-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2014-01-22 13:13:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Кино - Красно Желтые Дни

bet vispār, ziniet, es laikam esmu savas meitas attītības līmenī. ar mani kopumā ir kā viņai vakaros. gribu to, nē to, nē šito, ai es nezinu ko, bet kaut ko gribu, vajag to nē šito, nē nevajag, nē vāc prom, nē iedod, āāāāāā, man ir tik slikti man VAJAG KAUTKO NEZINKO, tikai ne to un ne šito un vispār.
palasīju internetos, ka mazajai A. ir normāla adaptācija dārziņam, stress no dārziņa izpaužas mājās, kādreiz pāries. bet man, dakter, adaptācija kam ir man? manā gandrīz vai cienījamajā vecumā dzīves adaptācijai nudien vajadzētu jau būt cauri, ne-e?


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]saikne_neochin
2014-01-22 14:14 (saite)
un ja nu arī tu adaptējies pie dārziņa? :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ripp
2014-01-22 14:17 (saite)
hehe, kkādā ziņā tas tā varētu . šis man ir bijis vienmēr. bet ar dārziņu ir aktualizējies, jā :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]saikne_neochin
2014-01-22 14:31 (saite)
nuja un tas jau pavisam loģiski, ka tu kā kārtīga māte izjūti šīs ar dārziņu saistītās pārmaiņas, satraukmi un viss tāds, gan jau tu ar pieradīsi :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2014-01-22 21:48 (saite)
skat manu komentu šellijai bišķi zemāk :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]saikne_neochin
2014-01-22 23:10 (saite)
mm, jā un nē, bet jebkurā gadījumā laiks ies un gan jau nesīs arī kādu izlēmību un vēlmju konkrētumu. es ceru tev un sev.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]pelnufeja
2014-01-22 14:55 (saite)
Manuprāt, adaptācija pie dzīves nekad nebeidzas, ja vien cilvēks nav jau sasniedzis Nirvānu. Tā tikai notiek kampaņveidīgi, ar uzliesmojumiem, tad atkal noklust.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mirdzums
2014-01-22 15:34 (saite)
jā. tas ir viss kas vispār notiek. tikai neteiktu gluži, ka adaptācija.
bet, katrā ziņā "zinu, nezinu, to jā, tomēr nē" pieder pie lietas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2014-01-22 21:52 (saite)
nezinu. ir jau katra cilvēka dzīvē lietas par kurām nekādīgi nesanāk iegūt skaidrību, bet man tās ir diezgan lielas lietas. pirmā ir "ko es darīšu, kad izaugšu" (un būsim godīgi, es jau sen esmu izaugusi, nu jau ar skubu jāsāk kkas darīt) un otrs, ko es gribu vai negribu darīt brīvajā laikā. rezultātā sanāk ka man nav ne jausmas, ko es vispār gribu darīt (jo "neko" nav opcija, jo to arī nē, lūdzu) un man negribas domāt, ka tā ir norma (visbiežāk esošais).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smille
2014-01-22 23:43 (saite)
The same here, tikai man vēl kādu gadu vai drusku vairāk ir "attaisnojums".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mirdzums
2014-01-23 00:00 (saite)
es biju domājusi, ka norma ir meklēt sev ceļu un augt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ripp
2014-01-22 21:50 (saite)
es tam pilnīgi piekrītu :) taču šeit es runāju par tādu ieriktēšanos, vairāk vai mazāk izmisīgus centienus aklimatizēties esošajos apstākļos, kas tieši nesen ir mainījušies (esošās dzīves ietvaros). pārmaiņas, protams, notiek ik pa brīdim, bet nevar teikt, ka visa dzīve ir vienas vienīgas pārmaiņas un pierašana pie tām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mirdzums
2014-01-22 15:32 (saite)
pārlasijos
manā gandrīz vai cienījamajā vecumā dzīves ekspektācijai nudien vajadzētu jau būt cauri, ne-e?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ripp
2014-01-22 21:53 (saite)
ehehe, nē, šādas tādas ekspektācijas man ir. vairāk vai mazāk cerību veidā un vairāk vai mazāk bet pret sevi. bet ne tikai, protams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]shelly
2014-01-22 21:29 (saite)
Es tiešām balsoju, ka jūs abas adaptējaties pie dārziņā :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ripp
2014-01-22 21:48 (saite)
nepiekritīšu. sākumā es jutos diezgan nelāgi par viņas atstāšanu tur, jā. tagad jau kādu laiku es par to jūtos diezgan labi. gan beidzot jūtos pēc cilvēka, gan arī redzu, ka viņai būšana tur nāk par labu un viņa tur jūtas labi.
savukārt jautājums "ko es gribu darīt, kad izaugšu" ir mocījis mani visu pieaugušo mūžu un tagad, kopš man ir laiks un vairs nav attaisnojuma (bērna veidā) atlikt to uz vēlāku, šis jautājums ir ļoti, ļoti aktualizējies.
+ vēl es daļu grūtniecības un visu mana bērna mūžu esmu dzīvojusi bez kultūras dzīves. gandrīz nekādu ballīšu, pasākumu, izstāžu, koncertu. NEKĀ. un man tā visa ļoti trūkst. nu tad lūk. es sēžu un gribu, bet kad man ir iespēja, nobaidos un nekur nedodos.
savā veidā jā, tas saistīts ar viņas dārziņu, tā dēļ man tagad ir laiks un iespēja būt pilnvērtīgam cilvēkam (ne tikai mātei), bet es nejūtos slikti dēļ tā, ka viņa uz to dārziņu iet.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?