ratatoska

black_robin @ 11:36pm: Izlasīju Krisa Hārpera - masu slepkavas un inceļa pārsteidzoši īso manifestu. Atšķirībā no Rodžera Eliota, nebija nolasāms nekāds naids pret sievietēm, bet pret melnajiem vīriešiem gan, lai gan viņš pats bija pa pusei melnais, bet no mātes puses - tas viņa loģikā bija attaisnojami. Neskatoties uz pārdabisko spēku piesaukšanu un sevis dēvēšanu par dēmonu, viss bija samērā īsi un vienkārši - kā pretstats grandiozajai izredzētā mocekļa idejai, kas viņam bija par sevi radusies. Viss dvesa pēc vientuļa un depresīva cilvēka, parasts ierindas džo, kurš ir iedomājies, ka ir dēmons. Varbūt labi, ka tādi manifesti tiek atstāti, tas apgrūtina centienus viņus mistificēt, glorificēt un attaisnot viņu sev pašpiešķirto, īpašo statusu. Mentālā (ne)veselība kopā ar šokējoši vieglu iespēju piekļūt nāvējošiem ieročiem pēc pieprasījuma.

lavendera @ 12:16am: Meklējot sev jaunu mugursomu, pie viena attapos, cik riebīgas ir tās aviokompānijas ar saviem jaunajiem rokasbagāžas izmēriem.
Es gadiem ilgi esmu ceļojusi ar ultravieglo riteņsomu, nepārsniedzot svara ierobežojumu.
Tagad, vienalga, vai tu večiņa, invalīds vai nespējnieks, visa sava "rokas"bagāža būs jāstiepj rokā vai uz muguras, jo kurš gan velk pa grīdu 40 cm augstu somu?? Ja nu vienīgi punduri kaut kādi.

Sagūglēju gan vienu versiju, Bordlite Under Seat Wheeled Bag, bērniem un pieaugušajiem, bet tā tikai britos un lielākoties izpārdota.

black_robin @ 7:03am: citēšu ctulhu komentāru, vienk lai izvērstu domu:

"Ar to surogasiju varētu būt problēmas jo grūtniecība nav nekas patīkams, bet kādā veidā pilna cikla inkubators ir kaut kas ļauns?"

Secinājumi, kas man rodas šo lasot:

grūtniecība - sieviete iznēsā sevī bērnu. starp māti un bērnu ir saikne, bērns burtiski izaug viņas ķermenī. izmaiņas sievietes ķermenī, kuras notiek grūtniecības laikā ne tikai rada bērnu, bet arī māti.

piedāvājums: māti, caur kuru bērns ienāk pasaulē, aizstāt ar inkubatoru. kāds tur ļaunums? kādas potenciālās problēmas? no tehnokrātu perspektīvas laikam nekādas, tikai ieguvumi. and i'm rly at loss here, jo vai pārliecībai, kurā sievietes ķermenis, mātes un bērna saikne tiek viegli aizstāta ar inkubatoru, var vispār dot kādus argumentus, jo tā ir gluži vai kā alien perspektīva, kurai cilvēcība ir sveša.

black_robin @ 9:05pm: Vinland Saga ir tik laba, negribas neko citu šovakar darīt kā tikai to skatīties.

Šorīt pamodos ap pieciem, vairāk kā stundu pims modinātāja no tā, ka raudāju. Pēc tam nevarēju aizmigt. Sapnī biju kopā ar vienu meiteni, kuru sen neesmu redzējusi, bet kādreiz bijām draudzenes un viņa baroja savas zivis un teica, ka tās nez kāpēc mirstot un tās vēlās ar vēderiem uz augšu. Zivis bija apmēram kaķa lielumā.

Tad mēs iegājām telpā, kas visa bija kā ne pārāk dziļš baseins, uz grīdas ūdenī šūpojās ūdenszāles un bija iegrimuši akvāriji. Zivis varēja peldēt pa visurieni, bet akvāriji bija kā viņu guļvietas. Mēs stāvējām pie viena akvārija, kurā bija bēšīgi dzeltena zivs, kas arī gulēju ar vēderu uz augšu, bet tad, kad meitene teica, cik žēl, zivs sāka raukt pieri (jā, šai zivij bija piere) un sāka kustēties, izpeldēja no akvārija, ienira ūdenszālēs un tad piepeldēja meitenei cieši klāt. Un es pēkšņi sapratu, ka viņa mirst, bet ir saņēmusi visus savus pēdējos spēkus, lai atvadītos no meitenes un tajā mirklī tā zivs vairs nebija tikai šī konkrētā zivs, bet katrs mīļais dzīvnieks manā dzīvē, kurš man kādreiz bijis tuvs un tad nomiris un es sāku nevaldāmi raudāt un pamodos ar slapju seju.

fjokla @ 8:16am: Oi, man, tak, Ļohu atveda.

Eju es, vārdsakot, rāmā novakarē uz mazo māju pēc biešu zupas - bļodiņa, tur, karotīte. Pēkšņi, rūķis priekšnamā, es pat lāga sabīties nepaspēju, cik maigā balštelē uzrunāja, bet, cik noskaidroju, voobšeta nas četvera, viens no kuriem guļ mašīnā. Nu, tad, sootvetsvenno - krāšņi izkārtojās ciemakukuļa speķis ar baltmaizi pa kristāla šķīvi no viesistabas kumodes un lija šņabis, pie šāda, ta, gadījuma. Sēdināja mūs ar Ļohu blakus un visi priecājās par atkalsavienošanos, gan jau pat es, jo kā jau teicu, tas šnabis.

Manu konkrētu lokāciju bija atraduši čerez čerez citiem pilsētiņas N iemītniekiem, kas bija mani uz Ezerniekiem vizinājuši laikā, kad pieskatīju tur saimniecību. Bet, godīgi sakot, biju mērenā šokā un diezgan arī skāba, par tādu ta uz galvas uzgāzušamajamajamies ""laimi".

Atstāja man viņu, pati pa tuņķim jau arī pati piekritu, lai, uz pāris dienām.
Bet kā visam skaistajam, pat speķim uz dzimtas kristāla, arī šim mīlasstāstam nav skumjāku beigu kā esemeska, lai tā vairāk nedara un norimstas jele, jo, kas beidzies ar mandarīniem, tam tur arī jābeidzas.
Long storī šort, viņš tāds iegātņa tipāžs bez savām cigaretēm un grib ēst. Dzīvoklis pilsētiņā N gan viņam ir, tāpat kā darbs, kurā knapi turas, jo jādzer. Nu, tādā garā. Toreizīt vienu mēnesi nodzīvoju līdz attapu razkladu, nu tad arī- attiecīgi.

black_robin @ 7:05pm: !
"Never underestimate how crafty JK Rowling really is. She managed to shift all the way from progressive liberal to right wing fascist without changing a single one of her political views."

black_robin @ 5:02pm: Pamanīju, ka BBC uzrakstījis par to, ka medmāsu tomēr neatlaidīs no darba, jo viņa lietoja 'nepareizos' vietniekvārdus.

https://www.bbc.co.uk/news/articles/ce9y1xvpel7o

Kas man iedūrās acīs - šeit runa ir par tiesātu pedofilu, bet BBC nevienā vietā to nepiemin. Vai jūs varat iedomāties ziņu dienestu, kas kaut kā ignorē faktu, ka rakstā minētais cilvēks ir pastrādājis šādu noziegumu? Nav svarīgi? Vai nav svarīgi tad, ja tev ir 'trans identitāte' vai drīzāk - tas nav svarīgi BBC - balansētākās un uzticamākās ziņas pasaulē.

Ir diezgan liela atškirība vai tiek sacīti fakti - *medmāsu vēlējās atlaist no darba, jo viņa par pedofīliju tiesātu vīrieti, kurš sevi uzskata par sievieti, neuzrunāja viņa izvēlētajos vietniekvārdos*

vai arī tiek sacīti faktoīdi - *medmāsu vēlējās atlaist no darba, jo viņa nepareizi uzrunāja trans-sievieti*

black_robin @ 4:05pm: Lasu viena cibiņa ierakstu. Tur, aprakstot līdzcilvēkus, minēti šādi apzīmējumi: maitu bars, lopi, īblis, dārzeņu bars, zombiju bars.

Man nav pilnīgi nekas pret šādu izrunāšanos, jo nav ko turēt sevī un cilvēki citreiz var būt nudien kaitinoši.

Tai pat laikā iepriekšējā ieraksta diskusijā tas pats cibiņš rakstīja, ka pēc psihodēliskās pieredzes ar sevi divus gadus esot strādājis un ieguvums ir "bagātināta dzīves pieredze, kas nogludināja manus ērkšķus, esmu iejūtīgāks un saprotošāks." Komplektā ar ierakstu par dārzeņiem un zombijiem tas izskatās komiski, ja šis nozīmē iejūtīgāks un saprotošāks, tad bail pat iztēloties kā bija pirms tam.

missalise @ 1:57pm: Šogad man ir maksimāli jāsakārto sava dzīve. Tā laikam arī būs tā mana gada apņemšanās šim gadam.

black_robin @ 10:29am: dayum

black_robin @ 9:18am: surogasija un artificial wombs man šķiet tīrs ļaunums un beyond deranged. es neiešu par šīm tēmām strīdēties n-tajos komentāros, katrs, kuram ir internets var pats pameklēt un izdarīt secinājumus, esmu par to lasījusi daudz un savus esmu izdarījusi.

lavendera @ 10:22am: Manam telefonam ir astoņi gadi, joprojām normāli strādā. Jo trešo daļu no šī perioda (naktīs) ir bijis izslēgts.
Gemini iesaka bez vajadzības vairs neatjaunināt nevienu lietotni un drošības labad visu nodublēt.
Tagad dzīve piespiedusi turēt telefonu pa nakti "Netraucēt" režīmā. Būtu jāsalīdzina, kas aprij vairāk baterijas – ieslēgšana vai snauda, jo mākslīgajam intelektam nav stingra viedokļa par turpmāko optimālo taktiku aparāta dzīvildzes uzturēšanai (ja nebūtu tā dzīves diktāta, kas izlemj manā vietā).
Izslēgšana taupa bateriju. Neizslēgšana taupa mātesplati. Droši vien nākamajam telefonam jāskatās, kas vārīgāks.

black_robin @ 9:44pm: "Kristietis ir atbrīvotais cilvēks - atbrīvots no mīta, no Okeāna cirkulācijas, no psiholoģiskās eksistences, no nepieciešamības dzīvot momentā. Gīgeriha interpretācijā atbrīvošana jāuzskata kā trauma, kā iras ievainojums, jo Golgātas ērkšķu vainaga smaile tagad ir iedzīta vietā, kur čūska aprij savu asti, līdz ar to Tēva Okeāna (Laika) slēgtais aplis ir ticis pārlauzts un iztaisnots. Laiks ir pārtapis par līniju, kas abos virzienos iesniedzas bezgalībā vai, kā to vācu kristīgie teologi mēdz teikt, laiks ir lineāra pestīšanas vēsture. Tikai tagad ir iespējams kļuvis spekulēt kopā ar K. Jaspersu par "vēstures sākumu un galu", ar Treijāru de Šardēnu par evolūciju no alfas punkta uz omegas punktu un izlauzties no tagadnes momentānā apļa virzienā uz nākotni (viņsaules cerība, utopijas, Blohs) vai uz pagātni (historicisms, restaurācija, konservatīvisms, nostaļģija)."

Sameklēt šo Roberta Mūka tekstu man lika doma par 'bērniem kā nākotni' un 'pārvērtēto nākotni', kas izpaužas dzimstības lejupslīdē, kam droši vien ir neskaitāmi iemesli. Lineārais laiks man kādreiz, dumpīgajā periodā, šķita kaut kas draņķīgs, pretstatā cikliskajam un pretstatā kaut kam tik daiļam kā 'mūžīgā atgriešanās'. Tagad, protams, man abi apvienojas, jo spirāle vērpjas augšup. Man kādreiz šis Mūka darbs palīdzēja iztēloties, kā būtu bez linearitātes, bez šādas nākotnes un pagātnes izpratnes, būt ieslēgtam savā liktenī, kurā neko nevari mainīt - citējot Raini: hell nah, it'd suck.

zvaigznjustari @ 1:33pm: Jūlim šis šķita piemērots rīts piemīzt manu dūnu jaku minūti pirms man jāskrien uz darbu.

lavendera @ 11:06am: 10 nejauši izvēlēti zinātnes fakti
( ... tālāk ... )

zvaigznjustari @ 3:15pm: Pēc atsvaidzinošas nedēļas lauku sētā, kur tieši aiz virtuves durvīm glāzē pilnā apjomā sasalst ūdens, tik ļoti pieradu pie pastāvīgā drebuļa ķermenī, ka, uz vienu nakti nokļūstot civilizācijas apstākļos, sajutos kā Ēģiptes kūrortā.

black_robin @ 10:08pm: Reizēm es saskaros ar uzskatu, ka atteikšanās no bērniem ir morāla pozīcija - biežāk gan no cilvēkiem, kam ir knapi 30: pasaule iet bojā, tāpēc, radot bērnus, mēs viņus nolemjam ellei. Vai tu gribi ellei nolemt bērnus? Ja tev ir bērni vai tu plāno bērnus - tu viņus vēlies nolemt ellei un tāpēc neesi labs cilvēks. Savukārt es, cilvēks bez bērniem, domāju par mūsu visu kopēju labumu - un, jo īpaši par bērniem. Es staigāju augsti paceltu galvu, kamēr tu vāķī nāvei nolemtos.

Bet, ok, man tā līdz šim šķita kā knapi 30 sasniegušo left wing pozīcija, bet nesen uzznāju, ka nē, to izmanto arī vīrietis, kurš ir vecāks un vienk nevēlas bērnus - viņam jau ir no iepr. laulības. Varētu tā arī godīgi pateikt: man jau pietiek. Bet nē, vajag uzvērpt šo stāstu: Pasaule iet bojā, tāpēc bērnus radīt ir amorāli. Bet vienkārši deklarēt šo pozīciju arī ir riskanti, jo tad sieviete var aiziet prom pie kāda, kurš vēlas bērnus, tāpēc vajag nākt klajā ar šādu, apgreidoto versiju: es nevēlos bērnus, jo nevēlos nolemt viņus ciešanām, jo es neesmu briesmonis, BET - varbūt..varbūt..nekad neko nevar zināt, nekas nav akmenī kalts, varbūt kādu dienu, ja tu būsi pietiekami laba... Un tad sieviete atjēdzās pēc 15 gadiem, ka nav bijusi pietiekami laba. [šī otrā rindkopa ir tikai par vienu konkrētu piemēru no dzīves, bet gan jau ne viņš vienīgais ir izgudrojis tik ģeniālu shēmu]

P.S. Te nevar ignorēt faktu, ka sieviete bija ļoti lētticīga, reizēm mums var mest virsū kā šķēpus sarkanos karogus vienu pēc otra, bet mēs tos neitralizēsim ar savu aklās sirds maģiju.

black_robin @ 5:28pm:


Nez vai autori pamācošajai spēlei par to kā nekļūt par labējo ekstrēmistu ---

[brīdinājumi spēlē: ja tu nokačā video par kura saturu nezini, tu vari tikt turēts aizdomās par terorismu, ja uzsāksi diskusijas par nepolitkorektiem jautājumiem, no tevis novērsīsies, ja mēģināsi pētīt jautājumos dziļāk, iekulsies nelikumīgos grupējumos, ja dosies uz patriotisku protestu, visticamāk redzēsi briesmu lietas un būsi aizturēts, tas viss novedīs pie tā, ka tevi būs jāpārmāca]

--- varēja paredzēt, ka viņu anti-varone kļūs par varoni.




jauka ideja, bet šaubos


*

Amelia: The Last Rose of Albion

https://www.youtube.com/watch?v=_UXmgkAzFDY

black_robin @ 11:28am: neviens nav skaidrā, jo vispār nav tāda 'skaidrā' stāvokļa ir kārtējais apgalvojums no patoloģijas normalizēšanas un normalitātes patoloģizēšanas lIeLo gUdRībBu vācelītes

black_robin @ 6:32pm: dienas prieks


šodien sākas Frieren 2. sezona

missalise @ 10:50am: Tā kā es sāku savu cibu rakstīt 2006.gadā, tad es esmu nolēmusi atsaukt atmiņā interesantākos/smieklīgākos notikumus no savas vēstures.

Reizēm ir žēl, ka man vairs nav tik kolorītu kabineta biedru kā man bija kādreiz. :D
http://klab.lv/users/missalise/685121.html

fjokla @ 5:00am: ziemošanai laukos nebūtu ne vainas, ja budkā, ar avīzi, sēdētu kāds neitrāls kurinātājs un nemitīgi uzturērētu uguni dzīvu. Tā,es teiktu, ka visu cauru dienu pārvietojos starp dzestriem šķūņiem, centrālo katlu un istabas jotulu, apddzisis ir vai nu viens vai otrs un man nemitīgi ir sodrēji pa seju, nerunājot par rokām.
Dāma visa kratās, lai cik man tas arī neliktos perversi, laikam jāpasūta viņai kāda adīta kleitiņa. Spalvas viņai tikpat cik man. Godīgi sakot, man gribētos kādus desmit grādus siltāku, ja nu galīgi nevar maija mēnesi sarunāt. Pa logu gan smuks kā pastkartē. grebju dēļu atgriezumos puķītes un krāsoju stikla krāsām, kas izrādījās gavno priekš stikla, bet šitādiem, joku projektiem der ideāli. Bikškostīmu! Vot, ko Dāmai vajag! Un sakrālās naktsbikses kā māsai Ausmai.

black_robin @ 11:13pm: lasot ctulhu (varbūt kļūdos, i'm only human) man pēkšņi radās doma, ka viņš nevarētu aptvert vienu jēdzienu, ko senlaikos lasīju aizraujošā grāmatu sērijā un visas tālākās 'problēmas' varētu no tā atvasināt.

The relationship between the Nagual and the Tonal is one of balance. While the Tonal represents all that is known — our identity, the world, the self, —the Nagual is everything that remains beyond understanding, including the energy field from which the Tonal arises. Achieving personal mastery means integrating these two forces, realizing the limits of the Tonal, and embracing the vastness of the Nagual.

ctulhu prāts skaidro pasauli kā 100% tonal un 0% nagual

[analīze nav jāuztver ļoti nopietni]

ja šādi turpinu paskatīties uz savu frendlisti, tad vislielākais balanss starp T un N man šķiet ir redzams aborigēnā un begemotā, bet methrodrone, šķiet, ka vairāk drifto uz N, bet restart vairāk uz T, bet pašā N galā ir zivs. [pilnīgi subjektīva spekulācija, btw]

black_robin @ 7:19pm: Nezinu vai kāds tiešām izlasīs to rakstu, kuru ielinkoju, bet vēlos vērst uzmanību uz to, cik ļoti disforijas diagnoze balstās stereotipos. Tieši viss tas, ko mēs kā sabiedrība vairāk vai mazāk esam atzinuši kā pilnībā pieņemamu, piem, bērniem nespēlēties ar rotaļlietām, kuras tipiski izvēlas viņu dzimums, bērniem izvēlēties pretējā dzimuma spēļu biedrus, spēlējoties tēlot pretējā dzimuma varoņus - tas viss tiek uzskatīts par apstiprinājumu diagnozei.

Vēl ilgi, pirms es vispār zināju kaut ko par visu šo tēmu, mana meita reiz, kad nācām no dārziņa, ieminējās, ka viņa varētu būt transgender. Labi, ka es tolaik neko par šo nezināju, tāpēc mana reakcija bija pavisam chill, (tagad varbūt es būtu nedaudz 'on the edge'), es pajautāju kāpēc. Viņa atbildēja, ka spēlējusies ar draugiem un meitenes esot pārsvarā tēlojušas princeses, bet puikas monstrus, bet viņai būt par monstru esot šķitis daudz interesantāk nekā par princesi. Es atbildēju, ka nav nekādu šķērļšu tam, lai meitene arī nevarētu tēlot monstru, ka tas pat ir vēl labāk, jo būs pavisam oriģināls monstrs. Viņa piekrita un šis jautājums vairs netika pacelts. Vēlāk, kad mēs citreiz gājām pirkt viņai kādu kreklu, bērnu nodaļas ir diezgan atšķirīgas - meitenēm bija pārsvarā rozā toņos, ar ponijiem un mikimaušiem, bet puikām bija tumšos toņos un ar videospēlēm, tā kā viņai puiku krekli bija vairāk saistoši, mēs kādu laiku kreklus pirkām puiku nodaļā. Tagad, kad viņa pati izvēlas kādus kreklus tīmeklī, tie būs vai nu mākslinieciski zīmējumi ar skeletgalvām vai kādu mūzikas grupu, kas viņai patīk. Viņai joprojām nepatīk kleitas, bet nesen iegādājās rozā zābakus un joprojām nevēlas griezt savus garos matus. Kā teikts manis linkotajā Evas Kurilovas rakstā:

“We let them be themselves,” says a pediatrician in this NBC News story about a 5-year-old girl who was being socially transitioned. “So, they cut their hair and they wear their clothes and they wear their shoes they want. And they wear jewelry or they play with the kids they want to play with and they do the activities they want to do. We call that social transition.”

Funny, I was also allowed to cut my hair the way I wanted, wear the clothes and shoes I wanted, play with the kids I wanted, and do the activities I wanted. But instead of calling this a “social transition,” the adults around me thankfully just called it “letting a child be a child.”

----

P.S. aizmirsu pateikt par vēl vienu no disforijas diagnozes punktiem:

"A strong dislike of one’s sexual anatomy"

Runāju tikai no savas pieredzes - sākoties pubertātei, nepazinu nevienu sava vecuma meiteni, kura neizjustu diskomfortu par savu ķermeni, mani pašu tas tolaik tā nomāca, ka nevarēju iet peldēties bez dvieļa apkārt, kuru metu prom tikai pēdējā brīdī, ienirstot ūdenī.

black_robin @ 2:47pm: Labs raksts, iesaku


I Would Have Been a ‘Trans Kid’—Stop Medicalizing Gender Non-Conformity

https://www.realityslaststand.com/p/i-would-have-been-a-trans-kidstop

"There was nothing wrong with me for hormones and surgeries to fix, just as there is nothing wrong with any child that justifies medical intervention for simply being themselves."