ratatoska's Journal

1:42pm: Tā reāli guļamistabas remontam rit otrā diena, bet tur nav iespējams uzturēties, viss ir piesmidzināts ar ūdeni un drausmīgi niknu pretpelējuma līdzekli, un ir vismaz 45 grādi bez aizkariem. Pa logu nāk tikai saule, bet ne gaiss, un Artūrs jau vaid, ka dzīve ir sūds un pēc tam tu nomirsti. Ka citiem cilvēkiem esot dārgas mašīnas un atvaļinājumi.
Es pat nezinu, ko tur teikt. Skaidrs, ka pēc 10 dienām, kad atvaļinājums būs beidzies, remonts nebūs beidzies, bet tas mani uztrauc ļoti maz. Mani vairāk uztrauc tas, ka gribas par 50 procentiem nomainīt profilu un profesiju. Bet nu kā tad es tagad šitā.

9:40am: Siltumnīca vakar pēkšņi ir pārkāpusi to robežu starp "o, es varu ēst gurķus, cik vien gribu" un "bāc, nāksies marinēt". Apvienojumā ar remontu un kaut kādu nesaprotamu, stipru iekšēju trauksmainību nemaz nekārojas mesties etiķa un diļļu skavās.

8:40am: Šodien mājās nebūs elektrības. Visi sakavētie darbi turpinās sakavēties, un man beidzot nāksies konfrontēt tematiskās čupas guļamistabā, jo Artūrs ir paņēmis atvaļinājumu, lai to remontētu. Tās čupas tur ir pusotru gadu, un es jūtu nenormālu trauksmi par to, ka tās jāaizvāc. Maniem dēmoniem vajag tās čupas. Kas gan es būšu par cilvēku ar kārtīgu guļamistabu? Kas gan es būšu par cilvēku ar izšķirotiem padsmit gadus veciem bakalaura pierakstiem, bērnu liecībām un dziju mudžekļiem.  

2:35pm: Aizcirtās bagāžnieks, nevarēju dabūt vaļā, iesūtīju Valteru no salona bagāžniekā, viņš pukstēdams un stenēdams vilka ārā dažādu augsnes substrātu maisus, citu par citu smagāku, un beigās vēl pateica: "Mom, you've bought some serious trash", izvelkot pudelīti ar leišu kaktusu mēslojumu, kam virsū rakstīts "TRAŠOS KAKTUSAMS".

2:04pm: Pēc skautu nometnes Valtera guļammaiss stipri ož pēc dūmiem, bet uz birkas teikts, lai mazgā tikai galējas netīrības apstākļos un nekādā gadījumā netīra ķīmiski. Jūs mazgājat guļammaisus? Varbūt jāsarullē un jānobāž tālāk līdz nākamajiem ugunskuru dūmiem?

Upd. paldies visiem, vēdināšu. Trīs dienas noturēju ārā uz striķa (līdz sākās lieti), pagaidām man nešķiet, ka ir labāk, bet saprotu, ka jāvēdina vēl.

10:07am: Suck on my chocolate salty succulents
Ko nozīmē vecums - esmu atklājusi, ka man patīk sukulenti. Neviena man vēl nav. 

10:41am: Mans jaunais pet peeves - "skropstiņas". Traka varu palikt. Feisītī pie vietējiem sludinājumiem vidēji reizi nedēļā viena dāma piedāvā likt skropstiņas, taisīt skropstiņu botox, visvisādos veidos uzlabot skropstiņas, kuplināt skropstiņas un lutināt skropstiņas. Reizes 10 esmu jau taisījusies viņai komentāros iekopēt dažādus avotus ar vārda "skropstiņas" nozīmi un uzskatāmiem attēliem, bet tad es atceros, ka feisbukā ir daudzi mani klienti, no kuriem liela daļa raksta ļoti nepareizi un noteikti ņemtu man ļaunā tādu piesiešanos. Bet manī viss brēc, un es iztēlē pie katra vārda "skropstiņas" dzirdu klāt "un viciņas". 

9:41am: Briesmīga dilemma, gribas daudz naudas, bet negribas strādāt. Esam ķērušies pie guļamistabas remonta, un visi mani iekrājumi, ko krāju savas privātprakses telpām, aizies par gultām, skapjiem, griestiem un tamlīdzīgām nenoliedzami svarīgām lietām. Augustā alga būs smieklīga, ne no skolas, ne bērnudārza, ne izdevniecības arī nekā nebūs, turklāt Artūrs būs ņēmis atvaļinājumu, lai taisītu remontu. Tā viņš ir, tiklīdz esi atspēries ar naudām, pārgājis vasaras režīmā, kur ceļas astoņos, nevis sešos, atļaujies tādas izvirtības kā redzēt sapņus (un dažreiz pat pierakstīt!), brīvdienās sēdēt ārā un jebkurās dienās kačāt vīriņu (sieviņu) Oblivionā, tā še tev, sāc visu no sākuma (bet vismaz ar normālu guļamistabu). Un tad vēl paliks priekšnams un vannas istaba, kam vajadzēs kapitālo remontu, un jau šobrīd mierīgi varētu sākt kosmētisko remontu abu bērnu istabās, kurās kapitālais remonts bija pirms diviem gadiem. Un tad vēl man ir plāni par žogu, bruģi un dārzu, kur ziedēs man rozes un nesāpēs sirds un kam visam vajag tūkstošu tūkstošus. Domu par Barselonu oktobra brīvlaikā jau atmetu.

9:52am: Aizbraucu vakar pie vīramāsas, sasmēlos tik daudz ideju dārzam. Man visu laiku bail kaut ko dārzā mainīt, jo viss ir ne tur, ne tāds, vai nu mokās, vai aiziet kaut kādā vājprātā. Un teikšu es jums tā - dārzkopība ir kā tievēšana. Ja atradīsi piecus miljonus, kas zvēr, ka intermittent fasting ir panaceja, tad desmit miljoni teiks, ka tikai keto, un piecpadsmit - ka plant based paleo. Pirms diviem gadiem nopirku astilbes, skaistas un dažādas, ar uzrakstu - saule pusēna, sastādīju saulē pusēnā, nīka. Pagājušā gadā internetos atradu - da jūs ko, astilbes tikai ēnā, slapjumā un tumsā, pārstādīju, likās, ka ir drusku labāk, bet šogad nīkst ārprātā. Kad paņem desmit stādus gadatirgū ar tādu normālu atvēzienu, 4-5 eiro par podiņu, gribas jau tomēr rezultātu. Un šitā ar visu. Pagaidām tikai gurķus tā reāli esmu atkodusi, ar tiem viss kārtībā.
Un īstenībā jau, tā plašāk raugoties, man dzīvē tā ir ar visu. Bail, ka nekas neiznāks no tā, ko esmu sākusi, un tad nu paralēli jāsāk vēl desmit lietas, bet beigās tāda universālā kareivja tulka-tulkotāja-korektora-psihologa-pedagoga-diagnostiķa-grupu vadītāja hibrīds ar uzpotētiem pārāk daudziem zariem, un apjukums un nedrošība īsti nemazinās. Nez ko vēl tādu pamācīties, lai drošības sajūta rastos.

7:32am: It kā jau es tik daudz reižu esmu vadījusi visādas apmācības, grupas un nodarbības, ka tas izraisa tikai prieku un patiku, bet organisms gan uzskata, ka tas ir nervozs stress, un izdala tādus pretīgus baiļu sviedrus. Ieej dušā, aizbrauc novadīt to savu semināru, atgriezies mājās un uzreiz atkal meties dušā, jo viss smird pēc panikas. 

4:19pm: Lai līdzsvarotu to, cik grūti man nāk jaunās "Roblox" grāmatas tulkojums un cik daudz koncentrēšanās prasa katrs teikums, es ik pēc divām lappusēm 10 minūtes paspēlēju "Oblivion". Ja es spētu, tiklīdz taimeris ziņo par iztecējušām 10 minūtēm, nekavējoties iet ārā no elderskroļļiem, tas būtu arī lielisks gribasspēka treniņš.
Vēl 4 lappuses no 96.

3:50pm: Tulkoju kārtējo Viasat Hitler doķeni. Par veco nacistu noziedznieku vajāšanu 80. gados. Tracina doķenes skandalozā noskaņa, patosa pilnais teksts, bet visvairāk es brīnos par to, ka pat 45 gadus pēc franču kolaboracionistu kara noziegumiem kaut kādā "katoļu fundamentālistu" klosterī atrod čemodānus ar visādām rakstiskām liecībām par konkrētā noziedznieka pastrādātajām šausmām. Baznīca slēpj Polu Tuvjē, kurš tur visu ko sadarījis, un klosterī glabā neskaitāmas rakstiskas liecības par viņa nežēlīgajiem, sadistiskajiem noziegumiem. Kāpēc tādi papīri tika glabāti? Tāds Pols Tuvjē, 43 gadus slapstījies un bēguļojis, kāpēc viņš to visu nesadedzināja, bet acīmredzot vadāja līdzi no vienas slēptuves uz citu? Cibā ir daudz cilvēku, kas interesējas par vēsturi un Otro pasaules karu - varbūt jums ir kāds komentārs?

3:41pm: Tikko atsūtīja aprakstu par iestāšanos doktorantūrā, atkal laupot man sirdsmieru. Bāc, nu galīgi nelaikā.

5:16pm: Brīvos brīžos es skatos visādus "tiny house" video (sevišķi par Earthship, tas liekas reāli brīnumaini) un domāju pie sevis - o, man patīk šis un šis, un šis, es arī to gribētu, tikai lielākā platībā, ērtāku un tā, lai ir vairāk vietas. Un tad es atceros, ka man taču ir normāla lieluma māja, 180 kvadrātmetri (puse no tā ir pagrabs) tīri manā rīcībā, bet nemitīgs naudas trūkums remontiem. Tāds Earthship par 170 000 dolāru būtu jauks utt., un pat hipstera DIY namiņš no nomaļiem un vecu sētu dēļiem par 20 000 ir tīri glīts, bet man vēl hipotekārais kredīts 18 gadus jāmaksā. Ja nekas nemainīsies, būšu nomaksājusi tieši savā 59. dzimšanas dienā. 

2:48pm: Slow loris saskaņā ar LZA Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr.83 latviski saucams par resno lori. Just saying... 

3:50pm: Ar to dīvaini lēto un negaidīti garšīgo grieķu zemeņu ienākšanu, man šķiet, es šogad jau esmu paguvusi apēst vairāk zemeņu nekā pagājušā gadā pa visu vasaru. Un mazās remontantās zemenītes augstajā dobē jau braši zied.
Pilnīgā bezsakarā un komā aizgāju uz trim stundām pagulēt, nu ir sajūta, ka šīs trīs nogulētās stundas mani ir darbu ziņā atsviedušas atpakaļ par trim dienām. "Oi, ja es nebūtu atlūzusi, būtu pa šo brīdi iztulkojusi visu garo filmu un vēl sagatavojusies rītdien grupu vadīt."

eh un nupat pa logu paskatījos, ķirši jau noziedējuši. Man šķiet, kad aizmigu, vēl ziedēja. Tomēr nedrīkstēja gulēt.

6:56pm: Tulkoju filmu par klukluksklanu. Reāla fantasy pasaulīte, ar kārtīgu RPG skill tree un pakāpēm, ar īpašiem apzīmējumiem un krāsiņām katrai dienai, mēnesim un stundai.

The officers at each level above the local Klan unit were designated by a unique prefix: Imperial at the Empire level; Grand at the Realm level; and Great at the Province level. Thus, for instance, an Imperial Kludd would be the chaplain for the whole organization, a Grand Kludd for the Realm, Great Kludd for a Province and simply Kludd for a local Klan.

The Dens were the basic level of organization for the Reconstruction Klan.[12] In the original prescript, its chief officer was the Grand Cyclops, who appointed two Nighthawks, a Grand Turk, a Grand Sentinel, Grand Magi and a Grand Ensign in addition to his Grand Scribe.[13] The Grand Cyclops, Grand Exchequer, Grand Magi (second officer) and Grand Monk (third officer) were elected by the body politic of the dens, identified as Ghouls[14] In the second prescript the Grand Ensign is dispensed with, while the Grand Exchequer was appointed by the Grand Cyclops, who was now appointed by the Grand Giant. Only the Grand Magi and Grand Monk were elected by the Ghouls.[15]

Empire – constituting the whole area of the Klan's activities. This was led by the Imperial Wizard and his staff of ten Genii, as well as a Grand Exchequer (treasurer) and Grand Scribe, whose duty was to keep lists of the subordinate officers. The Genii, Imperial Exchequer and Scribe were appointed by the Imperial Wizard.[4]
Realms – while the role of Realms was laid out in the first prescript they were only identified as states in the second. Realms were ruled by a Grand Dragon assisted by eight Hydras, as well as a Grand Exchequer and Grand Scribe, whose duties were identical to the above officers on the imperial level. All officers were appointed by the Grand Dragon.[5]
Dominions – identified in the second prescript as "coterminous with such counties as the Grand Dragons of the several Realms shall assign" and "not to exceed three in number for each Congressional district".[6] The Dominion was headed by a Great Titan assisted by six Furies, a Great Exchequer and a Great Scribe, appointed by the Great Titan.[7]
Provinces – the second prescript identified the Provinces as equivalent to a county. It was supervised by a Grand Giant, assisted by four Goblins, a Grand Exchequer, and a Grand Scribe, appointed by the Grand Giant.[8]

8:37am: Pieņemsim, ka jūs meklējat kādu jauku un vidēji dārgu elektronikas nieciņu (sauksim to par fotoaparātu, bet šai gadījumā tas ir nebūtiski) sev ļoti nozīmīgam cilvēkam uz apaļu dzimšanas dienu. Jūs izskatāt variantus, salīdzināt price/performance rādītājus, iespējamo piegādes datumu un izlemjat par labu piedāvājumam, kas sola preci nogādāt tuvā vietā (ne mājās!) pašā apaļajā dzimšanas dienā. Jā, par mata tiesu, turklāt vēlu vakarā, bet nu vismaz datums sakrīt. Visu šo procesu jūs veicat divas nedēļas pirms apaļā datuma, bet kā par spīti, tas iegadās tieši tais četrās nepilnajās aprīļa/maija nedēļās, kad konkrētā veikala back office acīmredzot strādā ar ilgiem pārrāvumiem, un jūs ne tikai nedēļas laikā nesaņemat rēķinu, bet pēc šīs nedēļas saņemat informāciju, ka piegāde kavēsies vēl par nedēļu. Otrā puse, kura ir informēta par katru šī darījuma detaļu, viegli saskābst un zaudē patiku par visu svinīgo notikumu. Jūs drudžaini izskatāt citu veikalu piedāvājumu, pievēršot uzmanību potenciālajiem piegādes datumiem (paturot prātā price/performance aspektu), bet visi sola vēl tālākā nākotnē, tuvāk jūnijam nekā maija pirmajai dekādei. Jūs aizbraucat uz konkrēto veikalu precizēt detaļas, satiekat tur pazīstamu cilvēku, paskaidrojat steidzamības iemeslus, saņemat mierinājumu, ka viss notiek. Tad jūs saņemat rēķinu divas dienas pirms reālā dz.d. datuma. Jūs svārstāties un mokāties, vai vispār ir vairs vērts apmaksāt. Ieejat interneta veikalā, kas iepriekš neatbilda cenas kritērijam, ieraugāt šo pašu preci ar iespēju dabūt "šodien birojā vai rīt no rīta omnivā". Saspļaujat saujās, sametat visu grozā (iespējams, ar nepareizu atmiņas karti, bet to jau redzēs pēc tam), acumirklī apmaksājat un pēc 3 minūtēm saņemat ziņu "preces ir sapakotas un nodotas izsūtīšanai".
Nu, lūk. Vēl jau nekas nav saņemts, bet ir cerība pagūt uz pareizo datumu. Jautājums ta kāds - vai jūs šai situācijā informējat to pirmo veikalu, kurš beidzot ir sasparojies līdz rēķina izrakstīšanai, ka jums vairs nevajag viņu veltos pūliņus un prece var klusu trūdēt viņu plauktā?

9:18am: person-āži

4:21pm: Īstenībā, jo ilgāk es dzīvoju, jo vairāk man šķiet, ka skaistumu aizstāt faktiski nav iespējams.

8:55am: Tas stulbais sekss un lielpilsēta man čakarē prātu. Tulkoju to aizvēsturisko sēriju, kurā Kerija šķiras no Eidana, jo nav gatava precēties. Kaut kas tais ciešanās ir vilinošs. Dažkārt uznāk tāda vēlēšanās, kaut man arī būtu tādas vētrainas, sirdi plosošas situācijas. Es, protams, ātri nāku pie prāta, un ikdienā tik stulbas domas neuzmācas, bet kaut kas tais atmiņās par nelaimīgu mīlestību tomēr ir tāds interesants un glamūrīgs, trīs stundu raudāšana uz tualetes grīdas, dienām ilga mocīšanās ar bezmiegu un apetītes trūkumu (so not me!), ilgas un skumjas. Sviests. Ja es būtu tai situācijā, neko patīkamu nesaskatītu. Pārāk laba dzīve.

8:45am: Man gribas aizbraukt pie savas vīramāsas, kurai ziemassvētkos vīrs nomira, bet es baidos viņai uzbāzties. Un laika arī nav. Un baidos. Man vajag apskatīt viņas komposta risinājumus un dārzu, un visus tūkstoš sadekupētos un izskaistinātos virtuves trauciņus utt. Gribas redzēt, kā dārzs veldzē viņas vientulību un izmisumu, bet bail ieraudzīt, ka viņa šogad neko nesēj un nedaiļo.

2:03pm: "Uzzinu pēdējā"
Kaut kā apjuku pie avokado rakstības, iemetu aci Tildē, tur atklājās, ka latviski to sauc par aligatorbumbieri. 

8:31am: Artūram ir krekls, kurš pēdējā mazgāšanas reizē sāka izpildīt brīnumus. Izmazgāju ar rokām visus grila un dārza darbu pleķus, ieliku veļas mašīnā, lai dabūtu ārā žults ziepju smaku. Izņēmu ārā - visa veļa tīra, spoži dzeltenais T-krekls savācis sevī pilnīgi visus netīrumus un ir brūns. Tā vēl nekad nebija bijis. Tādu, protams, nevar vilkt. Gaidīju nākamo veļas dienu, izmazgāju vēlreiz ar rokām, ieliku veļas mašīnā ar palagiem - visa veļa tīra, krekls pilnīgi netīrs. Vēl astoņas (8!!!!) reizes pārmazgāju ar rokām, ikreiz iznesu ārā uz striķi un atklāju kaut kādus jaunus pleķus. Nu ir puslīdz izmuļļāts un vismaz mājās velkams, bet es vairs neticu tam kreklam. Man ir divi varianti - vai nu šis ir burvju vērdiņa krekls, kurā uzrodas jauni netīrumi ikreiz, kad tam pieskaras, vai arī Doriana Greja krekls, kurš parāda visus manus (vai Artūra) grēkus un sirds melnumus, kamēr mūsu dvēselītes ir kā dimanta trauciņi. Tu berz, berz ar rokām to spoži dzelteno ērmu, tad skalo, skalo, un tik un tā tas ņirdz tev sejā ar arvien jauniem netīrumiem arvien jaunās vietās. Gribot negribot aizdomājies par savas sirds šķīstumu un dzīves laikā pastrādātajiem noziegumiem. Jo dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām.

1:50pm: Tulkoju dažas "Sex and the City" sērijas. Šis seriāls ir pārsteidzoši novecojis un liekas naivs. Grūti iedomāties, ka mūsdienās kas tāds vēl būtu aktuāls. Dīvaini, jo, piemēram, "Draugus" joprojām var skatīties, un arī "Divarpus vīri" nav tik cringy. Seriāli noveco, bērni izaug, tikai es nejūtos ne drusciņas pavirzījusies tuvāk vecūksnībai.
Mājas telefoni, brīnīšanās par internetu, un tā nemitīgā smēķēšana pilnīgi visur!

Upd. "He masturbates and reads porn." READS!!!