aizviņdien to laiku, kuru varēju pavadīt, skatoties, kā liverpūle mājās spektakulāri pagrūž blekpūlai (a mēs pie visa jau esam pieraduši, ja), ļoti prātīgi veltīju pirmsziemas darbiem dārziņā. rezultātā mājās visus tos traukus, kuros vasarā auga baziliks, tagad aizņem dārzā sašķītie zemeņu bēbīši. tāpat kā pavasarī necēlās roka zemenes griezt riņķī kopā ar velēnu un purināt ārā, arī tagad necēlās roka apraustītās stīgas lidināt kompostā, a sastīgojušas aiz labas dzīves vagās viņas bija pamatīgi. interesanti, kā mežonīgas zemenes jūtas iekštelpās.
indōru gārdeningā vēl tāds jaunums, ka zied nezināmais lillā augs, kuru mēs ar usni paņēmām pa zariņam mājas svētībā no tā milzīgā augu kvantuma, kuru atveda garais rižais fotogrāfs un iemainīja pret vienu mazu mušmirīti. garāmejošs nepārbaudīts avots to nosauca par kakao koku, bet ne nu tur koka, ne pagaidām arī kakao. varbūt kādam ir dati?
izskatās šādi:

nu a ja vēl mazliet par futeni, tad tajā spēlē ar belokoņu blekpūlu lapočka torress satraumēts notinās no laukuma jau pēc 10 min, kas nozīmē, ka tagad tai spānijas spēlē ar leišiem nebūs ne šavi, ne torresa. labi, ka spēle notiek spānijā, ne lietuvā, citādi vēl mēs izdomātu aizbraukt paskatīties un būtu nepatīkami pārsteigti.