ratatoska

shelly @ 8:59pm: Kā pateikt, ka esi ļoti, ļoti noguris?
Tu piezvani pārtikas piegādei, lai pasūdzētos, ka tev nav piegādāta maize un kaķu konservi, pēc viņu ieteikuma aizsūti viņiem e-pastu ar saviem bankas datiem naudas atgriešanai, aizej uz veikalu, nopērc jaunu, nesamērīgi dārgu kaķbarību un, protams, klaipu maizes, atnāc mājās, ieej virtuvē un ieraugi pārtikas piegādes maisu. Uz grīdas.
Tu esi aizmirsis to izkrāmēt.
Jā, jā, tu uzreiz zini, kas tur ir iekšā.
Tomēr drošības pēc pārbaudi.
Whiskas un Borodinas maize. Protams.
Un tikko dzīvs tu celies kājās un velcies pie datora, lai rakstītu atvainošanās vēstuli, ka noticis pārpratums, produkti ir atvesti, paldies, lūdzu, lūdzu, paldies, atmaksu nevajag.
Izdzeršu glāzi piena un iešu gulēt.
Rīt beidzamā darbadiena pirms 3 nedēļu atvaļinājuma.

black_robin @ 11:24pm: Umberto Eko
Kamēr tu mīti savā tukšumā, vēl vari ticēt, ka esi saziņā un saskaņā ar Vienu, bet, tikko tu ņem rokās māla piku - kaut arī tie būtu elektroniskie māli - , tu jau esi kļuvis par demiurgu, un to, kurš mēģina radīt pasauli, nenovēršami aptraipa kļūdas un ļaunums.

black_robin @ 8:57am: biju piemirsusi cik brīnišķīgs ir Hermanis Hese

"There is no escape. You can't be a vagabond and an artist and still be a solid citizen, a wholesome, upstanding man. You want to get drunk, so you have to accept the hangover. You say yes to the sunlight and pure fantasies, so you have to say yes to the filth and the nausea. Everything is within you, gold and mud, happiness and pain, the laughter of childhood and the apprehension of death. Say yes to everything, shirk nothing. Don't try to lie to yourself. You are not a solid citizen. You are not a Greek. You are not harmonious, or the master of yourself. You are a bird in the storm. Let it storm! Let it drive you! How much have you lied! A thousand times, even in your poems and books, you have played the harmonious man, the wise man, the happy, the enlightened man. In the same way, men attacking in war have played heroes, while their bowels twitched."

p.s. jā, zinu, ka viņš rakstīja vāciski, jā, zinu, ka ir tulkots latviski, jā, man nav pie rokas tulkojuma, jā, es tikpat kā neprotu vāciski

black_robin @ 7:36pm: pludmalē ir viens jūras izskalots bluķis. tas, atkarībā no paisuma vai bēguma, atrodas te tuvāk, te tālāk pie nepātraukti kustīgās un šņākojošās ūdens malas. uz bluķa var uz brīdi apsēsties, kad ir iets relatīvi liels gabals gar krastu pa akmeņiem un pretvējā. kad kāds cits jau bluķi ir aizņēmis, tas ir legit - kas pirmais brauc, tas pirmais maļ (patālāk ir arī pilns ar tukšiem soliņiem, bet tie nav ne uz pusi tik forši kā bluķis). taču reizēm tur sež vīrietis ar savu krēslu - tieši blakus bluķim. viņam bluķi nevajag, lai apsēstos, viņam ir krēsls, bet kaut kāda iemesla pēc viņam uz sava krēsla ir jāsēž tieši blakus bluķim. un tad attiecīgi neviens cits bluķi nelieto, jo būtu diezgan nepatīkamki iet un apsēsties tieši blakus svešiniekam teju tukšā liedagā. vai viņš, līdzīgi kā tā kundze no twin peaks, sarunājas ar bluķi? viņas bluķis gan bija ievērojami mazāks, bet varbūt lielākam ko teikt ir vēl jo daudz vairāk.

upd. es tikko sapratu, ka patiesībā reti kurš negrib sarunāties ar bluķi, tāpēc tas tieši tā arī izpaužas, ka atrasties uz jūras skaisti noslīpēta stumbra gabala ir patīkamāk nekā uz industriāla soliņa (ja vien tev nav reālas problēmas ar muguru, tad tas varētu sarunu apgrūtināt)

black_robin @ 7:25pm: man ļoti patīk šī dziesmāāāāāā

https://www.youtube.com/watch?v=yOBG9c3eoG8

#ĀĀĀĀĀĀĀ

black_robin @ 7:15pm: eng vs drc
knapi

shelly @ 12:34pm: Sperts internetā
Kad esmu pieaugusi, beidzot saprotu teicienu par vienām durvīm, kas atveras, kad otras aizveras. Tās vienas durvis pieder trauku mašīnai un otras - veļas mazgājamai mašīnai, un es tās virinu uz riņķi vien, uz riņķi vien...

rasbainieks @ 10:32am:

black_robin @ 1:27pm: "What we know by heart becomes an agency in our consciousness, a 'pace-maker' in the growth and vital complication of our identity. […] The archaic Greek belief that memory is the mother of the Muses expresses a fundamental insight into the nature of the arts and of the mind.

The issues here are political and social in the strongest sense. A cultivation of trained, shared remembrance sets a society in natural touch with its own past. What matters even more, it safeguards the core of individuality. What is committed to memory and susceptible of recall constitutes the ballast of the self. The pressures of political exaction, the detergent tide of social conformity, cannot tear it from us. In solitude, public or private, the poem remembered, the score played inside us, are the custodians and remembrancers (another somewhat archaic designation on which my argument will draw) of what is resistant, of what must be kept inviolate in our psyche."

missalise @ 7:21am: Atceros, kā mūs te dzenāja un kaunināja par to, ka darbinieki, kad ievācāmies šajā mājā mēdza atvērt logu izvēdināt telpas, jo te, redz, esot ventilācijas sistēma ar kondicionieriem visur. Realitātē laikam būt jānopērk ventilators arī darbam, jo tas kondicionieris darbojas tikai tad, kad ir vēss un tad pūš aukstu gaisu un ir grūti to izslēgt (visu laiku gļuko un slēdzas iekšā par jaunu). Toties šodien, protams, viss tur mēms un kluss.

black_robin @ 10:19pm: Šis ieraksts ir rakstīts no manas ne īpaši valodas un izdomas bagātās nerdy perspektīvas - un tas pat nav nērdisms kādā aizraujošā nišā, piem, astronomijā vai vēsturē vai vismaz kulinārijā, nē, just some stupid* slice of life anime.

Sawako Kuronuma (From me to you) un Tohru Honda (Fruits basket) ir viens meiteņu tips - naivā, bezgalīgi labsirdīgā un brīžiem izteikti neveiklā meitene, visas labās dievietes personificētas vienā ļodzīgi jokainā cilvēkā ar izteikti spēcīgu morālo kompasu.

Bet starp viņām ir lielas atšķirības: Tohru piemīt īpašas spējas sakruķīt realitāti no tādiem leņķiem, ka viņa var atbruņot vislielāko buliju un reizē arī tevi kā skatītāju, viņa tev atver acis un viņa raud un viņi raud un tu raudi un visi raud. Viņa arī spēj savākties, kad tas tiešām ir vajadzīgs, viņa ir naiva, bet viņai ir savs funktieris.

Nevaru pat izteikt, cik ļoti mani ir nokaitinājusi naivā, labsirdīgā un neveiklā meitene Sawako. Viņai arī ir ļoti laba sirds, jā, bet viņas neveiklums un aprobežotais naivums stipri vien pārspēj viņas labsirdību, līdz tādai pakāpei, ka viņa atkal un atkal ļauj sev iestāstīt pēdējās muļķības, nevar izdabūt pār lūpām vienu vārdu, kārtējo reizi jokaini raustās, kad viņai pasaka 'labdien' - viņa ir kā Tohru karikatūra. Tāds tēls man personīgi ir neskaitāmas reizes kaitinošāks nekā intrigants, kurš mēģina viņai sagrozīt galvu. Intrigants zina, ko viņš dara, savukārt Sawako kārtējo reizi iekrīt uz atkārtotu intriganta manipulāciju, kura reizēm ir gandrīz identiska iepriekšējai - te nevar runāt par nekādu tēla attīstību, tēls paliek tikpat aprobežoti naivs un neveikls un nekas nespēj viņai likt mācīties no pieredzes un nobriest, viņa tik turpina raustīties un skatīties pa labi, pa kreisi, sarkt un bālēt un slīdēt tik lejā pa taisno dvēseles kanalizācijā.

____
*why did i even wrote 'stupid', i've never considered Fruits basket as anything stupid, quite the opposite. i'm struggling with Sawako though.

upd. devos palasīt komentārus

( ... )

black_robin @ 8:34pm: par šobrīd cibā aktuālo cepienu - man tas nešķiet īpaši interesants, bet nespēju arī nesekot līdzi. vēlos norādīt tikai uz vienu lietu - ir minēts, ka netiek moralizēts: "tu man te pārmet moralizēšanu par to, ka atkārtoju vienus un tos pašus faktus. ētiku un morāli es vispār pieminējis pat neesmu"

tai pat laikā vairākas reizes ieskanas šāds tonis:

"mirsim visi draudzīgi un ar mūziku, rādot ar pirkstu viens uz otru, ka visi viņi vainīgi tikai ne manas izvēles un ieradumi."

kas te ir domāts - ka rakstītājs uzskata, ka varētu būt pie vainas? nē, protams, te ir implicēts, ka visēdājs ir vainojams pasaules bojāejā.

"visdrīzāk krievs un izraēlietis domā līdzīgi kā tu." [..] "izraēļi un krievi izvērš genocīdu, tu par to neko nesaki, lai izklaidējas kā māk? man personīgi ir nepatīkami, ka citi vairo saprātīgu būtņu ciešanas baudas dēļ. izvaro, atņem mazuļus un nogalina, jo vajag apšaubāmu garšas karpiņu radītu baudu."

ja tu esi visēdājs, tu esi tāds pats kā izraēļi un krievi, kuri veic genocīdu, nogalinot nevainīgas būtnes, beisklī tu esi slepkava, bet nevis vienk slepkava, bet kkas vēl sliktāks- tu atbalsti mazuļu izvarošanu un nogalināšanu, lai dolbītos no garšas baudas, bet es - es gan tāds neesmu, es esmu labs, bet tu - [maigi sakot] ļoti slikts.

dejavu @ 12:45am: Cilvēciskākais, ko mākslīgais intelekts man ir uzrādījis savā iekšējā dialogā ir "I should stay calm".
Pats sevi nomierina...

zvaigznjustari @ 2:56pm: es varu nenomirstot noskriet 33 minūtes. martā varēju vienu minūti. urā.

black_robin @ 10:33pm: Satori diskusija par ---sex work is real work!---

Es apjuku pašā sākumā - nepilnās 3 min un patlaban tālāk neskatīšos, tāpēc šis nebūs garš ieraksts. Tātad sākumā satori redaktors Gubenko saka: "Daži feministi aicina pilnīgi aizliegt, kriminalizēt seksa pakalpojumus kā tādus, kas degradē sievietes, kas ir vardarbīgas pret darbiniekiem, un citi atkal aicina dekriminalizēt un aizsargāt nozares darbinieku tiesības."

Viņš te min tikai divas pretējās pozīcijas, bet nepiemin trešo - Ziemeļu modeli, kura pieeja ir sodīt seksuālo pakalpojumu saņēmējus, to īsteno Zviedrija, Norvēģija, Islande, Īrija u.c. [ironiski, ka raidījums 'pelēkā zona' min sākumā tikai melno un balto, bet ne pelēko]

Bet tas ir viens, es apjuku no kā cita: "...kriminalizēt seksa pakalpojumus kā tādus, kas degradē sievietes, kas ir vardarbīgas pret darbiniekiem.." ?

Darbinieki te ir domāti 'seksa darbinieki' - jo saruna ir par 'seksa darbu' un 'seksa darbiniekiem'. Tātad Gubenko kā prostitūcijas kriminalizēšanas iemeslu min to, ka sievietes degradējas un vardarbīgi izturas pret seksa darbiniekiem? Atgādināšu, ka tā ir industrija, kur 'pakalpojuma sniedzējas' lielākoties ir sievietes un klienti - ar lielu pārsvaru - vīrieši. Bet..galvenā problēma ir sieviešu klientes, kas ir vardarbīgas pret darbiniekiem? Vai viņš tiešām to saka, vai ir kaut kā saputrojies? Sievietes prostitūcijā tiek pazemotas un sistas, bet problēma ir tā, ka viņas degradējas un ir agresīvas? Viņš pie tam to lasa no lapas.

black_robin @ 9:49pm:

noskatījos sižetu par vienu ļoti labi saglabājušos mūmiju: 14 gadīgu inku meiteni, kura pirms ~500 gadiem apbedīta vulkānā. tajā reģionā ir atrastas vairāk kā 30 mūmijas, visi bērni. meitene - viena no saules jaunavām, ir sazāļota ar alkoholu un vielām, kalna galā nosmacēta un tad aprakta kā veltījums saules dievam.

daži komentāri: "The fact that her hair was so nicely braided should have already gave a lot of hint that she was a somebody."

"I know it seems obtuse and barbaric by our modern sensibilities but you have to understand, that for them, this was a tremendous honor."

"and she felt honoured about it.
Different times =)"

man tas uzsit dusmas - apgalvot, ka tu zini, ka bērns pirms 500 gadiem, kāpjot kalnā pretī savai nāvei, īstenībā jutās ļoti pagodināts un nejuta ne drusciņas baiļu.

iedomāsimies kādu barbarisku eiropiešu vai, vēl ekstrēmāk, kristiešu praksi un tad teiksim - hei, bet, tie bija citi laiki, toreiz tas bija ok. es zinu, ka jums tagad šķiet traki un nesaprotat, bet visi tie mirušie pēc tā laika standartiem nomira jēgpilnā un labā nāvē! tas, protams, tā nedarbojas, bet kaut kā, ja tā nav rietumu kultūra, tad pēkšņi nekāds nosodījums vairs nav iespējams. pat sižeta veidotāji lieto vārdus 'gentle suffocation'. tad jau viss ir maigs - maigā sazāļošana, maigā nosmacēšana, maigā slepkavība, tik maiga, ka mums jāpasmaida.

black_robin @ 6:09pm:

varbūt tā arī varētu būt, tikai, teikšu godīgi, neesmu līdz šim daudz lauzījusi galvu par ekonomikas jautājumiem un tāpēc varbūt dažas atbildes varēja būt drošākas, ja man būtu lielāka, zināšanās balstīta pārliecība.

https://britmonkey.com/2020s-political-compass/

ja nu kāds no jums iziet šo testu, padalieties, lūdzu, ar rezultātu, man būtu interesanti uzzināt.

missalise @ 12:46pm: Klau, cibiņi, varbūt no pieredzes varat ieteikt kādu foršu radošo meistarklasi? Manai brāļameitai ir vārda diena nākošajā dienā pēc manas dzimšanas dienas un ienāca prātā, ka varbūt būtu laba doma kopā ar abām brāļa meitām aiziet uz ko tādu. Lai ir kaut kas kopīgs interesants piedzīvots.

black_robin @ 12:11am: ( pēdasbumba )

black_robin @ 6:18pm: [sorry gender stuff again. in a bio of this diary is written gender heretic, so no one should be too surprised]

Kad notiek kaut kas labs, tas arī ir jāpiemin:

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi par nepieņemamu prasību, ko iesniegusi sieviete, kas identificējas ar pretējo dzimumu, kura iebilda, ka bērna dzimšanas apliecībā ir reģistrēta kā bērna māte, neskatoties uz to, ka viņai bija Dzimuma [dzimtes] atzīšanas sertifikāts (Gender recognition sertificate) vīriešu dzimumā. Tiesa norādīja, ka tiesības uz dzimuma atzīšanu ir jāsabalansē ar citu personu tiesībām — šajā gadījumā ar bērna tiesībām zināt savu izcelsmi un datus.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa lēma, ka, gadījumā, kur ir jāpanāk līdzsvars starp tiesībām uz dzimuma atzīšanu un citu personu tiesībām, dalībvalstīm tiek piešķirta plaša novērtējuma robeža (diskrecionāra vara). Šajā gadījumā ierobežojumi dzimuma atzīšanas jomā pilnībā ietilpa Apvienotās Karalistes novērtējuma robežās. Tāpēc Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja, ka pieteikums ir jāatzīst par nepieņemamu saskaņā ar Konvencijas 35. panta 3.a) punktu kā nesaderīgs ar Konvenciju, ka tas ir acīmredzami nepamatots vai ir procesa ļaunprātīga izmantošana.

https://www.matrixlaw.co.uk/news/challenge-to-registration-of-transgender-man-as-mother-declared-inadmissible/

Tas ir ļoti labi, bet arī 'Dzimuma/dzimtes atzīšanas sertifikāts' ir tāda pati maldos balstīta fiktīvā realitāte kā mātes pieprasījums tikt reģistrētai kā bērna tēvam.

black_robin @ 7:28pm: Nereti kreisie intelektuāļi demonstrē augsta līmeņa virtuozitāti, kad jāžonglē ar dažādiem smalkiem filozofijas konceptiem, savukārt, kolīdz runa ir par materiālo realitāti ārpus filozofiska teksta, skatam paveras viņu pārsteidzoši augstā līmeņa aprobežotība.


( ... )

black_robin @ 3:30pm: "..tāpēc šodien viena daļa, liekas, dzīvo tikai nākotnē, tikai šim brīdim. Un tad vienā brīdī tu atdursies pret sienu un tu nezināsi, ko iesākt. Ja tu kaut ko zini par tradīciju, tu zināsi, ka tas nav pirmo reizi, un, ka jau pirms tevis priekšteči ir meklējuši un atraduši izeju. Bieži tā ir tradīcijas zināšana."

mani ļoti iedvesmoja šī intervija ar Janīnu Kursīti

https://www.youtube.com/watch?v=jnCsXKqB96U

lavendera @ 3:23pm: Citādi Jāņi
Bija sarakstiņš ar improvizācijas uzdevumiem, bet reāli to nemaz arī nevajadzēja, jo visi, lokā ap ugunskuru sēžot, tā aizrāvās ar spēli "kas es esmu?", ka pat nevienu dziesmu nenodziedāja, izņemot ikgadējo apdziedāšanu.

Iesaku!
Noteikumi: viens paiet malā, pārējie izdomā, kādu lomu viņam piešķirt, tur var būt jebkas, no Edgara Rinkēviča līdz tamborētām apakšbiksēm. Minētājs atgriežas un pēc kārtas visiem uzdod jebkādus jautājumus, kamēr viņam kļūst skaidrs.

Nu piemēram, uzminiet, kas ir šis :D

- Kas var būt labāks par mani?
- Šašliks un boeings.

(variants - nevis "kas es esmu", bet "kas tas ir")

Vēl variants nevis izziņai, bet apkārtējo smīdināšanai, – cilvēkam piešķir kādas personas lomu un viņam jāatbild uz pārējo uzdotajiem jautājumiem, nezinot, kas viņš tāds ir. Tur var sanāk, ka Sarkangalvītes mīļākais hobijs ir kapāt orkus ar cirvi un iztrekterēt pa šņabim ik vakaru, bet Alfrēdonkulis iecienījis valkāt mežģīņu apakšveļu un ilgojas piedalīties daiļlasīšanas konkursā.

black_robin @ 9:36pm: 1st world problems
Tagad mājupceļā iegāju veikalā. Pie pašapkalošanās kases, noskanējot pirmo lietu, parādījās uzraksts, ka nepareizs svars, tas nav nekas neparasts, neko par to īpaši nedomāju, gaidīju darbinieku. Darbinieks atnāca un...pārlika manu grozu pareizajā pusē. Es sastingu [dead inside]. Esmu tur pie tās un blakus kasēm iepirkusies neskaitāmas reizes, zinu, kurā pusē jāliek grozs, bet laikam biju so spaced out vai arī man bija tā pārvārījušās smadzenes, ka nepamanīju (ārā +35, iekšā +31, bet veikalā taču bija patīkami vēss un es nevajadzīgi ilgu laiku vazājos gar saldētavu rindu)

"Oh.. i'm sorry.. i'm an idiot" - bija tas, ko es nomurmināju, bet - pats fakts, ka noliku grozu nepareizajā pusē man nešķita tik baiss (nekas traģisks, neviens no tā necieta, varbūt tikai mana pašapziņa) cik darbinieka reakcija: "it's fine" - viņš sacīja un viņa balsī varēja saklausīt kontrolēti aizkaitinātu toni. Es nezinu, cik gara bija viņa maiņa un ar cik sakarsušiem idiotiem viņam jau šodien bija darīšana, iespējams, ka es biju idiots nr 37 un varbūt tāpēc man vēl paveicās ar atbildi, tikpat labi tā varēja būt "yeah, totally" vai "you got that right". Tā nu tajā brīdī es jutos kā sociāli akceptēts stulbenis, kuru sabiedrība ar sakostiem zobiem kaut kā piecieš.

Izgāju laukā ar nodurtu skatienu un uzliku Radiohead mažorā. Ļoti dīvaini izklausās, bet man patīk. Kad 'right place' tiek izdziedāts optimistiski, it sounds right, even tho it's wrong. "Weird to think that in a parallel universe someone posted "Everything in its right place but its in a minor key" and people are weirded the fuck out" vēstīja viens komentārs.

https://www.youtube.com/watch?v=lMB90EacHPA

shelly @ 7:00pm: Kā lai tagad saņemas izpakot koferi.