ratatoska

black_robin @ 6:30pm: Endrū Doils ir žurnālists no Ziemeļīrijas, Titānija Makgārta ir viņa radīts, satīrisks tēls, kurš šad tad ir aktīvs tviterī. Titānijas argumentus Doils, protams, nav gluži izrāvis no zila gaisa, dažādas to variācijas gan vieglākā, gan smagākā, bet varbūt ne tik komiskā formā var šad tad sastapt. Šīs sarunas ir izklaidējoši palasīt.

( ... )

ratatoska @ 4:16pm: Dažreiz - ļoti, ļoti reti, bet tomēr - es ieraugu kaut kādu jocīgu formu un par to domāju. Bērnībā, pusaudža gados tas bija nesalīdzināmi biežāk, bet šad tad arī tagad.
Mums vannas istabā ir kapitālais remonts. Nevis tā ka - o, kapitāli! bet tā, ka ārprāts, nekas nevar palikt tur, kur bija. Norautas visas flīzes, apmetumi, izurbts viss betons no grīdas utt. Es skatos uz kaut kādu iedobi gāzbetonā un domāju - tā ir šeit jau no brīža, kad cēla māju. No brīža, kad izlēja šo gāzbetona bloku. Pirms tam tādas nebija, un, ja to nourbs vai nozāģēs, vairs tādas nebūs. Un nekur, nekad, nevienu visā pasaulē neinteresē kaut kāda iedobe kaut kādas svešas mājas izķidātajā vannas istabā. To aizšpaktelēs, apflīzēs, apdarinās, un tā tur paliks, līdz māja sabruks vai kāds vēl kādreiz izdomās taisīt Kapitālo Remontu. Tai iedobei nav ne apziņas, ne domu, ne jūtu, bet es par to iedomājos šīs dažas dienas, kamēr tā nav apdarināta. Sēžot uz poda. Pat bez jebkādas pareidolijas, vienkārši kā uz bedrīti betonā.
Vai, teiksim, sadīgusi zīle. Nekādu cerību augt, nonāks kompostā, sapūs, baros manus gurķus vai ko citu. Bet auga tāda zīlīte kokā, piebrieda, sabrūnēja, nokrita. Pazaudēja micīti, sāka augt, dzīt asnu, pārplēsa čaulu, izspieda saknīti. Nu un nonāca kompostā, un nevienam par to galva nesāp un nav daļas.

Nu jā, bet pārējā laikā man par to visu ne silts, ne auksts, eita visas pasaules plaisas, zīles un sabrauktās sliekas pašas uz savām viņsaulēm vai kas nu jums tur kuram ir.

black_robin @ 12:50am: Man šķita, ka jāuzraksta dažas atmiņas par Igoru Šuvajevu. Atceros kā liku pie viņa pirmo eksāmenu. Neatminos kādu biļeti tieši izvilku, bet atmiņā palicis tas, ka pēc manas atbildes viņš uzdeva papildjautājumu, kas biļetē nebija: "vai jūs zināt kādā žanrā rakstīja Mišels de Monteņs?" Es tolaik jau biju izlasījusi viņa esejas, bet tobrīd, smalki izsakoties, biju pārmīzusi jēgu un tāpēc klusēju, jo man bija nāves bailes kaut ko pateikt nepareizi. Pēc ieilguša klusuma brīža viņš atklāja, ka tās ir esejas un ieteica man tās izlasīt. Vēlāk reizēm atcerējos šo situāciju kā vienu no sava paralizējošā truluma piemēriem, jo tā nebūt nebija vienīgā reize manā mūžā, kad nespēju runāt.

Tad reiz seminārā viņš jautāja vai Latvija ir bijusi okupēta. Sekoja klusums. Viņš jautāja vēlreiz, nekā. Tad viena krievu meitene ierunājās un teica, ka okupācijas nav bijis. Klusums. Šuvajevs jautāja: vai te ir kāds latvietis, vai jūs esat latvieši? Klusums. Tad viņš pateica, ka Latvija tika anektēta un aneksija ir vēl sliktāka par okupāciju. Šo situāciju es atceros, jo man par to bija liels kauns. Par sevi un par visu mūsu kursu. Laikam mēs klusējām tieši tāpēc, ka esam latvieši.

krii @ 9:40pm: "/.../ bet tādēļ jau nesastingst rensteles."

snauts @ 5:15pm: Lūk arī spēlīte priekš ZX Spectrum ZLALOX

snauts @ 11:43am: Viens mans čoms ir mūsu 10 gadus veco spēlīti noportējis priekš weba: Psykadelics.

shelly @ 10:59am: Šorīt pie paša darbiņa auto uzbrauca elektriskajam skrejritenim. Luksoforā nupat bija iededzies sarkanais (abiem), ātrums arī noteikti pārsniedza atļautos km (arī abiem). Skrejritenis zem riteņiem, pusaudzis, kas bija pie tā stūres - vismaz man likās tāds pavisam jauns un maziņš - vispirms uz kapota, tad uz ielas. Un var teikt, ko grib par skrejriteņiem un to braucējiem, bet man viņa šausmīgi žēl. Un es ļoti, ļoti ceru, ka viņam viss būs kārtībā.

chimera @ 12:34pm: https://georiga.eu/iesaisties/aptauja-riga-dzivojosajiem-par-paradumiem-un-laika-pavadisanas-iespejam-vakaros-un-naktis/

laba aptauja

black_robin @ 2:23pm: Noskatījos interviju ar psihiatru Īenu Makgilkristu (Iain McGilchrist). Viņš parasti stāsta par abu smadzeņu pusložu kopīgo un atškirīgo un viņā ir aizraujoši klausīties. Šoreiz viņš runāja arī par pretstatu balansu. Cilvēkam ir kāds ideāls, kuru viņš cenšas īstenot, izslēdzot no šī ideāla visu, kas tam neatbilst. Šādi turpinot ideāls pārvēršas par savu pretstatu. Piemēram, ja mēs uzskatām, ka ideāls ir brīvība un mums vajag tikai vairāk un vairāk neierobežotas brīvības, tas pārvērtīsies anarhijā, savukārt anarhija noved pie tirānijas. Man šķiet, ka kaut kas līdzīgs ir noticis ar feminismu: ideja par balsstiesībām, mantojuma tiesībām, izglītību etc. sievietēm ir laba un reti kurš to noliegtu, savukārt tagad tiek pasludināts, ka, you know what: tam, ko nozīmē būt sievietei nav nekāda sakara ar sievietes ķermeni. Varbūt tā ir noticis tāpēc, ka liels feminisma fokuss ir bijis uz akadēmiski intelektuālo masturbāciju un tā rezultātā ir vērojams, ka tiešām var sasniegt tik augstu izglītotības līmeni, ka tas pārvēršas aprobežotībā. Te iederas Īena minētais Čestertona citāts: "A madman is not someone who has lost his reason but someone who has lost everything but his reason."

black_robin @ 11:38am: Kārtējais meiteņu rekords pārsists.

https://www.youtube.com/watch?v=rvom55nBO4Y

Vēl šāds apkopojums https://www.shewon.org/

Pirms te atnāk ctulhu un atkal stāsta, ka viņu neinteresē sports: es saprotu, ka ir cilvēki, kuriem nav viegli aptvert, ka ne jau tikai par sportu te ir runa, bet par to, ka aug vesela paaudze meiteņu, kurām tiek mācīts, ka viņu fiziskās spējas, viņu ķermenis, godīgums, drošība un cieņa ir mazsvarīgas vienības un tās visas ir jāupurē, lai neaizvainotu vīrieša jūtas. Grūti iedomāties kaut ko vēl anti-feministiskāku.

Cilvēki bieži saka, ka lai taču viņas boikotē šos pasākumus, bet tas nav tik vienkārši. Dažreiz tas izdodas (piem, UK riteņbraušanā boikots nostrādāja, lai gan pēc šī lēmuma kāds kungs kļuva ļoti pikts un rakstīja vēstules, ka tādējādi pret viņu tiekot veikts genocīds), taču reizēm protests vienkārši nozīmē viņu karjeras beigas vai arī iznākums ir šāds https://www.mirror.co.uk/news/us-news/girls-basketball-coach-speaks-out-32268772

krii @ 11:40pm: HELP!
Dārgie draugi dabaszinātnieki! Teiciet, jel, lūdzu, kā sauc visai retu (Latvijā) dabas parādību, kad pie lielas ūdenskrātuves (šajā gadījumā - jūras krastā) izveidojas lokāls neliela diametra virpuļviesulis no sīkiem ūdens pilieniņiem?

(Mēs pagaidām lietojam vārdkopu "tvaika vētra", bet mani kremt aizdomas, ka pastāv arī oficiāls termins.)

rasbainieks @ 10:58pm:

lavendera @ 8:37pm: replay pēdējo dienu superīgais Seņkova "Šekspīrs". Ņemšu un noskatīšos otro reizi.

snauts @ 4:20pm: Ja nu kādam ir interese, tad Flammenwerfer.

snauts @ 1:27pm: Hi, hi, google translate saka, ka "gender fluid" ir "dzimuma šķidrums".

shelly @ 9:16pm: Pēdējās dienās lasīju kādu grāmatu, kas vispirms man ļoti aizrāva - lieliska ideja, spraigs sižets, jauki galvenie varoņi, bet, jo tuvāk beigām, jo skaidrāks kļuva, ka nu ir ziepes. Jo personāžs, kam acīmredzot ieplānota galvenā romantiskā mīlētāja un pasaku prinča loma, uzvedas kā klasisks narciss, sievu sitējs vai skolas huligāns. Viņš pat nebija nekāds leģendārais, bīstamais ļaundaris, kā varbūt bija iecerēts, viņš bija vienkārši mazisks un sīkumains divkosis, kas zaudēja prātu pie mazākās iedomātās vai reālās nepakļāvības savam trauslajam, uzpūstajam ego. Tāds liels liels sarkans sarkanas lielais sarkanais karogs. Ja man būtu iespēja pārrakstīt, teiksim, finālu, viņš noteikti ietu bojā izšķirošajā cīņā ar lunātiķi, kas ievārījis grāmatas centrālos sūdus, kamēr pārējie, notraukuši pāris pieklājīgu asaru, dzīvotu ilgi un laimīgi.
Kāpēc es to visu tik gari rakstu? Jo pēc tam, kad biju sīki un smalki izplānojusi, kā es šo visu pabeigtu, es negaidot sajutos tik labi!
Un nolēmu, ka turpmāk tieši tā arī darīšu ar visiem stāstiem, filmām, seriāliem, lugām utt, kuru draņķīgi, idiotiskie nobeigumi mani dzīs taisni kapā: es tos pārrakstīšu savā galvā. Un viss, lieta darīta.
Man ir vēl viens šokējoši slikts atrisinājums iesprūdis galvā nu ja ilgāku laiku, bet tagad tas ir tikai pāris dienu vai, augstākais, nedēļu jautājums, un es izdomāšu, kam tur patiesībā vajadzēja notikt. Un tad gan viss būs taisni lieliski!

krii @ 2:10pm: Vakardiena bija viena no tām, kas atkalatdod dzīvessajūtu (salikteņi rullē!).

Gāju no pieturas mājās, pilna sarunām, vīna un gaišuma, bija pavasara nakts, mazliet dzestra, bet plaukstoša, visi krusti paceļami un līdz galam aiznesami.