Artūrs ar Valteru vakar salika guļamistabas mēbeles. Nu man ir skapis ar spoguli pa pussienu. Nekad neesmu to gribējusi. Manā dzīvē ir ienākusi iespēja sevi redzēt visā augumā. Paies vēl mēnesis, līdz iedrošināšos paskatīties.
Un kaut kā zīmīgi tas ir sakritis ar pirmo dienu gadā bez datorspēlēm. Man ir neskaitāmas lapiņas ar mainkrafta koordinātēm. Pagaidām domāju tās glabāt, lai pēc gada apstaigātu visus savus ciematus un elles cietokšņus, bet varbūt jādara tieši otrādi, viss jāsadedzina.
Vasara turpinās.