ratatoska

black_robin @ 5:30am: Domāju par labākajiem fiktīvajiem pāriem un kā viens no pirmajiem man ienāca prātā Mārdža un Norms no Fargo. Fargo ir lielā mērā farss - bet brīnišķīgs farss, taču tas parāda, manuprāt, arī visādas citas lietas - piemēram to, ka normīši ir viena no garīgi veselākajām cilvēku grupām uz kuras eksistenci lielā mērā balstās sabiedrības spēja jēgpilni funkcionēt. Paņem viņus nost un mums paliek shēmotāji, dažādu apdraudējuma pakāpju ģēniji + dažādu apdraudējuma pakāpju ar prāta spējām nelutinātie, kā arī noziedznieki un vēl visādi vizionāri un whatnot, kuru misija (ne vienmēr, protams) nebūtu iespējama bez citu dzīvju sabotēšanas.

Kad Mārdža filmas noslēgumā saka: "Heck, Norm, you know, we're doing pretty good" viņa apstiprina acīmredzamo, ka cilvēki, kuri piezemēti dzīvo savu dzīvi un nododas savam darbam, spēj saglabāt morālo kompasu un jēgpilnu fokusu labāk kā jebkurš cits, kuram varbūt ir milzu ambīcijas un kurš viņu dzīvi raksturotu kā mietpilsonisku un uzskatītu to par vislielāko ļaunumu.

missalise @ 6:32pm: Šodien viena sēdēju kafejnīcā, kas pretī Operai, ēdu savas dzimšanas dienas kūciņu, kad pēkšņi pie blakus galdiņa esošā sieviete mani uzrunāja, sakot, kā viņai kaut kas noticis (kaut kas apzagts un viņa atbraukuši uz Rīgu, nevarēju saprast, jo runāja klusi). Un tad viņa man prasa, vai es viņai nevarētu nopirkt kādu kafiju vai bulciņu.

Es pateicu nē un ieteicu, ja viņa grib ēst, iet uz dzīvības ēdiens, kur es mēdzu ziedot naudu. Karmu es, manuprāt, nesabojāju, jo viņai varēja būt kāda otrās vai trešās pakāpes aptaukošanās.

Veca viņa arī nebija, domāju, ka gadus 10 jaunāka par mani.

Man laikam kļuvusi salta sirds kā Dagnijai. Kaut gan es laikam arī agrāk šādā gadījumā neko nepirktu.

lavendera @ 11:32am: Man beidzot sanāca garšīgas vafeles. Jeb vafeles, kas man garšo. Ar nelielu variāciju internetā atrodamai receptei. Šai:
https://3muskatrieksti.lv/bananu-vafeles-bez-cukura/
Auzu miltu vietā kama milti un lobītās kaņepju sēklas.

black_robin @ 9:10pm:

animatori mazliet pār-aizrāvušies ar kaklu, imho

black_robin @ 11:56am: shaming
Ir daļa sieviešu tiesību aktīvistu, kuras uzskata, ka nevienam nevajadzētu kritizēt viņu politiskos apgalvojumus, jo tā esot viņu kaunināšana. Resp, viņas var teikt jebkuras briesmīgas un mazāk briesmīgas un muļķīgas lietas, bet nevienam nevajadzētu tās kritizēt, jo tā esot viņu kaunināšana.

lavendera @ 11:29am: Uzjautrinājāmies par "barikāžu dalībnieku piemiņas nozīmītēm", bet, kurš smejas pēdējais, smejas visgardāk. Bez bumažki ti bukašaka!
1991. gada barikāžu dalībnieki saņem 70% NĪN atvieglojumu. Pajautāju gemini, kā valstij pierādīt, ka cilvēks bijis barikādēs.
( ... tālāk ... )
Man šķiet, paies kāds laiks, un tie, kas būs apgādājušies ar pateicības rakstiem, tāpat kā kādreiz "Lielā Tēvijas kara dalībnieki" un "revolūcijas varoņi" varēs staigāt pa skolām un kā goda pionieri siet pionieriem kaklautus... ēēe, laikmetus sajaucu :)

Bet nu, pateicieties man, tas, izrādās, ir izdevīgi.
( ... tālāk ... )

Šis izskatās pēc kādreizējās Cibas sistēmas, kur bez uzaicinājuma tu iekšā netiec.

black_robin @ 8:56am: "..gan Saeimai, gan premjeram ir dots pats svētākais, proti, vēlētāja griba jeb mandāts, kas nekādiem NVO un Re:Baltica nav. Tāpēc salīdzinājums ir nekorekts pašā saknē. Ideja pielīdzināt no fondiem dzīvojošus garāmgājējus visas valsts iedzīvotāju gribai ir slikta un bīstama ideja.."

chimera @ 10:35am: izdomāju, ka atstāšu savā friends only dienasgrāmatā vienu publisku postu, kur cilvēkiem atnākt un izpausties (nu tā, kā viņi izpaužas, kad es aizmirsu kaut ko aizslepenot uz brīdi). TAS BŪS ŠIS POSTS. nu reality check, lai nedoddies nepadomāju kādā brīdī, ka dzīvoju/rakstu normālā vietā TM

(tas nenozīmē, ka nebanošu un nedzēsīšu, ja gribēšu)

čau, anonīmiķi un citi lohi! man iet labi. ceru, ka jums iet slikti.

missalise @ 9:55am: Man parasti negaršo kolēģu atnestās kūkas dzimšanas dienas svinībās. Vakardiena arī nebija izņēmums. Ieraudzīju kūku "Pārsla" un jau nopriecājos, ka šoreiz nebūs tik traki, būs ēdama, bet kas to deva. Šajā Pārslā sazin kāpēc bija ielikti ļoti saldas želejas gabaliņi. Eh. Un vēl katrā tādā kūkas gabalā taču vesels lērums kaloriju.

Man jau arī drīz vajadzēs izdomāt, ko šoreiz nest kolēģiem uz savu dzimšanas dienu. Domāju, ka varbūt nopirkt vairākas kastītes ar mazajām Cielaviņām. Tievēšani tā ir viena no labākajām kūciņām - mazajā ir ap 100 kalorijām un pat jau pēc vienas ir sajūta, ka tiešām esi apēdis našķi un kārais zobs ir apmierināts. Varbūt vēl uztaisīt mājās lavaša rullīšus ar lasi. Mēs tajā dienā darbā būsim tikai trīs no mūsu nodaļas.

black_robin @ 8:32pm: mazliet satrigerējos, lasot cibas diskusiju. runa ir par Latvijas demogrāfiju. Latvijā ir zema dzimstība. reakcija: "Pasaulē ir 8.3 miljardi cilvēku, katru minūti piedzimst 250 līdz 260 bērnu. "Zema dzimstība" ir izdomāta problēma."

vesela etniska nācija nav tik nozīmīga, lai vispār uz sekundi tiktu apsvērta kā kaut kas vērtīgs vai vismaz, ja ne vērtīgs, tad kaut vai uz mirkli pamanāms un atzīts kā kaut kas patlaban eksistējošs kā skaits strauji sarūk. (protams, tie nav nekādi aborigēni vai jebkura cita ne-eiropeiska cilvēku grupa, kuras pazušanai ir pietiekami liela nozīme, lai tā tiktu pieminēta). un tas ir likumsakarīgi ar progresīvajām vērtībām, te kkad bija runa par to, ka neviens no PRO partijas biedriem nav izvēlējies, lai viņa pasē būtu norādīts, ka ir latvietis. tās ir katra tiesības un brīva izvēle, protams. bet vajadzētu tad ielikt arī partijas programmā: "latvieši? kas tie tādi? pohuj"

missalise @ 11:06am: Savu pirmo dienasgrāmatas ierakstu es uzrakstīju tad, kad man apritēja 13 gadi.

Atceros, ka dažas dienas pirms tam es kopā ar mūsu kaimiņu mazbērniem tusēju uz viņu mājas lieveņa pavēnī un mēs runājām par dāvanām. Un tad viņu mazdēls pajautāja, vai es priecātos, ja es saņemtu kā dāvanu naudu. Uz ko es atbildēju, ka jā, tas būtu forši.

Bet Visums jau nebūtu Visums, ja viņš neizdomātu pārbaudīt, vai Missalise tiešām vienmēr tā domās. Nu, lūk, pienāca mana dzimšanas diena - 25.jūlijs un mani vecāki man uzdāvināja tam laikam ļoti lielu naudas summu - 5 latus (tie bija 1000 Repša rubļi).

Es, protams, biju priecīga un mums ar mammu bija pat vesels plāns - aizbraukt uz dzimto mazpilsētu un visu ko foršu pasākt.

No paša rīta mēs aizbraucām uz baznīcu, lai savu jauno dzīves gadu sāktu ar Dieva svētību. Bet astoņos, kad parasti ir dievkalpojums, tas nenotika, jo izrādījās, ka mācītājs ir aizbraucis kaut kādās darīšanās. Nu, neko, aizbraucām mājās.

Pēc tam braucām vēlreiz uz mazpilsētu ap kādiem vienpadsmitiem. Es gribēju nopirkt sev vasaras cepuri ar platām malām. Aizgājām uz universālveikalu, bet izrādījās, ka tā nodaļa, kur pārdod cepures, uz kaut kādu laiku ir slēgta. Mamma tad nopirka kaut kādu gaiši lillā audumu kleitai un mēs aizgājām uz ateljē - lai man uzšuj kleitu. Bet viņi pajautāja tādu summu, par kuru mamma pateica, ka tā neesot adekvāta un tā mēs aizgājām projām. Tad mēs nopirkām svētku kliņģeri, ko pārdevēja ielika tādā caurspīdīgā plastmasas maisiņā, pēc tam aizgājām uz ateljē un mani nofotografēja trim bildēm (kā izrādījās vēlāk, viena - tā, kur es bildējos pilnā augumā, fotogrāfam nesanāca). Pēc tam mamma ierosināja aiziet uz adītavu, lai pasūtītu man jaciņu. Aizgājām, bet izrādījās, ka vasarā adītava nestrādā. Un tā nu mēs pēc tam braucām mājās.

Bet tieši pirms mājām pēkšņi saplīsa tas plastmasas maisiņš un mans kliņģeris nokrita zemē. Bet vēlāk, kad es gribēju pabraukāties ar riteni, man pēkšņi uzklupa kaimiņu suns, es nobijos un nokritu no riteņa. Turklāt visai neveiksmīgi, uzdauzot sev zilumu.

Bet no tās violetās drēbes man pēc gadiem trim tomēr uzšuva kleitu. Taču vienmēr, kad man tā bija mugurā, viss gāja kaut kā šķērsām un greizi. Tāpēc es pēc kādām trīs reizēm pārstāju to vilkt un tā nu tā arī nostāvēja skapī.

Bet es kaut kā neapzināti sāku šķirot savas drēbes veiksmīgajās, neveiksmīgajās un neitrālajās. Un jaunas drēbes, kurās vairākas reizes pēc kārtas nav bijusi sevišķi veiksmīga diena, kaut kā ilgstoši karinās skapī bez pielietojuma, kamēr citas velku teju katru nedēļu.

black_robin @ 2:06am: lasu dainas, kurās minēts tikums, šī man ļoti patīk:

Neteic mani, māmulīte,
Pa ciemiem staigādama,
Mana paša kājas, rokas
Izteiks manu tikumiņu.

es vēl piebilstu - ne tikai māmulīte, bet arī pašam nevajag ar vārdiem sevi celt, bet darbiem (tas gan iet pretrunā ar 'kurš tad kaķim asti cels, ja ne pats'), varbūt tas ir tikai mans bias - pie tam laikmetā, kur tev ir 'jāprot sevi pārdot'- totāli nederīgs, bet sevis slavināšana man šķiet atbaidoša neatkarīgi no laikmeta.

*

tagad lasu par lepnību. nereti ir sastopams uzskats, ka lepnība kristietībā ir grēks, bet dainās - laba lieta. man šķiet, ka dainās nav tāds viens uzskats, tur ir variācijas - samērīgs pašlepnums nav nekas slikts, to var nolasīt; tai pat laikā par uzpūtīgiem cilvēkiem tiek aicināts vienk pasmieties, kā šeit:

Lai bēdāja, kas bēdāja,
Es par lepnu nebēdāju;
Situ knipi uz knipīša
Uz tā lepna deguniņa.

missalise @ 8:01am: Šodien mamma piezvana un saka, ka šodien 11 jau braukšot mums uz māju no Rīgas tie līguma parakstītāji. Brālis uz maniem komentāriem par to līgumu arī neko neatbildēja. Lūdzu, lai atsūta īsto līgumu izlasīt pirms parakstīšanas.

black_robin @ 11:50pm: kochkas ieraksts man atsauca atmiņā Heses citātu no Demiana: Tas, ko mēs redzam, ir tas pats, kas mīt mūsos. Nav nekādas citas īstenības kā vien tā, kas ir mūsos.

kas man īstenībā šķiet ļoti precīzi, pat ne tikai metaforiskā, bet arī tīri fizikālā līmenī, proti, elementi no kā sastāv mūsu ķermenis ir bijuši galaktikas, Saules sistēmas un planētas apritē jau nez cik ilgi.

black_robin @ 10:26pm: runājot par Nīlu Degrasu Taisonu - jau biju par viņu veiksmīgi piemirsusi, bet cibas ieraksts atgādināja, ielikšu šeit savu mīļāko reakciju uz vienu no viņa muļķībām.

https://www.youtube.com/watch?v=f39nBhLZEiU

tas, protams, nav viss, viņš ir pierunājis vēl visvisādas citas muļķības, bet neiešu te detaļās. lai nu kā, tas ir skumji, jo kādreiz man viņš patika, pat nopirku vienu viņa grāmatu.

lavendera @ 9:25pm: Kad tas retrogrādais Merkurijs beidzot beigsies, es vairs nevaru izturēt.

Jautājums, protams, retorisks, skaidrs, ka es zinu, kad tas beigsies.

black_robin @ 5:15pm:

Pabeidzu pirmo sezonu (otrā kkad būs) NIPPON SANGOKU: The Three Nations of the Crimson Sun, absolūts māsterpīss no jebkura rakursa, gan sižets, gan tēli, gan animācija.

black_robin @ 1:30pm: "Ekstrēmākajos gadījumos dažās disciplīnās – īpaši izceļas antropoloģija un socioloģija – izskan aicinājumi atteikties no idejas par pasaules izprašanu vai vismaz mazināt tās nozīmi par labu pasaules mainīšanai. Tā, piemēram, Amerikas Antropologu asociācijas prezidents savā 2021. gada prezidenta uzrunā sacīja: "..antropoloģija ir izņēmums starp sociālajām zinātnēm .. jo tās politiskais projekts ir izaicināt kultūras ziņā dominējošo kapitālistiskā patēriņa veselo saprātu." Mūsu ziņojumā ir citēti vairāki citi ievērojami antropologi, kuru rakstītais pamatā saskan ar šo pieeju. Piemēram, žurnālā American Anthropologist publicētajā diskusijā par šo uzrunu Fernando Viljena (Fernando Villanea) uzsver, ka "antropoloģijas galvenā akadēmiskā vērtība nav patiesības meklējumi, jo visa patiesība ir subjektīva", bet gan to, ka "tā vietā tās galvenajai vērtībai vajadzētu būt kalpošanai to cilvēku interesēm, kuriem antropologi pagātnē ir nodarījuši kaitējumu."[..]

"Ja jūsu galvenais mērķis ir kalpot kādas kopienas interesēm, nevis padziļināt izpratni par pasauli, jums ir pieejamas daudzas citas nodarbošanās - sākot no kopienas aktīvisma līdz politikai -, un tās visas acīmredzot balstās uz zināšanām un izpratni, kas gūta no citiem avotiem."[..]

"Radikālāks pamatojums zinātnes politizēšanai nekā šis domāšanas virziens, kam humanitārajās zinātnēs ir bijusi liela atsaucība kopš 20. gadsimta 60. gadiem, ir postmodernisma noliegums, ka vispār varētu pastāvēt tāda lieta kā tīri epistēmisks, nepolitisks iemesls kaut kam ticēt vai tīri objektīvs, nepolitisks fakts. Lielā mērā franču filozofu, īpaši Mišela Fuko, ietekmē šāds uzskats par zināšanām un patiesību kļuva par ortodoksiju plašos humanitāro zinātņu virzienos. Mēs citējam vairākus zinātniekus, kuri apliecina savu uzticību šādai doktrīnai, un mēs būtu varējuši citēt vēl desmitiem citu."[..]

"Literatūrzinātnieks Stanley Fish: "Taču fakti tiek atzīti par faktiem tikai noteiktā skatpunktā, attiecībā pret kuru tie ir acīmredzami un skaidri saskatāmi; tiem, kuri šo skatpunktu nezina vai ir noraidījuši, tie nebūs fakti vai pat nebūs redzami. Zināšanas ir nelabojami perspektīvas (atkarīgas no skatpunkta), un perspektīvas ir nelabojami politiskas."" [..]

"Protams, pastāv zināma izpratne, kurā ir tiesa, ka visi apgalvojumi par zināšanām tiek izteikti politiskā kontekstā: mans apgalvojums, ka mans kaķis sēž uz lasāmkrēsla, ir izteikts Amerikas Savienotajās Valstīs 2026. gadā, kas zināmā mērā ir politisks konteksts. Mēs visi varam arī piekrist, ka dažreiz (lai gan, domājams, ne apgalvojumā par manu kaķi) šis politiskais konteksts varētu būt būtisks, lai paskaidrotu, kāpēc cilvēki pēta tieši tos jautājumus, kurus viņi pēta, vai izsaka tieši tos apgalvojumus, kurus viņi izsaka. Taču viena lieta ir teikt ko tādu, bet pavisam cita – apgalvot, ka pati patiesība ir atkarīga no politiskā konteksta vai ka jebkurš pamatojums tam, kam ticēt, ir atkarīgs no to cilvēku politiskajām vērtībām, kuri šo pamatojumu izvirza." [<-----jajajajajajāāāā!]


https://philosophersmag.com/on-subordinating-scholarship-to-politics/

black_robin @ 5:06pm: Paldies visiem, kas atbildēja iepr. ierakstā.

Man jautājums radās, lasot kā kāds kurators Dabas vēstures muzejā bijis ieintriģēts par darbinieka izteikumu aizrautīgai apmeklētāju grupai, proti, ka dinozaura skelets esot 9 miljonus un 6 gadus vecs. Kad kurators jautāja, kā viņš to zina, darbinieks atbildējis: tas bija 9 miljonus gadu vecs, kad es sāku te strādāt un tas bija pirms 6 gadiem. Un autors to komentē ar 'precīzāk, bet mazāk akurāti' un man kaut kā nepieleca. Bet, līdz ar jūsu atbildēm, man šķiet, ka ir skaidrs. Lai gan 9 miljoni un 6 gadi ir precīzi, tomēr tā nav smalka un akurāta pieeja šim dinozaura skeleta vecuma jautājumam - vai tā?

black_robin @ 8:38am: Vai kāds no jums (un, lūdzu, bez lūkošanās jebkādos palīgresursos) varētu man pateikt ar ko, jūsuprāt, atšķiras akurātums no precizitātes?

black_robin @ 8:20am:

rasbainieks @ 11:58pm:

black_robin @ 9:15pm: "Smoking behind the supermarket" lika man [shockingly] sajusties nostaļģiski par smēķēšanu. Smēķējusi neesmu gadiem un pat ne īsti tāpēc, ka ļoti gribēju atmest un cīnījos, bet mans ķermenis vienk pateica: that's enough, u crazy lady.


Vissaktīvāk es smēķēju, kad man bija 15, visu to gadu varētu ietilpināt vienā apm šādā attēlā



Toreiz visskrutākās cīgas manā burbulī bija Barclay, hands down. Kaut kāda iemesla dēļ tas atstāja visslielāko iespaidu. Vissticamāk, ka Barclay iespaidīgumam bija vairāki faktori, bet viens no spēcīgākajiem bija tas, ka tam bija īpašs filtrs kāda nebija nevienām citām cigaretēm. Tad vēl Marlboro lights bija ok un dažreiz, ja gribēji būt fancy, arī tievās Davidoff skaitījās it kā kkas smalks. Man tīri labi patika Chesterfield (atceros, ka pirmo reizi tās smēkēju savas mājas kāpņu telpā, kad piedzīvoju romantiskās sirdssāpes) bet nevarēju ciest Camel. Bet vēl sliktāks par Camel bija viens no Pierre Cardin paveidiem, tik pretīgs, ka tikai viena īpaši spēcīga kurjaga to varēja izturēt. Kad bija mazliet sliktāk ar naudu, tad L&M, kad bija vēl sliktāk, tad Bond un, ja pilnīgi gals klāt, tad Red & White. Vienas meitenes patēvam mājās bija bloki ar sarkano Marlboro, tāpēc, satiekot viņu, vienmēr tika smēķēts tas, līdz viņu mājās pieķēra un prasīja vai viņa grib ar patēvu uzpīpēt. Pēc 15 smēķēšanas zenīts beidzās, vēlāk sekoja nelielas periodiskas aizraušānās ar tinamo tabaku utml, bet nekas vairs tik intensīvs, mans ķermenis teica, ka šis hobijs ir jāizbeidz. Viens nepopulārs uzskats: lai gan man nepatīk piesmēķētas telpas, man nav nekas pretī, ja cilvēks ož pēc tabakas, tabaka, kas sajaukusies ar kādu parfīmu vai dušas želejas aromātu man šķiet tīri patīkams smaržu savērpinājums.

black_robin @ 7:02pm: jj72 - always and forever
ledusskapī viens plaukts ir piekrauts ar irn-bru. un mūsu mājsaimniecībā tika nolemts, ka tu drīksti to paņemt tikai tad, ja izrunāsi tā nosaukumu ar skotu akcentu, kas manā gadījumā izklausās šādi (i know it's absolutely horrible, that's why i'm sharing it :)

black_robin @ 11:28am: Ak vai, palaidu garām, ka vakar bija starptautiskā nebināro cilvēku diena. Satori viesis teica, ka esot nebināra transsieviete. Kā zināms arī, straight vīrietis var būt lesbiete. Un lesbietes var būt nebināras. Nebinārie geji var būt straight lesbietes. Straight lesbietes var būt nebinārie biseksuāļi, kuriem interesē nebinārās cis vīriešu lesbietes. Simple.