Divas filmas esmu skatījusies tā, ka filmai beidzoties konstatēju, ka
pirkstu kauliņi balti no krampjainas turēšanās pie galda/krēsla. Viena
bij Mary Reilly, otra - Sweeney Todd.
Bet es jau vispār esmu viegli iespaidojama.
Man ir neliela šīs filmas mānija (un es to pilnībā izbaudu ;)) Līdzcilvēkiem nav paveicies ;D nupat šķiet, ka man metīs ar kaut ko smagu, ja vēlreiz pieminēšu "Sweeney Todd" :D
Tātad vakar biju uz šo filmu. Burvīga, burvīga, burvīga.
Tāda, pēc kuras noskatīšanās saproti, ka dzīve patiesībā ir smieklīga.
Pat savējā :)
Sirsnīgi iesaku