākošais, tad man prieks par Tevi, ka tev neviens neaizrāda. Un nevajag te par 3 centu tulkotājiem. Tas, ka iespējams, esi saglabājis labus kontaktus ar tiešajiem klientiem medicīnas jomā, kur nauda arī krīzē turpināja griezties, nepadara Tevi pārāku kā nez kādu valodas guru.

vai man tiešām būs jāatslēdz anonīmās komentēšanas iespēja? ):

Manuprāt, šīs idejas, ka tulko nevis vārdus, bet jēgu, ka deskriptīvā un preskriptīvā pieeja, un kā tās atšķiras un vienlaicīgi katrai ir sava vieta utt., ir tulkošanas teorijas pamatprincipi. Citi cilvēki tos parasti nezina un viņi uz valodas jautājumiem skatās no nedaudz cita punkta, tāpēc es vienkārši gribēju parunāt par to. Ok, biju aizskarošs par "3 centniekiem", tāpēc atvainojos par to. Es to pat nebiju domājis nopietni, jo zinu daudzus ļoti labus tulkotājus ar zemākām cenām ekonomisko apstākļu dēļ. Mana doma bija, ka vārdu nozīmi nenosaka gudri vīri valdībā, bet paši valodas lietoāji.

jēzus marija. Kāda deskriptīvā un preskriptīvā pieeja. Mēs runājam par divām divdabja formām, kam ir katrai sava funkcija. Attaisnojums, ka tā lumpeņi lieto, nav attaisnojums.

Nu paga, tu taču pats zemāk netieši atzīsti, ka to izlemj paši lietotāji? Kā tad īsti ir?

Kādi lietvārdi, darbības vārdi utt., kādas rekcijas, deklinācijas utt. Liekam visu putrā, jo deskriptīvi viss ir kārtībā!

Kad jelkad "vārdu nozīmi" (un KĀDS tam sakars ar -ošs un -āms/ams) ir noteikuši gudri vīri valdībā?

Tad jau ļoti jauki! :)

hei, hei, vai varam iztikt bez agresijas?

daudzējādā ziņā Tev piekrītu - ir iemesls, kāpēc tiek veidotas un uzturētas konkrētas valodas normas, manuprāt, tās ir sevišķi svarīgas lietišķos kontekstos un, līdz ar to, ir iespējams runāt par pareizu/nepareizu valodas lietojumu. es domāju, ka ir forši, ka šeit norit diskusijas par šiem jautājumiem, bet priecātos, ja to varētu darīt mierīgi, bez dažādiem personiskiem apvainojumiem.

oki, oki, apsolos vairs tā nedarīt.

lieliski, paldies!

jācer vien, ka līdzīgi reaģēs arī anonīmais komentētājs.

Iesaku sarīkot aptauju starp tiem, kas saka kad ka vietā un arī anketās pamainīt.

Un šādas lietas ir pēc iespējas jāatgādina visiem - tiem, kam galvā ir kāda jēga, to sapratīs. Nevis sludināt - ai, tie tak stulbie pūristi, tauta TĀ RUNĀ.

Es nesaku, ka lietišķiem tekstiem ir jābūt tādiem pašiem kā sarunvaloda, bet es ļoti stingri iebilstu pret ideju, ka tautas valoda ir stulba/nepareiza/nevēlama (ieliec pats savu negatīvo apzīmējumu). Tulkotāja ētika sākas ar cieņu pret dzīvo valodu.

jā, lūk! ļoti piekrītu, katrai lietai sava vieta. "nepareizs" jau galvenokārt ir kontekstuāli konstruēta kategorija.

Es iebilstu, ka tautas ideja par vēža ārstēšanu ar persiku kauliņiem tiek vērtēta negatīvi.
Es iebilstu, ka tautas ideja par kvantu teorijas izmantošanu tomātu audzēšanā tiek vērtēta negatīvi.
Es iebilstu, ka tautas ideja, ka trigonometrija ir pupu mizas, tiek vērtēta negatīvi.
Piedod, bet valodniecība arī ir zinātne. Nevis trauku bode, pa kuru vazājas ziloņi.

Atšķirībā teiksim no zālēm, valodu rada paši lietotāji, kuri arī izlemj, kā ir pareizi. Un valodnieki to izpēta un analizē. Kur tieši ir tava problēma?