03 November 2016 @ 10:26 am
 
viena no bieži sastopamajām valodas kļūdām, kas mani, izrādās, kaut kā sevišķi kaitina, ir nepareizs "kā"/"nekā" lietojums.

"pareizi lietot ir darbības vārda apgalvojuma formu + "nekā" (Vairāk nekā 100 cietušo) vai darbības vārdu nolieguma formā + "kā" (Ne vairāk kā 100 cietušo), resp., teikumā jābūt vismaz vienam "ne"" , bet mani kolēģi regulāri raksta "vairāk kā xxx skolu", un es nesaprotu, kāpēc
 
 
( Post a new comment )
extranjero[info]extranjero on November 3rd, 2016 - 03:17 pm
Nākošais ir līdzīgs topošais, ļoti tuvu pēc nozīmes, tāpēc šeit nav neatbilstības.

Nākamais jau šķiet mazāk loģisks, bet pieļauju, ka tam ir līdzība teicienam – es redzu nākam, tāpēc arī ir ok.

Sarunvalodā lieto abus. Nākamais šķiet tagad tiek biežāk lietots, bet tas visdrīzāk ir tāpēc, ka tā tagad uzspiež pūristi, pamatā skolotājas notic visām šīm pasakām par krievu valodas ietekmi (it kā tas būtu kaut kas nevēlams).
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
(Anonymous) on November 3rd, 2016 - 04:23 pm
Ei, patiesi, tev vienkārši nepielec. Kāds sakars ar topošs. Topošs ir topošs un attiecīgi to nozīmē. Nākošs ir nākošs un to arī nozīmē. Nākamais ir nākamais un to arī nozīmē. Nav nekāds nākošais punkts dienas kārtībā, jo punkts nekur nenāk. Ja Kaspars tulko following kā nākošais, tad man prieks par Tevi, ka tev neviens neaizrāda. Un nevajag te par 3 centu tulkotājiem. Tas, ka iespējams, esi saglabājis labus kontaktus ar tiešajiem klientiem medicīnas jomā, kur nauda arī krīzē turpināja griezties, nepadara Tevi pārāku kā nez kādu valodas guru.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on November 3rd, 2016 - 04:25 pm
vai man tiešām būs jāatslēdz anonīmās komentēšanas iespēja? ):
(Reply) (Parent) (Link)
extranjero[info]extranjero on November 3rd, 2016 - 06:03 pm
Manuprāt, šīs idejas, ka tulko nevis vārdus, bet jēgu, ka deskriptīvā un preskriptīvā pieeja, un kā tās atšķiras un vienlaicīgi katrai ir sava vieta utt., ir tulkošanas teorijas pamatprincipi. Citi cilvēki tos parasti nezina un viņi uz valodas jautājumiem skatās no nedaudz cita punkta, tāpēc es vienkārši gribēju parunāt par to. Ok, biju aizskarošs par "3 centniekiem", tāpēc atvainojos par to. Es to pat nebiju domājis nopietni, jo zinu daudzus ļoti labus tulkotājus ar zemākām cenām ekonomisko apstākļu dēļ. Mana doma bija, ka vārdu nozīmi nenosaka gudri vīri valdībā, bet paši valodas lietoāji.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
(Anonymous) on November 3rd, 2016 - 10:57 pm
jēzus marija. Kāda deskriptīvā un preskriptīvā pieeja. Mēs runājam par divām divdabja formām, kam ir katrai sava funkcija. Attaisnojums, ka tā lumpeņi lieto, nav attaisnojums.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
extranjero[info]extranjero on November 4th, 2016 - 12:31 am
Nu paga, tu taču pats zemāk netieši atzīsti, ka to izlemj paši lietotāji? Kā tad īsti ir?
(Reply) (Parent) (Link)
(Anonymous) on November 3rd, 2016 - 11:10 pm
Kādi lietvārdi, darbības vārdi utt., kādas rekcijas, deklinācijas utt. Liekam visu putrā, jo deskriptīvi viss ir kārtībā!
(Reply) (Parent) (Link)
(Anonymous) on November 3rd, 2016 - 11:22 pm
Kad jelkad "vārdu nozīmi" (un KĀDS tam sakars ar -ošs un -āms/ams) ir noteikuši gudri vīri valdībā?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
extranjero[info]extranjero on November 4th, 2016 - 12:30 am
Tad jau ļoti jauki! :)
(Reply) (Parent) (Link)