Lai aptvertu, ka ir sākusies jauna, potenciāli skaista diena (pat ja man viņa sākas pusdivos), un noticētu, ka man ir iemesls līst ārā no gultas un dzīvot, man ir nepieciešams pēc pamošanās izdzert krūzi garšīgas kafijas. Aiztipinu līdz virtuvei, bet tur pilnīgs srajs (piedevām ne manas vainas pēc), manā ūdens vārāmajā katliņā šaubīga paskata makaronu sapačkājums (ko par brokastīm uzskatīt arī nevar). Gribas vienlaicīgi lamāties, raudāt, bezcerīgi nopūsties... (Bļe, ņemot vērā, ka manu tējkannu un otru katliņu piebeidza pat neatvainojoties)
GRRRRRR...