ratatoska

missalise @ 7:21am: Vismaz labi, ka atklāja šobrīd, kad teorētiski nekādu sūdzību nav un analīzes arī bija normālas - nebija nekādu iekaisuma marķieru pilnajā asins ainā. Hormoni tagad ir atgriezušies normā - pie savas normas augšējās robežas, bet tomēr normā.

Domāju, ka dzīvošu pēc principa - darīšu, kas jādara un lai notiek, kam jānotiek. Gribētu savu nervu sistēmu un prātu iemācīt neizdomāt scenārijus tālu uz priekšu, bet dzīvot šodienā.

Reizēm es mēdzu skatīties tos izglābto sunīšu un kaķīšu video. Tur atrod kaut kād pilnīgi nomocījušos - kauli un āda, guļ jau un vairs pat nekustas. Un tad viņu izārstē, pabaro. Un pēc kāda laika tas mazais lopiņš pilnīgi dzīvespriecīgs skraida apkārt un luncina asti vai arī kaķa gadījumā - graciozi glaužas savam glābējam gar kājām.

Iespējams, būs jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, lai noskaidrotu, vai nav opcija dabūt nosūtījumu uz šo procedūru, jo apdrošinātāji, kad es par to zvanīju un interesējos, bija visai izvairīgi.

black_robin @ 7:54pm: skatos slaveno takera karlsena un džeikoba rīsa-moga interviju, esmu pagaidām tuvu pusei un, god almighty. takeram krievija drīkst darīt pilnīgi visu, bet neviens cits neko, jo tas provocē krieviju. krievijai drīkst būt vislielākā armija un krievija drīkst iebrukt, savukārt, ja lielbritānija vēlas savu armiju palielināt - tas ir aizdomīgi, kāpēc? ja liebritānija saka, ka krievija ir drauds un min neskaitāmas krievijas ķēzīšanās citās valstīs plus baltijas valstis, tad - arī tas ir aizdomīgi, ko lielbritānija vispār bāž laukā degunu. takers uzvedas kā gražīgs bērnelis, kuru mogs mierīgā un pacietīgā garā skolo. mogam ir vairākas reizes jāatkārto no pašiem pamatiem, ka 'nation state is the fundamental of global order', bet takers reaģē kā kkāds politiskais postmodernists, kuram nav nekādu patiesību, ja nu vienīgi izņemot krievijas svētumu.

no redzētajiem fragmentiem zinu, ka tālāk būs arī par hitleru un takera apgalvojumu, ka visas liebritānijas šodienas problēmas ir tiešs rezultāts tam, ka tā palīdzēja apturēt hitleru - nevajadzēja. takeram šķiet, ka diktatorus apturēt ir pilnīgi nevietā - bet, protams, varbūt viņam vispār nekas tāds nešķiet un viņš nekam netic, he just does it for the clicks, that's all. un neskatoties uz to, ka mogs jau nez cik reizes atkārtoja, ka liebritānijas aizsardzību vajag palielināt tieši tāpēc, lai kara nebūtu, jo neviens negrib karu (vēlies mieru, gatavojies karam), takers vienalga interviju ir nosaucis "Tucker Confronts Britain’s Most Pro-War Advocate".

lavendera @ 5:00pm: Es patiešām brīžiem apjūku, redzot veikalā aiz letes personu ar ļoti gariem, skaisti koptiem matiem un glīti krāsotiem nagiem (un acīm redzami kosmētiskas sejas maskas lietojušu biežāk par mani) un tikai pēc balss saprotot, ka tas vismaz pēc pasē visticamāk norādītā dzimuma ir vīrietis.

Taču apziņai tas ir kā zobu tīrīšana ar kreiso roku (ko es lielākoties piemirstu darīt).

black_robin @ 1:00pm: Reiz viens 'apgaismots' cilvēks stāvēja kalna galā un skatījās lejā uz pilsētu.

- Redzat, - viņš teica - tur lejā staigā lopi. Cūkas. Aitas. Maukas. Viņi brauc ar dīzeļiem, sēž Feisbukā un ļauj sevi slaukt.

Blakus stāvēja viņa draugs, kuram arī bija daži lopiski elementi un jautāja:

- Un tu?

- Es? Es esmu tas, kurš redz.

- Un ko tu dari ar šo redzējumu?

- Es stāvu kalnā un skatos.

- Un cik ilgi tu jau skaties?

- Jau ntos gadus.

- Un kas ir mainījies?

- Nekas. Bet es vismaz zinu, ka viņi ir lopi.

Gadiem ejot, viņš staigāja pa tām pašām ielām, ēda to pašu maizi, elpoja to pašu gaisu un maksāja tos pašus rēķinus, tikai viņš to darīja ar rūgtu sejas izteiksmi. Un kādu dienu viņam ienāca prātā dīvaina doma: ja viņš visu mūžu tikai vēro aitas.. vai viņš nav kļuvis par visaitiskāko aitu no visām - aitu, kuras vienīgais uzdevums ir skatīties uz citām aitām un justies pārākam? Viņš ātri noraidīja šo domu. Jo, ja viņš to pieņemtu, tad viss viņa rūgtums un pārākums zaudētu jēgu. Tāpēc viņš vienkārši ieslēdza Prodigy un nomierināja sevi: Es joprojām redzu skaidri.

snauts @ 11:50am: Inktober day 4 - CACTUS

missalise @ 10:19am: Ļoti neparasts risinājums dzīvoklī - veļas mašīna un kaut kādi skapīši, cik saprotu, iebūvēti gaiteņa labajā pusē, ejot uz virtuvi - te.   Kopējā noskaņa mājīga, lai gan ir lietas, kuras es sev neņemtu - piemēram, tādus paneļus aiz darba virsmas virtuvē. Visādā ziņā man vienmēr patīk redzēt citu cilvēku neparastās idejas, jo tās analizējot var labāk saprast, kas patīk man pašai. 

black_robin @ 9:40pm: cibā nesen bija interesanta diskusija, kurā tika vienā komentārā kopsavilkts, ka Anglijas gadījumā ir bailes par kristīgās kultūras izzušanu, bet nav bailes par valodu, jo tā nav apdraudēta, kas ir taisnība. man tagad ienāca prātā viens cits aspekts, kas šobrīd ir ļoti aktuāls angļu kultūrtelpā - etniskā izcelsme.

aizgājušajā nedēļā BBC bija diskusija, kur vienā momentā tika apsriests vai vispār pastāv kas tāds kā 'etniskie angļi', resp. - bija cilvēki, kuri uzstāja, ka tu esi tieši tikpat anglis, cik vien vispār var būt, ja esi dzimis Anglijā. politiķe Suella Braverman (tumšādaina sieviete) sacīja, ka viņa ir dzimusi Anglijā, bet viņai nav te etnisko sakņu, tātad viņa nav angliete, viņai ir aziātu izcelsme. uz ko žurnālists Oli Dugmore(baltais) reaģēja sakot, ka viņa, tātad, pielīdzinot būšanu par angli baltajai ādas krāsai un tāpēc ir rasiste. kas, protams, ir reāli aplami, jo, piem, poļi vai latvieši arī ir baltie bez etniskām saknēm Anglijā un tātad nav angļi. viņi var būt Lielbritānijas pilsoņi, bet nav tas pats, kas cilvēki, kuru saknes te stiepjas gadu simtiem atpakaļ. un - ja mēs noliedzam etnicitātes pastāvēšanu, tad kā mēs varam runāt par etniskajām minoritātēm, uz kā pamata?

man nav īsti skaidrs, ko ar to mēģina panākt - par šāda tipa noliegšanu nav runas skotu vai īru gadījumā, vai tiešām angļu etnicitātes noliedzēji cer to atkārtot tik ilgi, līdz pamatnācija padosies un teiks - ok, jā, mēs nekad neesam eksistējuši, tas viss ir izdomāts? kļūst nepatīkami, jo es pieļauju, ka ir kkāds mērs, cik ilgi cilvēki var paciest, ka valsts karogs ir 'bīstams', viņu etniskās saknes 'neeksistē' un viņu vēsture ir 'pilnīgs kauns'.

black_robin @ 8:53pm: uzrakstīšu par kko, ko nesen izlasīju un domāju, ka i can just let it go, whatevs, bet laikam nevaru vis. runa ir par zivs ierakstu, cepienu par NA, tur bija sacīts: "Ak, Dievs, spriest par sieviešu tiesībām ziedot savas olšūnas. Es ielietu 100 grādu ūdeni tam cilvēkam sejā." man ir vienalga par NA, bet man nav vienalga par tā saucamo olšūnu 'ziedošanas' biznesu, kur jaunām sievietēm mēģina iegalvot, ka tas ir pilnīgi normāli, lets gooo, nē, tas nav. to vispār nevar ne salīdzināt, piem, ar to kā vīrietis iešļāc trauciņā. olšūnu iegūšana izskatās šādi un viss process kopā ar medikamentiem ir slogs sievietes ķermenim, kurā pastāv olnīcu hiperstimulācijas sindroma risks.



sievietes ķermenis nav resurss, ko izmantot bagātākiem cilvēkiem. aborta gadījumos tiek piesaukti bērnu nami, kāpēc ne šeit? tas, ka mēs varam fiziski veselam sievietes ķermenim nogriezt krūtis, izvilkt no tā olšūnas un izoperēt laukā dzemdi, nenozīmē, ka tas ir labi un, ka to vajag darīt. tas nenozīmē arī to, ka tā ir 'veselības aprūpe' un tas nenozīmē, ka mums ir jārada vide, kurā mēs viņām čakarējam smadzenes ar to, cik tas ir labi. tāpēc - "Ak, Dievs, spriest par sieviešu tiesībām ziedot savas olšūnas. Es ielietu 100 grādu ūdeni tam cilvēkam sejā." - paldies Dievam, ka ir cilvēki, kas par to spriež.

black_robin @ 8:12pm: par daudz ko var dzīvē šaubīties, bet ne par to vai Son Hak ir labs miesassargs

shelly @ 3:11pm: Drama loves me: pat tad, kad aizgāju nobalsot, nokļuvu skandāla epicentrā: iecirkņa vadītāja brēca uz plikpauri ādas jakā. Aizdomīgais subjekts nupat bija izvilkts no iestādes pagraba un tikpat paaugstinātos toņos un ar stipru, zīmīgu akcentu aizstāvēja savas tiesības uz Krimu paskatīties, kur viņš balsos.
Es aiz šausmām automātiski, ar muguras smadzenēm, savilku saviem favorītiem plusus. Mīnusus gan kārtīgi aizkrāsoju. Nekas, gan jau arī tā derēs.
Bet brīžiem man liekas, ka man virs galvas ir iekarināts pašai savs mākonis. Kā Olafam no Frozen vai Travis solistam.
// pieļauju, ka incidentam pat nebija politisks raksturs; visticamāk, vīreli interesēja bez uzraudzības atstāti maki, telefoni vai jelkādas citas vērtslietas. Tā mums te Ķ-ragā dzīvojas

black_robin @ 10:34pm: pēdējās divas dienas, kad esmu ceļā no punkta A uz punktu B, klausos GENER8ION albumu Love & Tears. (tālāk būs tikai blablabla par Love & Tears)

( ... )

black_robin @ 6:35pm: Vīrieši, kuri uzskata, ka sievietēm ir jāaizliedz balstiesības, ir ekstrēmi, patriarhāli radikāļi, savukārt sievietes, kuras uzskata, ka vīriešiem ir jāaizliedz balstiesības, ir absolutely based. (ne gejiem, protams, geji just can do no wrong, they're eternal divine goodness impersonated, literally. none of them has ever done anything bad. EVER.)

ja kāda vai kādas konkrētai grupai piederīgas personas ir pretīgi lohi, tad ir nepareizi pieņemt, ka tas attiecas uz visu grupu - mēs to ļoti labi zinām, tā ir ar sievietēm, imigrantiem, gejiem un musulmaņiem, bet tas absolūti neattiecas uz vietējiem heteroseksuāliem vīriešiem. ja geji can do no wrong, tad ar hetero ir tieši otrādi - all they do is wrong! and even when it's not wrong, it actually is wrong, if u think about it. un, ja viens ir sūds, tas automātiski nozīmē, ka visi ir sūdi - tā ir neapgāžama loģika un mans vēstījums, ka noteiktai grupai ir jāaizliedz balstiesības, jo viņu vidū ir some bad apples, liecina par mani kā patiesu liberālo vērtību iemiesotāju.

p.s. jebkurš, kurš kko komentēs, ir krīps, veiksmi

black_robin @ 9:11am: no šī īsti nav nekādas jēgas, tik vien, ka smieklīgi

( ... )

black_robin @ 5:15pm: iedvesmojoties no kochkas vakardienas komentāra, uzrakstīšu, ko redzu pa logu.

ja logs ir kā dzīva glezna, tad to ietver rāmis - sākšu ar to. rāmis no augšējā labā stūra dzen pāri skatam līkločos mazas vijīgas čūskas no kuru tievajām mugurām laukā spraucas lapas - tā ir vaska puķe, kas aug it kā tai būtu pēdējā diena uz šīs pasaules un ir izvijusies un savijusies, kur vien iespējams. no otra augšējā stūra lejup vērpjas devils ivy (man veiksmīgi izdevās to pavairot no otrās, kas dzīvo viesistabā), viņa mēģina savas vijīgās rokas savienot ar vaska puķi, bet man tas ir mazliet jākontrolē, ja nevēlos, lai skats tiktu aizsegts pilnībā. blakus devils ivy savas mazās, smalkās sirdsveida lapiņas lejup dzen string of hearts, kas nenogurusi stiepjas lejup kā vislēnākais un smalkākais stīgu ūdenskritums. tad no apakšas āra skata rāmi ietver divi zirnekļaugi - tiem ir smags liktenis un viņi izskatās kā dzīves papluinīti klaidoņi, kas ieradušies atvilkt elpu ļoti bīstamā vietā - viņi diemžēl ļoti garšo kaķim, kuram patīk tos grauzt, īpaši naktīs, skaļi čāpstinot.

patlaban aiz loga ir saulaina pēcpusdiena un viss izskatās rimts un nesteidzīgs. koka zarus iepretim logam pa brīdim saudzīgi papurina vējš, lapas jau ir krāsu spektrā no zaļām līdz pilnībā oranžīgi sarkanām. tad ir ietve pa kuru ik pa laikam kāds aiziet, tikko aizgāja viens ar brūniem matiem, mugursomu un earbuds ausīs, diezgan nesteidzīgā solī. T kreklā, ir silts. tālāk ir iela pa kuru šobrīd teju nepātraukti abos virzienos brauc mašīnas un pēc tam atkal ietve, kas patlaban ir tukša. tad zema ķieģeļu sēta aiz kuras ir apmēram divus metrus, ja ne vairāk, augsts dzīvžogs, kuru, šķiet, gadalaiki neskar, tas vienmēr zaļo. aiz tā, savukārt, atrodas liela kapsēta. pa plašu zaļu klajumu ir izkaisīti kapakmeņi, kas saulē met mazas, slīpas ēnas. visa apkaime otrpus dzīvžogam dveš mieru, lai vai kādi arī būtu laikapstākļi, bet saulē tas izceļas jo īpaši. tad kapsētai otrā pusē, kur beidzas tās robežas, ir liels, ērmīgs, puskails koks, kas kā sargs ir izstiepis uz visām pusēm savas mezglaini kailās un greizās rokas, lai neviens neiedomātos traucēt šo mierpilno klajumu.

vakarnakt pamanīju, ka virtuvē uz plīts palicis katliņš ar rīsiem un, liekot to ledusskapī, nometu vāku un vāks, šķiet, bija visu savu vāka mūžu to vien gaidījis, kad beidzot varēs triekties pret grīdu nakts klusumā un ripot kā sadedzis un dīrāt no sevis visu, kas vien ir nodīrājams. tajā mirklī es nodomāju, ka šis gan, iespējams, varētu uzcelt augšā visu kapsētu.

shelly @ 8:52am: Es nejūku prātā, vismaz ne vairāk kā parasti, man šodien darbā agrā dežūra - pusē septiņos, vēl tramvajā sēžot, iespraudu sērkociņus acīs, lai neaizkrīt, un sāku rukāt.

shelly @ 7:51am: Mans rīta dopamīns Mother Mother - It's Alright

missalise @ 7:45am: Saistībā ar pēdējā laikā aktuālo ziņu par āpša un eža kautiņu, kuru izšķīra policija, atcerējos, ka nesen redzēju kaut kādu sievieti, kura stāstīja, kas tajā dienā bijis ziņās Austrālijā. Tur bija vairākas ziņas - viena par to, ka Austrālijā veikalos parādījušies aparāti, ar kuru palīdzību var noteikt, pēc cik dienām būs gatavs avokado. Otra ziņa - ka kaut kādā mazā pilsētiņā cilvēkiem, kurus pārbauda ar alkometru, bet kuru rādītāji ir pa nullēm, iedod kaut kādu kuponu kādu pārdesmit dolāru vērtībā, tad tuksnesī izveidota vieta, kurā savvaļas dzīvnieki un putni var padzerties un klāt pielikta kamera. Man ļoti patiktu, ja ziņās būtu kaut kas tāds no šīs sērijas.

black_robin @ 11:24pm: man nav nekādu izcilu ideju septītajam dienas ierakstam, bet šī horeogrāfija ir amazing

https://www.youtube.com/watch?v=x6_mbnsh6VU&t=270s

black_robin @ 9:57pm: šis ir 6. ieraksts šodien, lai pārsniegtu savu dienas ierakstu rekordu man vajag tikai šo + vēl vienu

te uzrakstīšu kko vēl garlaicīgāku par ielas novērojumiem - savu pagājušās nakts sapni (i know, #notallhumans, ir, kam patīk lasīt, ko citi redz uz ielas un citu sapņus, esmu starp tiem)

ar vienu paziņu, kurš man ne visai patīk, kkur gāju un es mazliet aizdomājos par to - kādā sakarā - jo labprātāk nekur ar viņu neietu, bet mēs tumsā nonācām pie drāšu žoga aiz kura bija lielizmēra koijoti un hiēnas, kas rūca un viņiem spīdēja acis. kādu brīdi tos aplūkojām un tad devāmies tālāk, līdz nonācām pie aizsaluša dīķa. to pētot atklājās, ka ledū ir iesalis tāds kā ģitāras atveids un paziņa prasīja vai varu nosaukt tās make & model un es nosaucu vienu no tiem pareizi.

tad tikai atceros, ka atrados uz kāpnēm, kuras no abām pusēm ietvēra klāti galdi ar viesiem, kāds ļoti smalks pasākums šaurā trepju tunelī, kurš bija aizņēmis visu, atstājot tikai šauru taciņu pa vidu. man šķita, ka ejot lejā pa šo taciņu starp galdiem un cilvēkiem, kas pie tiem apsēdušies, es tikšu prom, bet taciņas galu bija aizšķērsojis vēl viens noformēts galds ar svinētājiem, kas pie tā piesēdušies, uz viņu apģērba bija visādas lentes un ordeņi - un es sapratu, ka vienīgais ceļš ir atpakaļ un kāda sieviete man māja ar galvu like - nu beidzot tev pieleca. un es devos atpakaļ līdz nonācu pie citas izejas, kas mani aizveda uz nelielu metālapstrādes workshop, kurā atradās viens īgns aziāts. viņš man parādīja kā tikt laukā no šī labirinta, bet pie reizes arī pateica, ka man vajadzētu aiziet pie ārsta. viņa minētais iemesls ārsta apmeklējumam bija ārkārtīgi nejauks, bet neatceros kāds.

black_robin @ 8:44pm:

pamanīju, ka BBC raksts par manikīru, kuru nesen te ieliku, vairs neeksistē. manuprāt, nevajadzēja dzēst, just own it. and if u think u made a mistake - say it. mēs visi, BBC ieskaitot, izplatām vibrācijas un, ja BBC uztaisa rakstu, kura pirmajā pusē tiek implicēts, ka caurspīdīgi nagi liecina par balto pārākuma ideoloģijas standartiem, bet otrajā saka, ka 'it's actually not that deep' un kāpēc mēs vispār šo rakstījām.. well, i guess there was a reason after all. to write it. and then to delete it.

black_robin @ 6:42pm: nesen lasīju mangu, kur ļoti bieži tiek lietots "is that so..?" nezinu vai tulkojuma vaina vai arī autors tiešām bieži raksta "is that so..?" bet vispār tā ir diezgan universāla frāze, kuru var lietot ļoti daudz kur. arī pie daudziem cibas ierakstiem, starp citu. līdzīgi kā 'not bad'.

vakar noskatījos Cowboy Bebop 5. sēriju un beidzot man ir skaidrs kādēļ tik daudzi joprojām atceras šo 1998. gadā radīto mākslas darbu. space western sci fi nevienā citā metrikā nav man iecienīts žanrs, bet šis kaut kā pavilka, ka tiku pat līdz pat 5. sērijai un tad šī aina.. i was speechless [is that so..?]

https://www.youtube.com/watch?v=ksfx8hhY8ds

šodien visu dienu galvā skan tā mūzika

elina @ 6:28pm: Tik daudz darba, ka man jau ir sajucis septembris ar oktobri un oktobris ar novembri. Nemaz negribu domāt, kā būs ar decembri.
Un vēl tie mani principi. Biedējoši svarīgi. Reizēm gribētos kādu nolikt malā, lai vieglāk iet. Bet bail - ja nu tieši tas smagums ir tas, kas mani tur taisnu.

black_robin @ 12:35pm: parasti cenšos nerakstīt par to, ko redzēju uz ielas, bet ne šodien: tas bija vīrietis tā ap 60, apvēlies un viņam mugurā bija Vinnija Pūka vanzijs. vienā rokā viņš nesa plastmasas piena pudeli. tas bija ļoti labi, bet man bija jādomā par to, cik vēl labāk būtu bijis, ja otrā rokam viņam būtu medus burka.

black_robin @ 12:00pm:

tā kā mana frendliste smagi agonizē, es to kompensēšu, meģinot šodien sasniegt maksimālo ierakstu skaitu kāds jebkad ir bijis manā cibā.

black_robin @ 9:42am: izcila eseja par AI, apziņu un smadzenēm kā kompi

https://www.noemamag.com/the-mythology-of-conscious-ai/

tālāk daži fragmneti

( ... )