uz gārdeninga viļņa:
šī ir mana visvisvismīļākā puķe
nav nekā brīnišķīgāka pasaulē

kā jums šķiet, vai 8. maijā, kad tikko ir beidzies ledus laikmets, ir prātīgi stādīt ārā ~20centimetrīgus kabaču stādus?

es arī šodien ņēmu un aizbēgu no darbu lavīnas, jo nebēgot:
a) ļoti gribas kādu nošaut, bet es taču nemaz negribu gribēt kādu nošaut,
b) acis, smadzenes un pirksti vispār atsakās sadarboties.
aizbēgu līdz dārziņam.
tur mums tagad ir dobes x3 un labības druva kraučijs x kraučijs.
in: raibās pupas, dilles, spināti, rukola, burkāni, matiolas, timiāns, spinātzemenes, puķu tabaka.
out: kaifiņš un atgājiens.
tagad atkal sāk gribēties kādu nošaut,
drošvien gribēsies līdz pat rītam, līdz žilbinošai uzvarai.

tie, kuri neiet uz kanta vampīru pasākumu, iet uz taku mācīties partizānu gārdeningu. man jau sauja šabeļpupu ir sagatavota.
http://pataku.wordpress.com/2011/03/30/7-aprili-partizanu-darzkopiba/

es <3 brīvdienas, īpaši ja viņu ir tik maz.

iebraucām beidzot dārziņā apskatīt un apostīt, kā nāk pavasaris. viss dīgst, var arī rakt, drīz jau, skat, jārīko sezonas atklāšanas pikniks.
apskatījām arī futenes laukumu - achtung, kolēgas iekš futenes, tur jau var spēlēt!
apmeklējām jau atklātas sezonas pikniku, kur ieva mani visu laiku saukāja par mīļo hipsteru (!), tagad viss smaržo pēc dūmiem.

mans mīļākais portrets:


sveiciens no dārziņa:

lēnā garā pārvedu mājās sadāvātos augus un nezcikreiz pārkārtoju palodzi, lai trauslākos skaistuļus pasargātu no kaķiem. greznajam narcišu pušķim speciāli nopirku vāzi. un turu īkšķus par aizdomīgo putniņgailīti, kamēliju (prikiņķe, man ir kamēlija! wooot!) un kubas liliju aka peru hiacinti un vēl visādos realitātei neatbilstošos vārdos sauktu zilā sniegpulksteņa radinieku.

viss sākās pavisam nevainīgi - bārbala jautāja pēc tipiem un trikiem rukolas palodžgārdeningā.
iesēšu ka es arī rukolu, nodomāju es.
1. iesēju rukolu.
2. iestādīju kādos piecos podiņos pēc dārziņa apstādīšanas pārpalikušās narcises un mazītiņos sīpoliņus no amsterdamas puķu tirgus.
3. apšķinu un nodušoju spatifilu un baltās nakts sanpauliju.
4. pārstādīju bendžamina fikusu.
5. pārstādīju līdakasti.
6. izstādīju pa podiņiem makša citrusus vēl no survivalkita.
7. pārstādīju mazo avokadosiņu.
8. vardarbīgi noliku ziemas guļā amarilli, kurš stāvēja lapās vēl no pagājušās vasaras. ja viņš nezina, ka viņam jāguļ ziemas miegs, tad es zinu.
9. izvilku no ziemas miega divus citus amariļļus.
10. nomazgāju visiem puķpodiem šķīvīšus. pirmoreiz mūžā, starp citu.
11. konstatēju, ka no kaķu nobendētās gloriozas negatavajām sēklām nekas netaisās augt. vienu tomēr drošības pēc iebāzu citā podiņā.
12. beidzās zeme.
13. pārkārtoju palodzes.
14. nezinu, kur lai liek ludīsiju.
15. jātinas no mājām!

i'm a complete sucker for lielveikalu narcises

tā kā pasaulē jābūt līdzsvaram, un, izrādās, sporta jautājumi jūs ļoti interesē, tad atsvariņam par to, kas jūs, vismaz pēc komentiem spriežot, interesē vismazāk - par gārdeningu.

amarillis ar visnotaļ maldinošo nosaukumu "black pearl" no peldošā puķu tirgus izrādījās vilinošs (no vārda vilšanās, nevis tas, ko jūs padomājāt) - līdz melnam tur tālu, ir tāds tumši tumši biezi sarkans. dokumentālus materiālus uzrādīt nevaru, bet internetos rāda ļoti līdzīgu, tikai smukāk nobildētu, nekā es jelkad varētu:
http://www.flickr.com/photos/32952069@N00/386495620
tad jau pat "melnā kalla", kas izrādījās tumši lillā, ir tuvāk melnam.
bet vispār man galvenais, lai kaut kas ziedētu. un zied! turklāt otrs sīpols, kuru pagrābu no melno pērļu kastes un uzdāvināju san, izrādījās baltirozā strīpainais, kas ir vēl lielāks uzmetiens :)
runājot par amsterdamas baltirozā strīpainajiem, manējais ir sagādājis milzīgu kvī - ja pagājušajā ziedināšanas posmā iespītējās un neziedēja, tik vien kā izdzina daudz leknu lapu, tad tagad, kad beidzot ir pēdējo no tām lapām novītinājis, un es taisos viņu likt uz ziemas guļu, viņš jau dzen pumpuru, un tas ir ziedpumpurs! es šausmīgi mīlu amariļļus un vispār gribētu uztaisīt tādu kolekciju, lai man viņi ziedētu visu cauru gadu.
mans baltstrīpainais no arhīviem:
http://klab.lv/users/rasbainieks/969639.html

gada pārskata vietā es labāk augu pārskatu:
( palodžu un citu virsmu inventarizācija un tās akts, daudz burtiņu, 0 bilžu )

sen gribēju, nu sanāca
salikt cmuku biužu izlasi, lai griežas uz desktopa

procesā atradu, ka manu kakao puķi (joprojām nav datu, vai viņu tiešām tā sauc, bet pielipa vārds) buenosairesā audzē puķkastēs pie logiem

ko citiem paskatīties un tēvēnetiem nopizģīt:
http://www.flickr.com/photos/26874377@N03/sets/72157625464850879/show/

( bonustrack speciāli cibai, sveiciens no vasaras )

iz mazdārziņu hronikām:
pēc orku piromānu viesošanās dārziņā vasaras sākumā visa pārējā vasara pagāja ļoti mierīgi. bet kā rudens iet uz beigām, tā dārziņos atkal orki plosās. mūsu ābeļdārziņam komplektā līdzi nāca zemē ierakta truba ar bedrītēm abos galos, varētu būt improvizētas kūpinātavas sastāvdaļa. šodien tās vietā atradām tranšeju. no kuras torčīja apcirstas ābeles saknes.
savākuši arī pilnīgi visus kaudzītē savāktos metāllūžņus, nu dies ar tiem metāllūžņiem, pašiem nebija sanācis izvest, bet tā tranšeja ta jārok ciet. šajā sakarā, džim, kā klājas lāpstai?
un tajā pleķī pavasarī nebūs zilo sniegpulksteņu klājiens. kaut tiem orkiem caureja piemestos, tāda uz 2 nedēļām. apbrīnojami, ka 50 santīmu dēļ cilvēki ir gatavi uz tādu darbu, tur tomēr bij kārtīgi jāparok, lai pie tās trubas tiktu. ne viņa liela, ne gara, turklāt norūsējusi galīgi. un tie lūžņi arī, izrūsējuši atkritumi, nekas vairāk. varbūt arī kādi 50 santīmi par to kaudzīti sanāca.
interesanti, vai tas varētu būt saistīts ar to, ka nupat ir brutāli izlaupīti torņakalna mazdārziņi? kuros kaut kad sākšoties būvdarbi, bet ne nu viņi sākas, ne nu kā, plus vēl daļu dārziņu, līdz kuriem tie būvdarbi nemaz tūliņ neaizsniegtos, solīja neaiztikt vēl 2 gadus. bet vienā brīdī dārziņos vienkārši ievaļīja lūteri, ķērās pie sētu un siltumnīcu nojaukšanas, un ne jau būvdarbu strādnieki tie bija. visu izbradāja un piesmēja.
reku, ja vēl nelasījāt, skumjš lasāmgabals par torņakalnu:
http://balticfeatures.wordpress.com/2010/10/26/requiem-for-an-allotment/

on the bright side - mājas palodžpuķu frontē ir parādījusies la resistance rūdim. kad es iegādāju ķengurķepu, rūdis sistemātiski nograuza tai pilnīgi visus ziedus un arī daļu lapu. tagad, aptuveni pēc gada dzīvā miroņa statusā, ķengurķepai ir jauns zieds. kaut nu rūdis nepamanītu.

dīvaini, ka pēc izbraukšanas uz nieka pāris dienām puķes mājās ir tik ļoti pastiepušās. līderes: cukurpuķe, kuras zariņu usne atnesa no kaut kādas valsts iestādes, un istabas piparmētra, kuru atnesa uz mājas svētību, un mēs turpat uz vietas izformējām pa vismaz trim podiņiem, lai tiek visiem. un kalanhoje beidzot izdzinusi pieklājīgu kušķi sakņu, varēs likt atpakaļ zemē.
nu labi, ka vismaz kaķi ir tieši tikpat dīvaini kā vienmēr.

aizviņdien to laiku, kuru varēju pavadīt, skatoties, kā liverpūle mājās spektakulāri pagrūž blekpūlai (a mēs pie visa jau esam pieraduši, ja), ļoti prātīgi veltīju pirmsziemas darbiem dārziņā. rezultātā mājās visus tos traukus, kuros vasarā auga baziliks, tagad aizņem dārzā sašķītie zemeņu bēbīši. tāpat kā pavasarī necēlās roka zemenes griezt riņķī kopā ar velēnu un purināt ārā, arī tagad necēlās roka apraustītās stīgas lidināt kompostā, a sastīgojušas aiz labas dzīves vagās viņas bija pamatīgi. interesanti, kā mežonīgas zemenes jūtas iekštelpās.
indōru gārdeningā vēl tāds jaunums, ka zied nezināmais lillā augs, kuru mēs ar usni paņēmām pa zariņam mājas svētībā no tā milzīgā augu kvantuma, kuru atveda garais rižais fotogrāfs un iemainīja pret vienu mazu mušmirīti. garāmejošs nepārbaudīts avots to nosauca par kakao koku, bet ne nu tur koka, ne pagaidām arī kakao. varbūt kādam ir dati?
( izskatās šādi: )
nu a ja vēl mazliet par futeni, tad tajā spēlē ar belokoņu blekpūlu lapočka torress satraumēts notinās no laukuma jau pēc 10 min, kas nozīmē, ka tagad tai spānijas spēlē ar leišiem nebūs ne šavi, ne torresa. labi, ka spēle notiek spānijā, ne lietuvā, citādi vēl mēs izdomātu aizbraukt paskatīties un būtu nepatīkami pārsteigti.

охуеть и не встать, nomērīju palodzes baziliku garāko. 80 cm.
lai taisītu pesto, vajag blenderi? indōru monstri varētu dabūt galu pesto burciņā, lai outdōru varoņiem tiek tā laime ievārīties tkemali (kur ir manas aličas, starp citu?)
palodzes baziliki līdz šim parasti tika vienīgi mazliet applūkāti, lai ietītu katrā lapā tomāta šķēli. srsly, tik lielas lapas viņiem arī ir. un arī karstmaižu pannas pildīšana viņu kuplumu diezin ko nav mazinājusi (brīnišķīgas vakariņas, kad mājās "nekā nav", tikai plauktā maize un ledusskapī siers un tad vēl tas, kas aug uz palodzes). viens lai briedina sēklas, pārējiem galvu nost, galvu nost!
starp citu, es nekad nebiju redzējusi, kā zied baziliks. tagad viens zied dārzā, tas izmēģinājuma trusītis, kuru izstādīju ārā pirms jāņiem, un viens zied mājās. kā ievāc sēklas?

kas mani dzīvē dara nelaimīgu: jau piekto dienu nesanāk laika aizcilpot līdz tirgum un ielikt mazsālīties gurķu burku.
kas mani dzīvē dara laimīgu: uz palodzes dīgst līčijas, daudz. ja precīzi, 17.
kas mani dzīvē darīs laimīgu vēlāk un mazinās sirdssāpes par pirmo punktu: brīdis, kad klienti samaksās rēķinus.

šis ir specveltījums usnei - gloriosa rotschildiana visā savā krāšņumā:
( gloooorijaaaaa )
pilnīgi iespējams, ka pāris dienu laikā viss šis košums būs pagalam, jo kātu kaķi ir ielauzuši, turas tikai uz mizas. ir uzlikta šina, varbūt sula turpinās pārvietoties, varbūt nē.
šī ir tā puķe, kuras gumu usne man uzdāvāja pirms kādiem pāris mēnešiem, un lūk kas jau ir izaudzis un uzziedējis. jācer, ka tāds rāpulīgs ložņa parazīts ir izturīgs vells.