Rna
 
2nd-Dec-2009 11:06 pm
Aizdomājos, lūk, par to, ka sievietes izmantojot asaras kā emocionālo šantāžu (nav gadījies dzīvē redzēt, un drošvien tā arī labāk).
Kad tuvs, mīļš cilvēks ir sāpināts līdz raudāšanai... tā ir viena no vispretīgākajām sajūtām, kāda var būt (jo īpaši, ja nezinu kā palīdzēt). Ja vēl raudātu manis dēļ - negribas pat iedomāties. Attiecīgi, cilvēku, ko puslīdz cienu, tik nepatīkamā situācijā/sajūtā ievest negribētu.
Ja kaut vienreiz kāds/kāda tīšuprāt izmantotu asaras, lai ar mani manipulētu - pirmā vēlme būtu nožmiegt uz vietas, un, jā, izteikts aizdomīgums turpmākās līdzīgās situācijās...
Comments 
3rd-Dec-2009 01:24 am
Nedomāju, ka uzķeršanās uz tāda veida manipulācijām vienmēr ir vājuma pazīme. Galu galā bieži vien tiek spiests tieši uz sargāšanas/rūpēšanās instinktiem.
Par "skolotāju" un to, ka vairums apkārtējo nosaka normu - īsti nav ko iebilst.
Tai pat laikā no darīšanas otram pāri, lai apmierinātu kaut kādas savas iegribas būtu jāizaug samērā agri. Un es neuzskatīšu par pieaugušu tādu, kas šo principu attiecina tikai uz smilšu kasti, kur viņam neļāva zvelt kaut kādam Pēterītim ar lāpstiņu, lai dabūtu foršāko mašīnīti.
This page was loaded Jun 26th 2024, 2:46 pm GMT.