ratatoska

Friends' Entries

You are viewing the most recent 25 entries.

11th August 2020

pavisam @ 11:09am: eima, eima
lavendera @ 9:58am: Turcija satur PP vitamīnu.
viipsna @ 7:53am: Skatos uz pēdējo pelēkā filca gabalu (kas ir mazliet lielāks kā A4), un gribas raudāt.
21.jūlijā pasūtīju filcu no Korejas.
Ar EMS (kas maksāja 56usd) sūtīja uz UK.
Noliktavā UK saņemts vakar vakarā. 10.augustā. Trīs nedēļas, jptv.
Ebaypiegāde uz LV izbrauc pirmdienās, attiecīgi šonedēļ nebūs, izsūtīs tik nākamnedēļ - 17.augustā.
Kamēr atvedīs, kamēr atsūtīs man.. viiiismaz vēl viena nedēļa klāt (šņuk).
Labākajā gadījumā ap 25.augustu saņemšu.
Vairāk kā fucking mēnesis kopš pasūtīšanas - ar piegādi, kas man izmaksās vismaz 80usd.

Sūda pandēmija.
Pat nerunājot par papildus izmaksām, februārī tas prasīja 5 dienas.
dejavu @ 12:31pm: Viss jau beigās kaut kā nokārtojas
Saaukstēšanās simptomiem pievienojās acs iekaisums. Daktere videokonsultācijā izrakstīja zāles, bet saka, ka ar steigu, vēl šodien, vajag iet klātienē pārbaudīt, vai neietekmē redzi.
Steidzamā kārtā sazvanīju COVID testēšanas centru un āreče ne diena nav pagājusi un mani rezultāti jau gatavi. NEGATĪVS

Filmēšana parīt. Acs piepampusi un sarkana...

10th August 2020

pavisam @ 10:02pm: Pirmdieniņa
-Divreiz nopīpināja no ielas un salamāja (un bija par ko, es nezinu, ko darīju ielas vidū)

-Suns, kurš vienmēr skrien man līdzi otrpus žogam zvērīgi riedams, ar saimnieku bija ārā. Momentā bija klāt, iekodās telefonā, kas bija aizmugurējā kabatā. Sakliedzu uz saimnieku, un tikai tagad sapratu, ka tomēr uzsitis arī zilumu uz ciskas, zobiem noslīdot no telefona. Lai slavētas ierīces! Gara acīm redzu, kā būtu stāvējusi policijas iecirknī, un rādījusi kodumu uz kreisās puslodes. Neko nesaprotu - mazie suņi metas laizīt jau sen sadzijušo rētu uz rokas, lielie - taisīt jaunas. Jebkurā gadījumā, mana dzīvniekmīlestība sāk strauji izsīkt.

-Iesēdos taksī izbesījusies, ar saulenēm uz acīm, lai neredz jaukās dienas sekas, bet takstists jautrā balsī - Uz darbiņu?
ASTOŅOS VAKARĀ BRAUCAM UZ RUMBULU!!!

No otras puses:
- šodien šefs atgriezies - 1.septembrī sāk strādāt Treasury meitene. Bankas vairs nebūs mana galvassāpe.


- Saņēmu savu lūzni nokrāsotu, nopulētu kā konfektīti. Bagāžniekā visi krāmi sakārtoti. Nekad nebeigšu brīnīties, cik vienaldzīga man ir kārtība mašīnā un cik personiski to uztver veči. Reiz no moikas saņēmu auto ar 3 cirvjiem bagāžniekā...sakārtotiem pa augumiem. (Tas, kāpēc man bagāžniekā bija 3 cirvji, bija absolūti loģiski izskaidrojams - viens pastāvīgs iemītnieks, dārgo un labo negribējās atstāt laukos, bet slinkums uznest dzīvoklī, un trešo savācu no vīra auto, atdodot to darbam).
Vajadzētu tirgot nost (mašīnu ne cirvjus), kamēr normālā paskatā, bet man tagad jākrāj nauda Santjago, ne līdz auto pirkšanai...
aizliegts_v @ 9:02pm: Gethsemane
snorke @ 5:31pm: Vel es domaju par to kapienu
Nu ok bija 4 drusku apjukums un apmaldisanaas, bet bez tada izmisuma, jo vareja jau iet atpakal

Un taa rapsanaas lejaa - jaa es apzinajos ka ir drusku kraujs, BET - es loti uzmanijos un tur reals risks nebija nevienu sekundi, es tiesam visu kontroleju, tapec jau tas panema tik ilgu laiku, jo es kaapu atkal augsaa un tad leja, tad augsaa, zigzagiem, meklejot drosu vietu, jo nav manos plaanos nosisties

Un tas ka mani lejaa sagaidija kaa trako un ka es tam liksmi piekritu - nu kapec gan ne?

Bet kad mani aizveda atpakal uz ciematu, tad gan man likaas ka vini parspiilee un man drusku kremt ka es piekritu ka mani aizved

Acimredzots atstaju traku iespaidu un sabiedriba rupejas par sadiem trakajiem

Nu drusku rugtums palika par to manis nogadasanu drosibba kaut gan 200% tas bija taktiski un ar vislabakiem nodomiem - bet reali izjauca manus planus - tie glabeji mani aizveda uz DROSU taku turpat pie mana hotela ka tadu idijoti

Nu kam man tagad sudzeties ko?

11th August 2020

morraa @ 1:11am: Kaimiņos bija māja, kurā dzīvoja viena dzīvespriecīga ģimene. Tur bija vairāki bērni, varēja dzirdēt viņu runāšanu pie vakariņu galda, bieži nāca ciemiņi. Pašus kaimiņus personīgi nepazinu, bet viņu dzīve bija redzama pa gabalu.
Garāžā zem mājas stāvēja diezgan glauns BMW, ar kuru, spriežot pēc visa, ģimenes tēvs brauca uz darbu, kas ir retums Tokijā.

Kāpēc "bija"?

Pirms dažiem mēnešiem pamanīju, ka ģimenes mājā vairs nav. Māja stāv, uz logiem ir aizkari, var redzēt ka arī mantas iekšā ir neskartas. Glaunais BMW ir izgaisis kopā ar ģimeni, bet riepas un citas sastāvdaļas ar nu jau pamatīgu putekļu kārtu stāv turpat garāžā. Daba pamazām sāk pārņemt mājas apkaimi un pirmā stāva logi zāles dēļ ir jau slikti redzami, bet man nedod mieru jautājums kur pazuda ģimene. Var jau būt, ka vienkārši pārvācās uz daudz labāku vietu neatvadoties.

Māja nav pilnīgi pamesta. Dažreiz garāžā stāv motocikls, tātad kāds tomēr atbrauc. Nekādu citu dzīvības pazīmju gan nav.

10th August 2023

snorke @ 4:26pm: Esmu retriitaa pie atlantijas okeana, ap stundu uz augsu no Lisabonas!
Loti jauka vieta' ziniet ka mani sagaidija? Manaa numurinjaa bija gadigi nolikta vina pudele, korkuvilkis un glaze, luk!! Plus auglju grozs

Retriitaa tatad ir joga sauna dzakuzi baseins grils utt bet apkartne te ir tik fantastiska ka gribas tikai iet un iet
Pludmales, klintis un botanika + netalu sintra ar visaam piliim
snorke @ 3:41pm: Esmu portugaalee
Pazaudeju taku un norapos lejaa pa klintiim' lejaa mani sagaidija glabeju brigade!
Nu skatoties no lejas uz augsu - tur izskatas baisi' bet rapjoties nu taa' ne jau pirmo reizi lienu lejas pa vertikalu sienu
Lejaa bija baars un tur mani sagaidija ka nacionalo varoni jo izradaa visi bija skatijusies kaa'shovu kaa es tur no debesiim zigzagoju lejaa' bija slegusi deribas vai es nokapsu vai nolidosu

Jutos visnotal jauki' tomer neesmu galigi sliktaa fiziskaa formaa (bet kajas un rokas gan man ir asiniis un dzislaas patikami rinko adrenalins)
morraa @ 10:52pm: Biju Meiji tempļa mežā, starp īrisu dobēm un pie dzidrā avota. Tas avots pirms desmit gadiem bija aizaudzis un nevienam nevajadzīgs, tad kāds palaida baumu ka tā esot spēka vieta un līdz šai dienai uz turieni stāv rindas.

Bet stāsts nav par avotu. Ejot mežam cauri pamanīju, ka daudzi veci koki ir aptīti ar plēvi, pie dažiem ir piestiprināti kukaiņu ķeramie. Daudziem kokiem stumbri ir kukaiņu sagrauzti, koki kalst un iet bojā, turklāt masveidā. Gaisā lido smalkas skaidas no kukaiņu grauzumiem un mirdz saulē, kā tāds smalks sniegs, kad ir ļoti auksts.

Laikam tas ir pesismistisks skatiens, bet man likās, ka tas bija simboliski. Japāna ļoti strauji kļūst par vietu, kur ir grūti elpot. Asa mediju propaganda pret visu nejapānisko, sociālo garantiju atņemšana, cilvēktiesību problēmas un kopumā publikas noskaņa rada bažas. Man liekas, ka kaut kādi kāpuri ir apsēduši Japānas galveno mežu un grauž nost visu, kas izauga gadu desmitu laikā. Un nograuzīs arī, būs jāstāda jauns mežs.
snauts @ 1:49pm: Long Pig
The dense population of Marquesas Islands, Polynesia, was concentrated in the narrow valleys, and consisted of warring tribes, who sometimes practiced cannibalism on their enemies. Human flesh was called "long pig".
pavisam @ 10:16am: BY
Lukašenko izrubījis internetu.

Varētu uzrakstīt, ka mums slēgšana, bet nez' vai saņems.
Un nezvai krata.
dejavu @ 1:23pm: Pienāca arī mana kārta iet uz COVID19 notestēties.
Sidnejā auksts un drēgns, dažas dienas jau tā iffy jūtos.
Bet šorīt pamodos jau ar pamatīgiem saaukstēšanās/gripas simptomiem.
Jāfilmējas pēc 3 dienām. Mani studijā ar simptomiem un bez negatīva testa nelaidīs.

40 min laikā tiku cauri, patīkami nav, bet nu neko.
Šķita ka speciālās COVID klīnikas personāls nebija diez cik labi pasargāts. PPE sastāvēja no parastajām ķirurģiskajām maskām un neliela aizsarghalātiņa. Acis nenosegtas, drēbes tik daļēji. Skaidrs, ka 99% no testētajiem ir negatīvi. Bet pietiek tak vienam pozitīvajam uzšķaudīt.

Rezultāti 2 dienu laikā gaidāmi. Gaidu, karantinējos.

9th August 2020

pavisam @ 10:11pm: Pilgrims
Ziņa, ka caur LV ies Santjago ceļš, atsauca atmiņā, ka faktiski mans bucket list ar Metallica konci nebeidzās.
Nē nu beidzās, bet nedēļu pirms tā pamanījos iemest spainī baltā skaudībā noklausītu stāstu par Santjago ceļu.

Paņerkstēju pareizajā virzienā un man šķiet (MAN ŠĶIET), ka nākamgad dodamies uz:
Portugāles piekrastes ceļu )

Kāpēc tieši šis?
- (relatīvi) īss 280km
- tātad var noiet ~2 ned (man, kā zināms, garāks atvaļinājums netiek izsniegts)
- esot diezgan plakans
- jācilpo gar okeānu, kas esot patīkami, jo nav mega karsti

Ir zināma piesardzība sapriecāties, jo:
- m*ka C-19
- jātiek ārā no baklažāna stāvokļa, kas ik pāris vakarus atgādina par sevi. Šodien sapriecājos, rīt var uznākt "eeeh".

No otras puses, viss, par ko varu domāt:
1) jāsakrāj piķis (ja vien nepadirst darbu, nevajadzētu but sarežģīti)
2) jāsapērk ekipējums (milzu mugursoma, piemēram)
3) jāizlasas visas detaļas (lai vai cik milzīga mugursoma, kā tur var salikt 2 nedēļu nepieciešamības?)
4) jāsarezervē lidojumi
5) jāsarezervē 14 viesnīcas
6) jātrenējas kā duracell trusim (bet jau tagad uz bultu gatavojoties sāk sāpēt mati)
7) kā noturēt provizoriski piekritušos komrādus uz viļņa. Viena laikam neesmu gatava doties

Faktiski jau 1, 3, un 6 var veikt neriskējot neko zaudēt.
Un kopš man ir skaistāks mērķis par "pamosties, izturēt darbdienu un noiet 10km", tam pat nevajadzētu būt grūti!
ho-ho-ho!
krii @ 10:26pm: Tā bija Kusturicas filma, bet tagad es pilnīgi noteikti zinu, kādas gribu savas atvadas, kad tā nereize pienāks.
pavisam @ 5:38pm: Salvation lies within
"Turas uz Dieva vārdiem" šodien ieguva pilnīgi jaunu un burtisku nozīmi - viena no grāmatām, kas stutē salauzto gultas rāmi, ir bērnu bilžu (vai ilustrētā?) bībele. Nekā personīga, grāmata ir bijusi ideāla izmisuma brīdī - cietie vāki, garena.


Nav nekā pastāvīgāka par pagaidu risinājumu, rit trešais gads...
Ir kādas praktiskākas idejas, kā salabot salauztu koka rāmi, par grāmatu čupu, kas tur lūzuma vietu?

Ja pareizi saprotu, kkas šāds:
http://www.relat.lv/wp-content/uploads/2017/10/relat.lv_Pocket-Spruts-%D0%BD%D0%B0-%D1%80%D0%B0%D0%BC%D0%B5-MATRACI-uz-ramja-%D0%9C%D0%90%D0%A2%D0%A0%D0%90%D0%A1%D0%AB-%D0%BD%D0%B0-%D1%80%D0%B0%D0%BC%D0%B5-MATRESS-on-w-frame-1024x674.jpg
ar kājiņām.

Faktiski, laikam jāmeklē, kur pirkām un mož šie brauc labot. Maz gan iespēju.
Ja ne, tad ko? Matracis liels un milzīgs, golfs maziņš un izrūsējis, "aizved uz kādu galdniecību" nav opcija.
Varu mēģināt apmest otrādi, bet ko tālāk? Pieviņķelēt metāla armatūru? Uzsist pa virsu dēli?

Vispār, visvienkāršākais variants ir noraut kājiņas un lai stāv uz salauztā rāmja, bet tad būs gulta guļoša retrīvera augstumā...
krii @ 9:31am: "... Bet tad tu tagad piezvani brālēnam, jo viņš ir sastrīdējies ar savu māti, un izstāsti, kur un kā jābrauc. Bet runā tā, it kā jau būtu izlemts un pašsaprotams, ka viņš to savu māti vedīs. Tev ar viņu vienmēr bijušas labas attiecības, viņš negribēs tev runāt pretī."

8th August 2020

krii @ 7:22pm: Pietiek latviešu dzimtā kādam nomirt, lai visā krāšņumā parādītos desmitgadēs plaukušie savstarpējie kašķi un aizvainojumi.

"... Piezvani tu tai M, un pēc tam pastāsti man, ko norunājāt. Es ar viņu negribu runāt."
"... Vajadzētu jau aizbraukt atvadīties, bet pēc tās A jubilejas, es negribu viņu redzēt."

Un nē, man nav jauks raksturs, drīzāk otrādi, un šī nav mana mierīgākā un vieglākā nedēļa, bet kaut kā nevilšus esmu uzņēmusies (vai tiešām pati?) koordinatora un zvanu centra funkcijas.
Dzeru balzamu, kurinu sveces un klausulē dažādās balsīs dūdoju: "Lai vai kā - ir mazāk ticams, ka tu nožēlosi, ja būsi klāt, nekā - ja nebūsi, bet neviens nepārmetīs arī ja nebrauksi. Nē, tas nemaz nav tik tālu no Rīgas. Nē, tev nav pienākuma nevienu apkampt, var taču atsaukties uz kovidu. Protams, ka tev ir tiesības dusmoties uz R, bet miris taču ir G, un atvadīšanās būs no viņa ."

Un, domājot par nelaiķi krusttēvu, man ir caur asarām jāpasmaida, jo iztikt šādā brīdī bez mācītājiem, runātājiem, zārka un puķēm, un galvenais - bez kapu kopiņas ar begonijām un rāzīti - tas ir ļoti gaumīgi, nebiju domājusi, ka viņam tā sanāks.

Viena pelnu sauja sajauksies ar krasta smiltīm. Otru vējš izkliedēs starp mola akmeņiem. Trešā pašūposies viļņos un nogrims.
Starp vienu valsti un otru. Tajā pašā skarbajā ainavā, kur viņa dzīve sākusies.


Pirms daudziem, daudziem gadiem viņš man parādīja, kā izskatās moča karburators un sveces. Un kā pieslēgt akumulatoru. Plusa un mīnusa vadiņi, un nešļanckājies, skuķi, tur iekšā ir nikna skābe.
Un vēl viņam bija stāsti par jūru un aizjūras zemēm, kur apelsīni aug kokos, un papagaiļi lēkā pa zariem, un es klausījos pavērtu muti.

Pēc tam viņš vairs nebrauca jūrā, tikai ilgojās pēc tās. Bet rīt daļa no viņa pie tās atgriezīsies uz mūžīgiem laikiem, un es zinu, ka Poseidons viņam piemiegs ar aci un nosēdinās uz ruma muciņas kaut kur savas labās spuras tuvumā.
Priekā!
pavisam @ 10:16am: Amy: Kiss me where I've never been kissed before!
Sheldon: You mean like Salt Lake City?

7th August 2020

krii @ 9:30pm: Mīlīši, kur jūs pērkat sveķu terpentīnu? Simbā palicis tikai sintētiskais. :(
krii @ 3:14pm: Tā līksmā eiforija, kad atlaiž krampjos savilktie muskuļi, alelujā! Sāku saprast, kāpēc vakar izraudāju kādu puslitru sālsūdens - tikai un vienīgi no nogurdinošām fiziskām sāpēm, kā izrādās, tik nepamanāmi saplūdušām ar fonu, ka nav pat vārdā saucamas.
pavisam @ 10:30am: 5Y
Īsumā par bankas konta atvēršanu.
- dabūju kontaktpersonu 04.06.
- 6 piegājienos prasīja informāciju
- sagatavoti un iesniegti 34 dokumenti
- patlaban ceļo pēdējais uz Viļņu, bet konts faktiski ir atvērts.

Un šis ir viens no jaukākajiem, organizētākajiem un vieglākajiem procesiem.
Kas abnormāli forši - es tajā varu ielogoties ar savu smart-id. 21.gs ftw.

Visus šos 2 mēnešus ik pāris dienas esmu saņēmusi jautājumus:
- Kad būs banka?
- Cik ilgi vēl jāgaida?
- Mums ļoti vajag!
- Jūs saprotat, ka mēs bez konta nevaram strādāt?

2 gados šai amatā esmu iemācījusies to ignorēt un iestudējusi atbildes:
- vismaz pāris mēneši.
- vismaz pāris mēneši.
- jums ļoti nevajag, dariet savu darbu, mēs izdarīsim savu.
- varat gluži labi.

Kā visā, no sākuma jāsāk ar sevi. Jāpieņem, ka ginekologa vizīte ir daudz, daudz patīkamāka par bankas konta atvēršanu.
Ja noskaņojas jau sākumā, ka tas būs ilgi un nepatīkami, tad nav nekādas vilšanās par procesu.

Pāris dienas atpakaļ Linkedins virmoja apsveikumos un vū-hū, jo izrādās es te esmu 5 gadus.
5 gadus!!! Jeb 35 gadus, ja pārrēķināt no suņa uz cilvēka gadiem.

Iemācījusies nenormāli daudz.
Faktiski, kopš projekts ir beidzies un šefs atvaļinājumā, darbs pat ir baudāms. Esmu koordinators. Netaisu nevienu papīru, kas man nebūtu jātaisa. Nogrūžu visu, cik var uz leju.

Tikko diezgan rupji un kategoriski pasūtīju vienu "man ir tik forša meitene, kurai vajag praksi! Redz kur jautājumi, uz kuriem viņai vajag sagatavot atbildes."
Man jāgatavo prakses atskaite, jo tev ir forša meitene? Neredzu kopsakarību.
Un kas dīvaini, mani nemoka ne mazākie pārmetumi.
Jāizdomā, kas vēl ir nepatīkamie darbi un runas, jāizveic, kamēr esmu atsaldeņa stāvoklī.
Laikam varētu arī kaķēnus noslīcināt, ja tas nozīmētu palīdzēt viņiem nebūt miskastniekiem.

Redzēsim, cik ilgi tā var.
Vajadzētu vismaz gadu!
zvaigznjustari @ 9:55am: Mantra, ko Alise skaita pie sevis, ejot pa mežu: Meža ruksis īt pa sūnām, pa kūkīm, pa lapām, pa ūgām, meža ruksis īt pa sūnām, pa kūkīm, pa lapām, pa ūgām, meža ruksis īt pa sūnām, pa kūkīm, pa lapām, pa ūgām, meža ruksis īt pa sūnām, pa kūkīm, pa lapām, pa ūgām, meža ruksis īt pa sūnām, pa kūkīm, pa lapām, pa ūgām, meža ruksis īt pa sūnām, pa kūkīm, pa lapām, pa ūgām x daaaaudz

6th August 2020

pavisam @ 10:16pm: dāvana vientuļai sievietei
Mūžsenā patiesība - atņem kaut ko, lai saprastu, cik ļoti tā pietrūkst.

Ar korozijas muzeju viss sliktāk kā domājām, rīt atpakaļ nedabūšu. Ja paveiksies, pirmdien.
- darbs dabūja sūtīt kurjeru, lai es varu nogādāt vienas lapas oriģinālu;
- Ernests šorīt veda pēc Līvas pases, jo ar sabiedrisko tas aizņemtu 3,5 stundas (ar auto izbraukājām apmēram stundā);
- krustmeita dabūs vest mājās pie mā aizklenderējušo bērnu;
- es netieku palīdzēt mā un mimmei;
- vilkšu Margo ar kājām pie Pupas (viņas nedēļa dalītajā apgādībā)

Un tās ir tikai dažas dienas.
Parunāsim par mūžseno vista vs ola auto - luksus vai pirmās nepieciešamības prece?
Powered by Sviesta Ciba