Sviesta Ciba |

-- (

ripp) rakstīja,
@ 2014-10-02 12:06:00

sāku manīt korelāciju starp manu sportošanu/veselīgu ēšanu un iekšēju spriedzi. grūtos posmos NEKAD nespēju saņemties ne sportot, ne veselīgi ēst. tāpat kā pucēties labprāt sanāk tikai, ja kādu ilgāku laika strēķi jūtos labi.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	f 2014-10-02 13:01 (saite)
	a atpakaļgaitā nedarbojas? sportot un pucēties, lai justos labi? (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

ripp
2014-10-02 13:25 (saite)

kad es ilgstoši esmu iespringusi, pārgurusi, sabijusies un nespēcīga, man tam vienkārši un elementāri nepietiek resursu. es parasti nespēju par to pat padomāt. kad paliek labāk, tad, jā, sāku domāt un parasti arī realizēt. līdz nākošajai bedrei.
un par šo es domāju tādēļ, ka šodien pirmoreiz pa ilgu laiku sagribējās vingrot. droši vien pirmoreiz pa kādu mēnesi. jo tad es saslimu, tad pārvācos un tad atkal saslimu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

f
2014-10-02 13:28 (saite)

nēn, kad ir pavisam slikti, man pat ēst negribas (tas gan ir ļoti reti). slimošana izsit no sliedēm, paģiras izsit no sliedēm un aktīvs sociālais kalendāris (pārvākšanās tavā gadījumā) izsit no sliedēm. man liekas, ar to var sadzīvot 9tas ir, to padarīt par grafiku) tikai tie cilvēki, kuriem tādas lietas notiek on a regular basis. hell, man pat meņķu laikā nav noskaņojuma vingrot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2014-10-02 13:31 (saite)
	man pēdējā laikā ir nācies saskarties ar tādiem stāvokļiem daudz par biežu. t.i. vasaras sākumā bija māsas kāzas, kuras atstāja mani tādā spēku izsīkumā, ka kārpījos ārā teju visu vasaru nu un tagad bija jāpārvācas. cerams, ka tagad kādu laiku būs labi :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

f
2014-10-02 13:34 (saite)

es atceros, kad uzskaitīji savas aktivitātes, un es domāju - jesus, woman! kur jūs visas tik enerģiskas. man no rīta ir, maksimums, 25 min pilašu variācijas, un alles :D parasti 15. un tad bez tām dažām minūtēm organisms ir nepamodies.

tā ka nenoved sevi līdz spēku izsīkumam - nevienam no tā nebūs nekāda labuma, un vismazāk jau - tev!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2014-10-02 13:37 (saite)
	tām kāzām bija viens milzīgs labums. tagad es zinu, kā NEVAJAG darīt un esmu krietni gudrāka šajā sfērā :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	f 2014-10-02 14:01 (saite)
	un tās, nudien, ir vērtīgas zināšanas! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2014-10-02 14:04 (saite)
	jā :) starp citu, pagājšsestdien braucām garām Tavām mājām un skatījāmies vai neesi mājās, bet, kā vēlāk izrādījās, biji Rīgā :D un stipri novēloti sveicieni dzimšanas dienā, ceru, ka tā pagāja jauki :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	zimbabve 2014-10-02 14:01 (saite)
	Tev jau bija vēl arī visas tās hormonu lietas. Ķermenis tādā situācijā var būt pietiekami noslogots, lai viņu vēl papildus mocītu, tas ir normāli. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ripp
2014-10-02 14:03 (saite)

hormonu lietas izriet no kāzu izraisītā izsīkuma, jā. man pašai tas izklausās muļķīgi un nejēdzīgi, bet tā vien šķiet, ka līdz galam es no tās bedres izrāpusies joprojām neesmu. lai gan tagad nu jau ir diezgan labi. izmeklējumi gan parādījuši, ka, lai arī konkrētās sistēmas ir krietni reabilitējušās, galīgi atlabušas vēl nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	zimbabve 2014-10-02 14:07 (saite)
	Man liekas, nevajag domāt par to, vai ir muļķīgi vai nav, neesi jau nekāds terminators:) Katram organismam savs ātrums. Man vairāk nekā gadu vajadzēja, lai ķermenis atjēgtos, situācija gan cita, bet hormoniem tur bija milzu nozīme. Rada milzu cieņu pret bioķīmiju :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2014-10-02 14:09 (saite)
	Tava situācija jau nu gan bija krietni nopietnāka par manējo un man (starp citu) ir liels prieks par to, ka (no mana skatu punkta) izskatās, ka tagad Tev viss ir labi :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	zimbabve 2014-10-02 14:13 (saite)
	Jā, nopietnāk, bet fiziskās grūtības jau pamatā bija galīgi šķība un greiza hormonu līmeņa, ne pašas diagnozes dēļ, tāpēc tēma atpazīstama. Ir, ir riktīgi labi :) Man ar prieks. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ninona 2014-10-02 14:20 (saite)
	Kur nu vairs atlabt, Tev taču jau 30. Sievietēm pēc 30 pienākas hormonāli novecot :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2014-10-02 14:36 (saite)
	njā, tiesa vien ir, laikam drīzāk jāsāk zārka modelis un zārkā velkamā kleita pielūkot, nevis kaut kādā hipotētiskā nākotnē skatīties :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	pelnufeja 2014-10-02 21:06 (saite)
	Man arī tā ir, ja jūtos sūdīgi vai panikā par kaut ko, nevaru saņemties ēst gatavot, ne iet normālās pastaigās, nerunājot par meditācijām un acu vingrinājumiem, ko vasarā biju vareni iesākusi. ļoti gribētos, lai tā nav, un ārējās lietas tik ļoti mani nespēj ietekmēt. (Atbildēt uz šo)

Navigate: