kad es ilgstoši esmu iespringusi, pārgurusi, sabijusies un nespēcīga, man tam vienkārši un elementāri nepietiek resursu. es parasti nespēju par to pat padomāt. kad paliek labāk, tad, jā, sāku domāt un parasti arī realizēt. līdz nākošajai bedrei.
un par šo es domāju tādēļ, ka šodien pirmoreiz pa ilgu laiku sagribējās vingrot. droši vien pirmoreiz pa kādu mēnesi. jo tad es saslimu, tad pārvācos un tad atkal saslimu.