Cik man gadījies novērot, tad sieviešu tēlainos izteicienus saprot labi, ja citas sievietes. Vīrieši praktiski nekad. Tas kādreiz ir noderīgi, piemēram, ja gribi pāris teikumos paklačoties ar draudzeni, bet klātesošajam vīrietim detaļas nav jāzin. Kādreiz ir gadījies samulst un sakautrēties tā, ka nu nekādīgi izdodas pateikt skaidri un gaiši. ... Aizmirsu, ko gribēju teikt tālāk. Hmm.

Saulīt balto, kādi man te blakuskabinetā strīdi par to "kā būtu, ja būtu". 20 min, bļin. Tā vietā, apspriestu "kas ir" un "konkrēti ko ar to darīt".
(Man arī tur bij jābūt, bet es aizlaidos)
Arrgh... Saņemies, Rna, paklusē, galvenais neiesaisties.

Iekal savā naivajā paurītī, Rna, ka pret dažiem cilvēkiem vienkārši nedrīkst izturēties laipni.
Labi, ka ir arī citādāki.

Man bērnībā mācīja, ka ņirgāties par dzīvniekiem un cilvēkiem IR nepieklājīgi, zemiski, utt. Un man vēl joprojām tā liekas. Pat ja tie cilvēki tiešām ir stulbi un tizli. Neviens tak neliek ar viņiem draudzēties, ja nepatīk. Kaut kā vienmēr ir šķitis, ka tā rādot ar pirkstu "Re, cik viņš ir tizls un glups (salīdziniet, cik es esmu stilīgs)!" pats sevi parāda kā ļaunprātīgu un mazisku kretīnu. Kas, starp citu, nav pieaudzis necik vairāk, kā bija skolas laikā apņirdzot kādu klases izstumto. Es neaizstāvu nevienu, kas publicē draņķīgas bildes (ja par pēdējo situāciju, ko sanācis ieraudzīt) vai dara vēl kaut ko tikpat idiotisku, vienkārši domāju, ka cita cilvēka muļķīgai rīcībai nevajadzētu izraisīt muļķīgu rīcību no manas, mana paziņas vai vēl kāda cita puses. Ja reiz esi tik kruts un gudrs, iemāci tiem ļautiņiem domāt ar galvu. Nemāki - tad turi muti, kamēr iemācīsies. Kaut kā tā.