ratatoska's JournalRecent Entries | |
|
You are viewing 25 entries, 50 into the past.
7th November 201931st October 2019
Tie velna heroīni
OK, otrās deklinācijas galotnes tie knariņi nezināja, ar reizrēķinu gāja drusku labāk. Nācās uzdot tādus jautājumus kā "kas tagad par gadalaiku" (bērns atbildēja, ka ziema, un es ieskaitīju), un "kāda ir tava kvēlākā vēlēšanās". Jautrība all around. : Nē, jūs nedomājat sliktu par mani, es nespīdzinātu ar tādiem jautājumiem, ja viņiem būtu atbilde uz jautājumu "kā tad jūs mani izjokosiet". Kad viņi godīgi atbildēja, ka nav par to domājuši, man taču vajadzēja, lai viņi kaut drusku padomā. Citādi dibeni salips un secinājumu nebūs. Bet vienā ziņā bērni prātīgi, nāk, tiklīdz pirmā tumsiņa. Tie, kas saņemsies ap astoņiem, varēs dabūt tikai kotletes vai pērļu grūbas, viss cits būs izdāļāts. Un es neizdomāju neko šausmīgu pagalma rotāšanai, tikai ieslēdzu Ziemassvētku lampiņas ap šķūni. Padomāju - ja kāds norausies pēctraumas stresu no rāpojošiem miroņiem vai vaidiem pagalmā, pie manis jau vien viņus sūtīs. Šai sakarā vakar viena meitenīte man smilšu terapijā ļoti godīgi pateica: "Es ļoti gribu šo mantiņu, šo mantiņu, šo, šo, šo, šo, šo... Vienubrīd pat domāju - davai nozagšu, bet kaut kā tomēr nenozagu." Ne velti tās dārgākās un mīļākās, ceļojumos savāktās figūriņas parasti terapeitiem augšējos plauktos stāv. 29th October 2019
Īstenībā tulkošanā pēdējos gados tikpat kā nav bijis tādu darbu, kas sirdsapziņu nomāc. Šobrīd pilnīgi nejauši esmu tādā iepērusies - vācu prezentācija jāpārtulko angliski. Vācu valoda man nav tik stipra, lai es tā uzreiz saprastu, kas tur slēpjas, tāpēc pakāpeniski, urbjoties cauri dažādiem tulkošanas palīglīdzekļiem un vērojot, ko supermundrais vācu pārstāvis zīmē uz tāfeles, es sāku saprast, ka tā ir MLM pamācība. "Ne katrs spēj piesaistīt 150 klientus, bet katrs var atrast divus biznesa partnerus. Ja katrs no viņiem - protams, mūsu apmācīts un mūsu unikālajā, nekad neredzētajā koncepcijā iesvaidīts, - piesaista vēl divus klientus, trešajā līmenī mums jau ir trīsdesmit sadarbības partneru." :
Atceros visas tās reizes, kad kādi paziņas ir iepinušies visādos KGC vai Amway un mūs svinīgi ielūguši uz "neparastu un interesantu pasākumu" pie sevis mājās. Visi šie paziņas agrāk bija draugi. Nu jau gadiem vairs nepiemin savus "miljonu uzņēmumus", kas nodrošinās lidojumu uz Havajām divreiz gadā. Tā i raujas savos santehnikas, apsardzes un KAC darbeļos. 25th October 2019
YouTube komentāru šabloni - lai lāsts pār tiem
1) Director: How many instruments will you play? : X person: yes. (Director: how big do you want to be Lana? Lana: Yes 2) No one: Absolutely no one: Not a single person in the known universe: He: .... 3) Producer: This can't get any crazier Billie: Hold my avocado. 4) Billie at 17: famous Me at 17: trying to close the fridge slowly so i see the light turn off Nu jau šitie pat krievu komentāros izlien. Jo radošāks un talantīgāks cilvēks, jo vairāk pie viņa video ir šitie idiotismi. Nē, strike that, jo jaunāka mērķauditorija, jo biežāk. Pēdējā pusgada laikā iepriekšējās pārmuļļātās salkanības ("The moment you realize"... "Who's watching this in 2017?" "Like if you're here because of the lawsuit/movie/game") nu ir nomainījuši 90. gadu čatu teksti. "/me aiziet kārt veļu." 24th October 2019
Pēc pusgada es būšu nodzīvojusi 500 mēnešu. Man jāizdara kaut kas ievērojams. (Pirms mēneša man bija 15 000 dienu, bet es to nezināju un neko šai sakarā nedarīju. (To saka cilvēks, kas nesvin pat savas desmitgades, bet nu prāto par nez kādiem random cipariem.)
:
2nd October 2019
Sapnī biju koncertā, kurā pēc Maikla Džeksona hologrammas izpildītas "Dirty Diana" uz skatuves kāpa "Rammstein", lai dziedātu dziesmu "Russland", kuras piedziedājumā melodija bija tīrs plaģiāts no "Dschingis Han" "Moskau".
:
22nd August 2019
Paldies jums par vāveru asociācijām, šis tas man pat nebija ienācis prātā (Ice age vāvere, tā taču ir ļoti populāra, varbūt pat vispopulārākā no šībrīža vāverēm - es centos atcerēties kādu tamlīdzīgu tēlu, bet tālāk par Čipu un Deilu netiku, lai gan tie taču nemaz nav vāveres, kaut kādi burunduki.) :
Mani tēmai piesaistīja tas, ka mums tomēr vāveres parasti liekas kaut kas jauks un mīlīgs, Sentdžeimsa parka vāverītes, mūsu pašu mežu vāverītes utt., bet gan kristietības simbolos, gan skandināvu mītos, gan mūsu pašu folklorā vāvere saistās ar kaut ko sliktu un bīstamu - ugunsgrēku, tenkām, nemiera celšanu. Un vāveres ritenis vispār liekas kaut kas ļoti dīvains, citām tautām tas ir kāmju ritenis vai žurku skrējiens. Nezinu, kā šī idioma ir, piemēram, krieviski. Vai tiešām latvieši ir taisījuši riteņus, kuros turējuši vāveres? Izklausās pēc kaut kāda blusu cirka vai leikerkastnieku pērtiķiem. 21st August 2019
Man jāraksta "darbs" par vāveres simbolu - būtībā par to, ar ko cilvēkiem saistās vāveres tēls. No mitoloģijas, reliģijas un folkloras skatpunkta esmu tā kā papētījusi, bet man gribētos zināt, ar ko mūsdienu cilvēkiem saistās vāvere.
:
19th August 2019
No otras puses, man pēc 10 dienām ir dzimšanas diena. Būtu daudz ērtāk atcerēties, kad paies gads, ja es to saskaņotu ar dzimšanas dienu un vēl desmit dienas paspēlētu. Nekad nav tik ļoti kārojies paspēlēt da jebko. Strooooooonghoooooold.... Trešie heri. Might and Magic 7. Caesar III. Transport Tycoon. Day of the Tentacle. Jo ilgāk ilgojos, jo senākā pagātnē atgriežos. Galvā skan Battle City "melodija". : https://youtu.be/MPsA5PtfdL0?t=259
Bet nē, es turēšos. Tas pāries. Jāaizliedz YouTube man rekomendēt geiminga klipus. No datora visu jau atinstalēju. Varbūt pat jāizdzēš. Jāpaēd pusdienas, jāiet peldēt. Jātulko. Jāapskata sukulenti. Jāizkrauj trauku mašīna. Jāpalasa. Goda vārds, šis ir daudz grūtāk par cukuru. Es nesaprotu, kāpēc es vispār šito izlēmu. Labāk no rītdienas cukuru neēdīšu un kompensēšu ar spēlēm. No otras puses, kas gan ir gads.
Ikreiz, kad iesprūstu kādā vārdu spēlē vai meklēju, kā latviski ir Multituberculata (daudzpauguraiņi) vai Manpupuner stones (Maņpupuņora stabi), man gribas uzlikt taimeri un 10 minūtes kaut ko paspēlēt. Tad es pamanu šo vēlmi, izturu (ride the wave of temptation) un vai nu saņemos un meklēju vajadzīgo terminu, vai arī refrešoju cibu, feisīti vai ziņas. Laikam jādzēš kukiji un jāuzinstalē kāds ļauno lapu bloķētājs.
:
Artūrs ar Valteru vakar salika guļamistabas mēbeles. Nu man ir skapis ar spoguli pa pussienu. Nekad neesmu to gribējusi. Manā dzīvē ir ienākusi iespēja sevi redzēt visā augumā. Paies vēl mēnesis, līdz iedrošināšos paskatīties. :
Un kaut kā zīmīgi tas ir sakritis ar pirmo dienu gadā bez datorspēlēm. Man ir neskaitāmas lapiņas ar mainkrafta koordinātēm. Pagaidām domāju tās glabāt, lai pēc gada apstaigātu visus savus ciematus un elles cietokšņus, bet varbūt jādara tieši otrādi, viss jāsadedzina. Vasara turpinās. 16th August 2019
Pateicu Ralfam, ka apsveru no pirmdienas sākt gadu, kad es nespēlētu nevienu videospēli. Ne datorā, ne telefonā, ne konsolēs, nekur. Ralfs teica: "Skaidrs, ka tu to vari, bet tas būs sliktākais gads tavā mūžā."
Skaidrs, ka es to varu. Bet. Tas būs sliktākais gads manā mūžā.
Pa šīm brīvdienām vēl fiksi izmēģināšu kādas jaunas automātiskās fermas mainkraftā, varbūt uz atvadām vēl fiksi fiksi nez kuru reizi kādu stundiņu paspēlēšu skairimu, jo pēc tā es ļoti skumšu, un tad no pirmdienas - sākšu sliktāko gadu savā mūžā. Reāli būs jāatsāk lasīt. Un skriet. Un atteikties no geiminga mīmiem.
:
Bet, kā jau teicu, no pirmdienas. Tik nenormāla, lai sev sačakarētu pēdējās brīvdienas, es neesmu.
15th August 2019
Aizspēros uz Ogres bibliotēku, kura ir pārcelta uz mazām, šaurām telpiņām turpat blakus līdzšinējai ēkai. Vienā telpā gan bērnu, gan pieaugušo nodaļa. Protams, pilns klāsts nav pieejams, ir tikai izlases veidā grāmatas pārvestas no parastajām telpām (kuru vietā cels jaunu, skaistu gaismas pili!). Tad nu guvu interesantu ieskatu tajā, kādas grāmatas viņi uzskata par vissteidzamāk izvietojamām, ko cilvēki visvairāk acīmredzot pieprasa. Ne velti es septiņus gadus pārsvarā lasīju non-fiction - pieejot pie daiļliteratūras plauktiem, viens vienīgs Kontinents, Pilčeres, Stīlas un skandināvu krimiķi. 45 minūtes klīdu starp trim plauktiem, nespēdama izlemt. No jūsu ieteiktajām neko neieraudzīju. Beigās paņēmu Barselonas ceļvedi un superbiezu Mariamas Petrosjanas "Nams, kurā..." Nezinu, pa kuru laiku lasīšu, un arī nezinu, vai tas ir kas labs, bet ir sajūta, ka esmu kaut ko par to lasījusi grāmatu blogeru blogos, un blurbā uz pēdējā vāka ir Bereļa komentārs "Lasītājs iepazīs Namu, un tai pašā laikā Nams iemājos viņā." Man pilnīgi gribas, lai manī iemājo nams. Ienamo nams. :
In other news, ir atsākušies sapņi (kuri uz Doras dublāžas laiku bija izzuduši, jo nesanāca pietiekami daudz guļamo stundu), un sapņos man rādās mazas meitenītes, ar kurām notiek šausmu lietas un kurām es zinu, ka varu palīdzēt. Es jūtu, ka šogad, atgriežoties skolā, es jau strādāšu pilnīgi citā līmenī. Līdz šim biju nenormāli pretimnākoša - es tak dzīvoju 3 minūšu attālumā no skolas (tās ir trīs minūtes Valteram, man ar visu kalnā kāpšanu un pāri tiltam iešanu tās ir visas desmit), varu atnākt jebkurā laikā, izklāstīt jums sīki un smalki par jūsu bērna kognitīvo un emocionālo sfēru. Nu man viena māte atrakstījusi e-klasē, ka viņa beidzot esot gatava man veltīt laiku un gribot līdz septembrim sakārtot atbalsta pasākumu jautājumu, jo viņa, redz, ir skolotāja un septembrī būs aizņemta. A es viņai neatbildu. A man līdz septembrim atvaļinājums. Un vēl šodien izbraukāju vairākus veikalus ceļā Rumbula - Ogre, un nevienā nav parastu māla podu. Tā man ir pilnīga mistika. Ne Kurši, ne Mājai un dārzam, ne bijušais Tapro netur māla podus. Tur tūkstošiem plastmasas podu, no kuriem daļa ir māla imitācija, bet māla podi ir tikai Depo. Tas nav tā, ka cilvēki pērk māla podus tīri vizuālā efekta dēļ. Māla vizuālais efekts, teikšu jums, ir banāls un apriebies. Taču māls lēnāk maina temperatūru, saudzīgāk regulē mitrumu - lieko uzsūc sevī, lēnāk izžūst, ir viscaur efektīvāks. Un tomēr tos netur. Man ir divas versijas - vai nu māla podi ir ļoti nerentabli, smagi, grūti transportējami un saliekami plauktos, ar lielu dabisko atbirumu un mazu peļņu, vai arī veikalos šie podi ir bijuši, ātri izpirkti, un veikalnieki izlēmuši, ka nav ko iepirkt tādus sūdus, ko viens un divi izpērk un atkal jāpasūta jauni. Nu, vai arī visiem ir reāli pie kājas, ko grib pircēji. 14th August 2019
Visa tā ņemšanās ar sukulentiem manī ir modinājusi pilnīgi jauna līmeņa filosofēšanu. Par to, kā laba dzīve dažus nogalina un kā citi spēj vairoties tikai pilnīgā sausumā un badā, un kā bērnu lutināšana un saudzēšana viņus sapūdē. Esmu uzzinājusi, kā ir izvietots katrs mājas logs attiecībā pret debespusēm. Esmu šokā par to, ka, izrādās, pēcpusdienas saule ir nāvējoša, bet rīta saule - saudzīgāka (man šķiet, par iedegumu parasti runā pretēji, bet es par to neko nezinu, es iedegu pie datora). :
Esmu vārījusi granti, cepusi smiltis un urbusi/ar naglu situsi caurumus māla traukos. Varu uz tausti noteikt augsnes piemērotību. Esmu ļoti ieinteresējusies par minerāliem, akmeņiem, smilšu raupjumu. Esmu pētījusi, kas ir perlīts, keramzīta zirņi un pumeks. Esmu atsākusi pētīt latīņu nosaukumus un analizēt sugu un šķirņu nosaukumu veidošanu latīņu valodā. Caur nosaukumiem esmu ieinteresējusies par vēsturi, ģeogrāfiju, ceļošanu. Man radušies jauni sapņi, aizbraukt uz Āfrikas tuksnešiem, uz Meksiku, uz vietām, kur dabā aug litopi un eševerijas.
Esmu izdarījusi to, ko zvērēju nekad nedarīt - pasūtījusi sēklas aliexpress. Pilnas feisbuka dārzkopju grupas ar eksperimentiem. Es pasūtīju absolūtus zilus brīnumus par 10 centiem paciņā, kopumā 13 dažāda veida sukulentus, un vakar pastkastē tika iemesta paciņa ar 13 maziem plastmasas maisiņiem, no kuriem astoņos stabili ir magoņu sēklas, pat visa burbuļplēve ož pēc magonēm. Trīs citās paciņās ir kaut kādas citas sēklas, pēc skata nevaru pateikt, kādas, bet noteikti ne sukulentu. Visdrīzāk kaut kādas pelargonijas. Vēl ir divas paciņas, kurās, izskatās ir tēja ar smiltīm un gružiem. Tad ir viena maza paciņa ar kaut kādām dzeltenīgi oranžām sēkliņām un zīmīti "please like 5 stars, a gift from us - rose seeds". Īsti nezinu, ko tagad darīt, jo skaidrs, ka tie visi ir āra augi, kurus nedrīkst ievazāt mūsu dabā un kuri diez vai paspēs izaugt līdz stadijai, kurā es varētu noteikt šķirni (vai pat sugu). Gaidīt līdz pavasarim arī šķiet bezjēdzīgi - ja nu pēkšņi pilnīgas nejaušības rezultātā es dabūtu reālus sukulentus, ko var audzēt telpās vai pat šo "extremely rare" brīnumu (es vispār neticu, ka tas ir īsts, nekur neatrodu normālu informāciju, izņemot to, ka gan ebay, gan ali, gan amazon reklāmās figurē vārdi "ass flower"). 13th August 2019
Negribu vairs speciālo literatūru. Septiņus gadus neesmu lasījusi gandrīz neko citu kā psiholoģijas/psihiatrijas grāmatas. Gribu kaut ko jauku palasīt. Ko jūs lasāt? Ko jūs iesakāt citiem?
:
12th August 2019
Life socks and then you die
Remonta apstākļos šorīt izcēlās mazais kašķis par zeķēm. Man ir trīs tēvaiņi ar 44. izmēra zeķēm. Artūrs savas pērk pats, tās parasti drusku atšķiras ar kādu strīpiņu vai elementu. Bērniem esmu ieviesusi krāsu kodu - Ralfam visas tīri melnās, Valteram visas tumši pelēkās. Bet, kad visi samet savas zeķes veļas grozā, salasījuši pa kaktiem mēneša normu, man ir ne mazāk par 50 pāriem zeķu, kam jāatrod otras puses. Ja nav laika, es visu bāžu maisā. Nu man kaut kur remonta dēļ ir labi noglabāts maiss ar vismaz simt pāriem un kādām trīsdesmit vientuļām zeķēm. Daļa jālāpa vai jāmet ārā. Pa vasaru ir vieglāk, visi staigā basām kājām vai iešļūcenēs, zeķes aiziet mazāk, bet Artūram - dubultā. Darba zeķes un mājas zeķes. Es šodien, ļoti neizgulējusies, atļāvos pārspīlēt, ka man ir līdz kaklam ziedot divas stundas sūda zeķēm, bet reāli man vajag risinājumu. Esmu dzirdējusi, ka daži mazgā zeķes saritinātas - man tas nav variants, tās parasti ir ļoti netīras, turklāt nozīmētu dubultu darbu, lai atritinātu pirms kāršanas uz striķa. : Bet varbūt tā ir unikāli mana problēma, jo Artūram ir kaut kāds zeķu un ziepju fetišs, viņš katru nedēļu iepērkoties nopērk vismaz vienas ziepes un vienu pāri zeķu. Varbūt normāliem cilvēkiem nav 50 pāru. 10th August 2019
Jupis, atkal es ar to balinātāju sacūkoju veļu, un atkal tās ir Valtera lietas. Viņam ir daudz pelēku drēbju, un pēc cūcības likuma visas trīs reizes, kad esmu lietojusi balinātāju, ceļā ir trāpījušās viņa pelēkās lietas, iegūstot brūngani oranžīgus pleķus. Šoreiz palags. Tie, kam mājās ir svīstoši pusaudži, kas matus mazgā ne biežāk par reizi nedēļā, sapratīs, kāpēc gribēju gāzt balinātāju uz viņu spilvendrānām, bet nu bāc, vai tad tiešām man nāksies lasīt instrukcijas uz balinātāja pudeles un apgūt tīrīšanas simbolus uz gultasveļas etiķetēm. Gultasveļai jābūt tādai, lai to var vārīt elles katlā un izņemt žilbinošu! Var jau būt, ka tas pelēkais palags arī tiecās uz žilbinājumu. :
Vēl mani nodarbina jautājums, kāpēc Ogrē nekur nav iespējams nopirkt visparastākos māla podus bez rotājumiem. Tapro ir trīs gab., nepareiza izmēra, "jaunajā" Mājai un dārzam vispār ir sūds uz kociņa, nesaprotu, kā tāds veikals var eksistēt, kas no katras preču kategorijas paņem dažus veidus un tad ar tiem pieslāna pilnus plauktus - vienādi plastmasas puķpodi rindu rindām, metru metriem. In other news, Dora, dora, dora, dora doorāāāā... Vēl apmēram divas stundas, ja sakostu zobus un nedarītu neko citu. Un tad es ar tādu baudu metīšos My Little Pony žurnāla tulkošanā un doķenē par vilcienu pārvadātājiem, un viskaut kā es peldēšu, viskautkā es peldēšu, līdz nonākšu pirmdienā, kad, jupis, jābrauc uz supervīziju smilšu terapijā. Kopš esmu izlēmusi to lauciņu stipri ierobežot, man nemitīgi ceļā gadās cilvēki, kas par to vien grib ar mani runāt. Pat šorīt veikalā uzskrēju vienai spec.pedagoģei, kura bija pārliecībā, ka man ir kūsājoša privātprakse, kura noteikti ienes zelta kalnus. Un supervīzijā es jutīšos kā cilvēks cietumā, kam slepus jau izrakta ala, bet kuram jāturpina iet uz varmāku grupām, lai mācītos dusmas savaldīt. A es vairs nevaldīšu! Šodien sēdēju feisītī un tīksminājos, ierakstījusi skropstiņu botoksa reklamētājai komentāros patiesību par skropstiņām, bet tad ar vienu rokas kustību viņu vienkārši nobloķēju, savu komentāru nepublicējusi, jo ne mana cūka, ne manas skropstiņas, lai jau būtne priecājas. Un vēl tādā pienācīgā hormonu uzplūdā esmu apņēmusies rīt izspiegot kaimiņieni, kura septiņos no rīta baro mūsu suni, pieķert viņu, izlēkt no krūmiem un stipri salamāt. "Vai tad jūs neredzat, cik mums resns suns? Jūs gribat viņu kapā iedzīt? Jūs saprotat, ka mēs viņam pēc tam visu dienu glāstus un sirsnību atraujam, jo viņš ir nodevīgs maita, kuri lien pie kretīniem, kas paši nevīžo savu suni turēt?" Uh, kāda bauda būt agresīvam! Kam vēl lai sadod? Iešu ka nu apgriezt spirejas, tur viss ir nokavēts, jo jūlijā bija par karstu, un nu man nāksies būt nežēlīgai un atstāt plikus stumbeņus. 9th August 2019
Kad Doras eksploras dublāža manus spēkus izsmeļ tā, ka gribas raudāt un piesolīt tos 500 eiro samaksāt viņiem pašiem, lai tikai man NEBŪTU jākrāmējas ar tiem nolādētajiem taimkodiem katram vaidam un smiekliņam, es ļaujos grēcīgiem mirkļiem, pētot grāmatas par sukulentiem. Tapu nežēlīgi pievilta, uzduroties nosaukumam "Succulent sex craft", iztēlojoties, kā pāris maigi dursta viens otru ar kaktusiem un lubricējas ar alvejas sulu. Bet nē, parasts erotiskais sūds. Ar ķiršiem! Ar ķiršiem! :
Žests.
7th August 2019
Tagad taisu šitādu: :
https://en.wikipedia.org/wiki/Blinded_b OMG OMG OMG viens vienīgs OMG, mana agra jaunība/bērnība no Lielbritānijā dzīvojoša indiešu jaunekļa skatpunkta. Ar visu to spilgto 80. gadu mūziku, kas blīvi jo blīvi pārpilda tā laika atmiņas. Nezinu, vai jebkad spēšu nesarauties, dzirdot šito skonto materiālu, bet filma reāli piemīlīga. JZ Pavisam, atceries to ārprātīgo Savage gabalu "I just died in your arms", kuru sensenos laikos tāltālā zemē klausījāmies Tavā maģī? Pilnam komplektam vēl tikai vajadzētu, lai tur tālāk filmas gaitā Brādams padziedātu "Everything I Do".
Jūtos dziļi priecīga, visus psih. darbus šodien atcēlu un atteicu, sēdēšu un tulkošu divas mākslas filmas. Vienai esmu pusē, bet tā ir saviļņojoša un skaista. A Monster Caalls.
:
6th August 2019
Šodien atkal jābrauc lasīt semināru, un atkal jau es esmu pārgurusi, neizgulējusies, ar smagu nav-ko-vilkt un visi-darbi-iekavēti. A seminārs ta par pašvērtējumu. Bet man kaut kā pilnīgi pie kājas, tur ir ļoti atsaucīga, sirsnīga publika, turklāt, kopš esmu izlēmusi vienu olu grozu pēc gada likt malā, vairs nav jādomā, kā atstāt satriecošu iespaidu, lai vairotu atpazīstamību un klientūru. :
Toties rīt bērnu tiesību aizsardzības komisijai paredzēts pieredzes apmaiņas brauciens, un tur nu man jāizlokās, cik vien es spēju locīties. Reāli nav laika, filmas pašas netulkosies, miegs pats negulēsies. Labi vēl, ka sukulenti paši dzen saknes. Esmu izlēmusi katram dot vārdu. Tas paver tik plašas iespējas, ka galva reibst. (Nabaga Edvards sadega saulē. Hermione ir izstīdzējusi. Judīti noēda bruņutis.) Simpsonos Ziemassvētku sērija. Vai zinājāt, ka līdz Ziemassvētkiem ir 141 diena? 5th August 2019
Tulkojot bieži ir situācijas, kur es pārrakstos un tad domāju - blakus esoši burti uz klaviatūras vai zemapziņas kliedzieni? Šodien doķenē par Marokas virtuvi Gordons Remzijs saka "Jūtos kā izmests no laivas," un es esmu uzrakstījusi "izmesta".
:
2nd August 2019
Dažreiz vakarā tādā pirmskomas stadijā, sēžot pie datora, cenšos atcerēties, vai man ir uzkrāsota seja (tātad būs jāmazgā) vai nav. Un nākamais solis - kad sataustu, ka nav briļļu, bet ir lēcas, tātad seja, visticamāk, ir uzkrāsota, ir atcerēties, kādā sakarā es to uzkrāsoju. Tad ir jāšķetina, kas šodien par dienu. Šodien ir piektdiena, gāju 10 minūtes pastrādāt uz bērnudārzu (no 120 bērniem bija kādi padsmit, un arī audzinātājas bija tikai dažas). Vai kaut kas bija pirms tam, kā dēļ es pūlējos? Nē, šodien it kā ne. Pēc tam vēl nāca griestu meistari, bet es sēdēju ar austiņām, ierakusies tulkošanā, un uz viņiem pat nepaskatījos (ne tāpēc, ka nepieklājīga, bet tāpēc, ka mājas kleita ļoti pleķaina, kas viņiem nebija jāredz). :
Tas nozīmē, ka vasara. Kad gan var normālā trīsdarbu nedēļā aizmirst, kas par dienu, un kad gan var iet neuzkrāsojusies. Toties atklājās, ka esmu jau nokavējusi svarīgu termiņu dārgam darbam, jo, redz, savā iesīkstējumā iegrāmatoju amerikāņu datumu 8/1 pie 8. augusta. Rīt no rīta nāksies celties, lai ātri sarautu. Upd. Ā, un tak nopirku uz oktobri trīs biļetes uz Barselonu. Mūsu vietējais vampīrs, kurš saulē ārā neiet, ne uz kādām barselonām nebraukšot, paliks mājās spēlēt datoru un barot dzīvniekus. Bet mēs pārējie skriesim, mēles izkāruši, lai trīs dienās gūtu iespaidus un (cerams) drusku uzkrātu siltumiņu pirms ziemas. (Draudzene bija pagājušā gada skolēnu brīvdienās ap 26. oktobri, un tad jūrā bija +26, un viņa laimīgi pagarināja vasaru. Man pašreiz izskatās, ka 30. jūlijs šogad varētu izrādīties peldsezonas noslēgums.) 31st July 201928th July 2019
Piecos pamodos no murgiem un vairs nevaru aizmigt. Šķiet ekstrēmi tik agri iet uz upi peldēt, un vienmēr jau arī drusku bail vienai peldēties - atradīs līķi pie Kartonfabrikas dambja aizķērušos. Bet varbūt jāiet. Dulla galva, ne gulēt, ne strādāt. Kurš svētdienas rītā ceļas un tulko par transportu, ar ko pārvadā lokomotīves?
:
|