Tieši pirms devītās klases (tātad sen) mūsu famīlija pārvacās uz ciu dzīvesvietu. Jaunajā mājā bija ārkārtīgi daudz zirnekļu. Tik daudz, ka vakarā gulētejot vispirms jāizpurina no palagiem zirnekļi (ja negribi no rīta pamosties kopā ar saspiestiem iepriekšminētajiem radījumiem). Tagad viņu ir daudz mazāk, laikam cilvēki nav īpaši ērti dzīvesbiedri. Obligāti tradicinālie zirnekļi ir 1)vasarās liels trekns krusta zirneklis virtuves logā, parasti saukts par Horāciju; 2)spalvains, pēkšņi virsū lēcošs zirneklis tualetes stūrī (galvenokārt, lai sabiedētu mammu)
Es jau sen tur parādos tikai kā ciemiņš, bet māja/dzīvoklis bez zirnekļiem tagad vienmēr šķiet kā nepilnīga, kā nepabeigta.