Ar šo cilvēku man vienmēr ir bijusi sajūta, ka mūsu pazīšanās ir īslaicīga, būtībā mēs meklējam viens otra sabiedrību vien tad, ja neviens labāks nav pieejams. Bet šie divi gājieni naktī, pastaigas lietū un miglā ir bijuši fantastiski skaisti, neapšaubāmi tā vērti, lai ierakstītu vēl vienu cilvēku savā pieredzē.
kad kāds man pastāsta, ka viņa sapnī man bijusi pilna māja ar lopiņiem no viduslaiku Bestiary, sajūtos glaimota (jo īpaši, ja istabas stūrī sēdējis kāds īpaši blēdīgs melns ar dzeltenām pumpām ;))
Tieši pirms devītās klases (tātad sen) mūsu famīlija pārvacās uz ciu dzīvesvietu. Jaunajā mājā bija ārkārtīgi daudz zirnekļu. Tik daudz, ka vakarā gulētejot vispirms jāizpurina no palagiem zirnekļi (ja negribi no rīta pamosties kopā ar saspiestiem iepriekšminētajiem radījumiem). Tagad viņu ir daudz mazāk, laikam cilvēki nav īpaši ērti dzīvesbiedri. Obligāti tradicinālie zirnekļi ir 1)vasarās liels trekns krusta zirneklis virtuves logā, parasti saukts par Horāciju; 2)spalvains, pēkšņi virsū lēcošs zirneklis tualetes stūrī (galvenokārt, lai sabiedētu mammu)
Es jau sen tur parādos tikai kā ciemiņš, bet māja/dzīvoklis bez zirnekļiem tagad vienmēr šķiet kā nepilnīga, kā nepabeigta.
back then I was so open and kind and ready for romance, you didn't care (ah, well, shit happens, I told myself to get over it) now, suddently you seem to want something like that in me (why?) ah, well, shit happens, get over it - if you ever see me romantic again, I'll be violently in love with another guy