-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2014-01-22 13:13:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Кино - Красно Желтые Дни

bet vispār, ziniet, es laikam esmu savas meitas attītības līmenī. ar mani kopumā ir kā viņai vakaros. gribu to, nē to, nē šito, ai es nezinu ko, bet kaut ko gribu, vajag to nē šito, nē nevajag, nē vāc prom, nē iedod, āāāāāā, man ir tik slikti man VAJAG KAUTKO NEZINKO, tikai ne to un ne šito un vispār.
palasīju internetos, ka mazajai A. ir normāla adaptācija dārziņam, stress no dārziņa izpaužas mājās, kādreiz pāries. bet man, dakter, adaptācija kam ir man? manā gandrīz vai cienījamajā vecumā dzīves adaptācijai nudien vajadzētu jau būt cauri, ne-e?



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ripp
2014-01-22 21:50 (saite)
es tam pilnīgi piekrītu :) taču šeit es runāju par tādu ieriktēšanos, vairāk vai mazāk izmisīgus centienus aklimatizēties esošajos apstākļos, kas tieši nesen ir mainījušies (esošās dzīves ietvaros). pārmaiņas, protams, notiek ik pa brīdim, bet nevar teikt, ka visa dzīve ir vienas vienīgas pārmaiņas un pierašana pie tām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?