|
oktobris 16., 2019
 | 00:12
uztaisīju dekādes albumlisti. augša ir pilnīgs recency bias
I tame impala - lonerism
II beach fossils - somersault
III tame impala- currents
IV deerhunter - monomania
V melody's echo chamber - melody's echo chamber
VI black keys - el camino
VII beach fossils - what a pleasure
VIII beach house - teen dream
IX pond - the weather
X arcade fire - the suburbs
XI mac demarco - another one
XII frank ocean - channel orange
XIII arctic monkeys - am
XIV jay-z & kanye west - watch the throne
XV the drums - portamento
XVI broken bells - after the disco
XVII courtney barnett - tell me how you really feel
1 juris simanovičs - kā samierināties ar savu nenozīmību
2 singapūras satīns - s/t
3 martas asinis - ceturtais albums
posthumous additions:
let england shake
ansamblis manta - manta
|
juulijs 31., 2019
| 02:04
vienu brīdi cepīja magical mystery tour-sgt. peppera bītli.
šodien padzirdēju "the word" no "rubber soul" albuma, šie tagad ir mani seksīgie bītli. tāds "taxman", "come together" un yada. fanciņš ar tādiem šauriem ģitāras rifiņiem. labi, es nemāku runāt par mūziku.
kas vēl. man liekas, ka apzināti neapzināti sanāk rakstīt arvien sevi atklājošākas vēstules. kas it kā ir labi. izrunāt prātu. un tad paliek divas opcijas. vai saņēmējs ir into that, or not. baigi nav laika par to domāt. kas it kā ir labi. tomēr tas klusais "gan jau, ka mazliet ir into that", tas drusku maina manu uzvešanos visur citur.
vakarvakarā mēģināju paklausīties billiju ailišu. skan pēc tādas tīneidžeriskas debijas lanas del rejas. kas, ņemot vērā, cik ļoti man patīk debijas lana del reja, ir diezgan labi. bet lanu tādu foršāku padarīja stīgu pavadījums. un, studijiski šķietami uzlabotais vokāls. te ir, amm, kā lai nosauc tos lo-fi'īgos bītus, un kaut kas pretējs dziedāšanai. es nemāku runāt par mūziku.
es arī neizvilku cauri visam albumam. tāpat kā diviem šīsnakts sinatras albumiem. "in the wee hours" tekstuāli pagaidām nav aktuāls, un "come fly with me", bļe, es vairs šajā stundā neko neuzķeru. ir tikai tas vaibiņš un taures. ko var dzirdēt, arī esot virtuvē. un darot lietas ar mīlestību. pēc jaunjorkas standartiem tāda viduvēja virtuve. un ka esmu kaut kādā 20-stāvenē un kāds no skaitliski neizteiksmīgās avēnijas pretējās puses logiem baigi skatās, ka es apakšbiksēs panēju sieru. kamēr patiesībā iekšpagalmā pretī spīd tikai viens logs. naktslampiņa guļamistabā aiz sarkanām žalūzijām.
ej gulēt, roncij, sasodīts.
|
juunijs 17., 2019
| 13:26
lauvas nams divi (un kaņepe). arī ļoti mīļi. gandrīz 4h. un šodien gar zemi. sasodītie raudzētie dzērieni. nē, vismaz tikko kaut ko iespēlēju.
beidzot jāsaklausās spāres un krāsas, un otrais dublis hipstokrātijai, vai varbūt vispirms jādabū ausu ārsts. atkal netieku uz kartupeļpalmu.
|
juunijs 7., 2019
| 00:58
diezgan spontāni sanāca paveikbordot mazajā daugavā. pirmajai reizei ķipa baigi normāli noturējos. un noķēru mazu kaifu un sajūtu, ka gadu neesmu bijis basketbola aizsardzības stājā.
kad atlaidu auklu un iekritu ūdenī, bija vairākas sajūtas uzreiz. auksti, sāp zobi, gribas ēst, aizlijusi auss, žāvas un piedzītas kājas. bet nais. saulriets pāri visiem tiltiem un ķengaraga publika upmalā
aizgājām ar i. uz sidru kaņepē, foršs small-talk. padzirdēju par tādu muzikālu lietu kā plenērs. kaut kad jāuzliek.
|
apriils 11., 2019
| 13:50
bruklinas skeiteru boijbands
https://www.youtube.com/watch?v=Fl3OCz0V6qw
no piedirstā 300mb projekta pārrakstīju akordus jaunā dokumentā (50mb), izskatās ka tas ir vienīgais solis kā kustēties uz priekšu. vienīgi tumba katru dienu buzzē arvien skaļāk
|
marts 24., 2019
| 00:02
visneproduktīvākās četras dienas ever. vismaz pēdējās trīs stundas ieslīgu mazā azartiņā, kārtojot bildes kopā ar tekstiņiem un meklējot glītas universālās atkāpes no malām. itkā ir okei. vajadzētu izšaut vēl vienu filmu, tad tur vajadzētu sanākt materiālam, no kura var normāli izvēlēties, ko publicēt, nevis raut aiz ausīm
pēcpusdienā noskatījos kādas 10 minūtes no pērnā gada dokumentālās filmas par fredu rodžersu. čalis foršs, bet es nesaprotu, kā manā vačlistē ir nonākusi dokumentālā filma (kuras neskatos defoltā) par man pilnīgi svešu topiku.
|
marts 22., 2019
| 09:58
viena lieta kas drusku besī, ir tas, ka kopš septembra neesmu atradis neko muzikāli jaunu. pusalbuma līmenī, vismaz.
|
marts 19., 2019
| 23:11
sataisīju pleilisti ar albumu pēdējām vai priekšpēdējām dziesmām. lūk, tā strāvojošā sajūta ir kaut kas mazliet episks.
|
augustus 29., 2017
| 22:07
divas lietas.
beidzot biju pie onkuļa uz darbu, un pilnīgi apstiprinājās mani nesen apcerētie gadījumi, kad vīrieši samīlas savās apkopējās/sekretārēs. onkulis nav citādāks, jo sekretāre likās diezgan izteiksmīgi mani sveicināja, kas atausa atmiņā gadījumu, kad bija pie mums atnākusi ciemos skatīties vienu no neskaitāmajām hjū granta filmām.
otra - sapratu, kas tieši cilvēkiem atgrūž lanu del reju un kādēļ visas dziesmas lielākas vienādas. tā arī ir, un ir drausmīgi jāiedziļinās, lai atrastu jebkādu atšķirību viņas balss izpausmēs vai atsaucēs uz ameriku. un tas varētu būt viens no tādiem izteiksmīgākajiem gadījumiem. lai gan nez.
|
augustus 25., 2017
| 00:13
publiskajā telpā, liekas, ir drusku pierimis tas heits par vagīnu popu.
tādēļ var uzlikt laikam 2016. gada labāko popmūzikas ierakstu, gremdēt kājas un braukt cauri bildēm, kuras mistiskā ceļā atkal ir pārvērtušās par oriģināliem un ir jāgriež atpakaļ
|
augustus 22., 2017
| 00:27
pirmoreiz uzliku zigiju stārdastu, un pirmās dziesmas piedziedājums jau izklausās pēc "fuck yes".
uzinstalēju linuksu. formatē kur gribi, bet uz usb fleša neko nevar uzrakstīt.
|
juunijs 2., 2017
| 09:54
vakar ar čomiņu pirmoreiz apciemojām ausmeņkebabu (apjomīgs price/performance) un vismaz es - labieti, kur grauzdiņi un 2/12 no pieejamajiem aliem likās okei. gan jau kādam patiešām garšo tie pārbuķetēti rūgtie ali, vai kamdēļ tad tur tūristi grozās, uz aizstikla mucām skatās?
parunājām par nākotnes plāniem, kamēr paralēli brīnījos par msk skanēšanu fonā. aizgāju gulēt deviņos, pusnaktī pamodos un stundu baidījos, ka ofisā esmu sataisījis kārtējās huiņas. izskatās, ka velti steidzos un velodarastēju, lai redzētu ka nekādu huiņu nav.
jāpaklausās jaunais beach fossils
|
septembris 7., 2016
| 19:14
Vakar vai šodien, uzspīlēti nejauši uzspiedu "play" kādam Vaccines gabalam. Skanēja ok, paralēli ar mērķi pamielot acis gugles attēlos pavēroju 2. albuma artworku, pēc tam wikipēdijā atradu ka šiem 13. gadā iznāca EP un 15. gadā albums. Kas mazliet sāpīgāk, wiki ir citāts no kritiķa: "The Vaccines sought out Dave Fridmann...to work on their third album, and it's their best yet." Grr.
( garlaicīgi par citiem nokavētiem ierakstiem no ~20 grupām )
|
juunijs 25., 2016
| 16:24
electrelane no shouts no calls = beach fossiļu what a pleasure
|
juunijs 11., 2016
| 00:11
melanholiska imploudinga ietekmēts beidzot gandrīz izķemmēju pirms mēneša safočētās bildes, vismaz kas paliekošs bez aplīmētām alus pudelēm un slinkuma
vaild natings nav, pāris dziesmas ir, bet nav
skan: wild nothing - nocturne
|
juunijs 10., 2016
| 17:29 - vnk delfi
|
juunijs 6., 2016
| 23:19
tā, pirms cik gadiem pnd bija mīļākā grupa?
"kāpēc tu stāvi pie lielās skatuves, ja spēlējam uz otrās, uz mazās skatuves?" / laikam dziesma mēnešreizes
|
apriils 4., 2016
| 18:13
ak, u2 atdzen kaut kādu nostaļģiju, tik nevaru atcerēties vai tas ir viņu disks/alphavilles kasete tēva mašīnā pirmsskolas laikos vai kad par viņiem atcerējos EHR-going laikos.. nu still.
|
apriils 3., 2016
| 20:56
"kamēr" koncerts, ķipa četras dziesmas, ķipa 80 minūtes, ķipa divreiz vasks tika izlūgts paklanīties skatuves priekšā savā raksturīgajā sarkanajā pogājamajā kreklā
|
augustus 8., 2015
| 03:56
svatarpēji nesarunājuši, šodien ar artūru medni bijām uz diviem orķestru koncertiem - rīta stieni vietā un frspr zunda angārā.
pagājuši jau trīs gadi kopš trīsdaļīgā mārpla konča, ko iesildīja stienis, bet dziesmiski viss ir pa vecam - tik kādas divas jaunas kompozīcijas. un kozmens ir samācījies bolīt acis bļaujot mikrofonā.
a par frspr īsti nav ko teikt. normāli šovelementi.
|
|
|
|