tas notika no vienas puses pēkšņi, bet no otras pilnīgi paredzami un likumsakarīgi
šodien uzrakstīju lucavsalas dārziņa atteikumu
end of an era, tārkie trauki

ņemot vērā pēdējo gadu īpaši zaglīgo situāciju lucavsalā
tagad esmu proaktīvs dārznieciņš
tulpes nošķinu pumpuros, lai plaukst mājās vāzē

pie saulainās svētdienas sanāca tādas žiglas un zaglīgas atvadas no lucavsalas
izgājām no dārziņa kā nabaga radinieki ar mazu iedzīves sainīti:
- kvī (kā viņš ir izaudzis! tas ir tik ļoti redzams, kad ieliek mašīnā)
- strēmele velēnas ar ziemas lokiem, kuri, ja tā padomā, tā vai citādi ir ar mani laikam pat ilgāk nekā nu jau ~desmitgadīgā vai pat padsmitgadīgā dracēna, kas ir mans senākais līdzbiedrs no telpaugiem
- maziņa čīkstene, vienīgā puķe, kas ir pārdzīvojusi racējorku uzbrukumus (tāpēc, ka maza, lielo čīksteni izraka pēc lilijām un pirms papardēm)
- pilna sauja mazītiņu sīpoliņu, no kuriem aug lieli kupli pušķi (reiz atvedu pāris sīciņu sīpoliņu no, šķiet, barselonas, un tieši šogad viņi grandiozi savairojās)
saplūcu mazu pušķīti timiāna, un viss

pastāv iespēja, ka nākamsezon vēl mūsu dārziņš varētu būt ceļubūves tehnikas neizbraukāts un lietojams, bet vistomēr jau end of an era

un koncertu ziņās:
visu laiku underreitētākā grupa el ten eleven (c) es bija maģiska, viņi tomēr ir tādi saulstariņi, spēlē anekdotes un rāda brīnumus
kad turuntur izlien no saviem dziļmežiem, štruham vienmēr kaut kas saplīst, nobrūk un neiet, vai vismaz nesaspraužas pareizie vadi, bet tas jau mums netraucē, un arī tas, ka nosacīti jaunais materiāls (nebiju dzirdējusi nevienu no vakar spēlētajiem gabaliem) brīžam izklausās pēc vācu tv raidījuma un brīžam izlien štruha ņumetāla āža kāja, tas arī netraucē
ja kas, turuntur piektdien prezentē albumu nabaklubā, lai nebūtu "un kāpēc tu man neteici" sūdzību

lucavsala nav pārdota, lucavsalu tuvākajā laikā neapbūvēšot?
lika drusku pagaidīt
no dārziņkantora klusi un aplinkus ceļiem pienāk satraucošas ziņas
dārziņu vietā (vismaz mūsu salas daļā) šosezon taisīs asfaltētu ielu tīklu
viņi paši tur ir pārliecināti, ka viss ir ļ. zolīdi, jo darbi sākšoties tikai martā, bet (atsevišķus) dārznieciņus (mani piemēram nē) brīdina "jau" tagad
bet ko tas dod, ja martā zeme joprojām ir sasalusi, un tagad pārstādīt kas nu kuram ir no saviem dārziem izstādāms, ir par vēlu!
tā ir cūcība, tas būtu viens, bet otrs – kā man saglābt aktinīdiju, manu sibīrijas kvī, to vienīgo, ko man ļoti vajag saglābt?
(vienīgo tāpēc, ka orki ir laipni parūpējušies par to, lai viss pārējais man tur sen jau būtu izrakts)
gadus piecus sešus no stādiņa kupli zēlis ložņukrūms, par kura sakņu izmēriem man nav nekādu ziņu
nu labi, es arī pēdējos pāris mēnešus neesmu gājusi pārliecināties, vai viņš tur vēl ir, visādi var būt
bet ja nu ir, kā man būt? ir kāds padomiņš?
nu un vispār ir arī mani ziemas loki vēl no kuldīgas (ja tos arī orki nav izrakuši tagad rudenī)
bet vispār ļ. lepojos ar ievērojamo savaldību daudzgadīgu augu stādīšanā, šo riebeklīgo brīdi paredzot

achievement unlocked – dārziņu kantorī pie līguma slēgšanas man dokumentus nemaz vairs neprasa
"es jūs atceros, jūs tāda spilgta meitene"

es te vēl mazliet par skumjo dzīvē
šodien tādus lucavsalas tulpju šķinējus satiku sejā
pilnīgā nagļakā brien iekšā blakusdārzos pāri celiņam, kamēr mēs rušināmies turpat pāris metru attālumā
bruņojušies ar klasisku cinisku otmazku un uzbraucienu komplektu
jo es jau nevarēju paklusēt un gāju uzprasīt, ko tad šie tur dara
no otmazku un uzbraucienu komplekta uzreiz bija jūtams, ka tā ir šo radījumu ikdiena
beigās vēl vecis nez kāpēc smīnīgi noteica, ka zrja šodien nav uzvilcis baiku ar uzrakstu rossija
(saruna notika latviski no manas puses un krieviski no viņa puses)
un pēc tam abi (viņi bija divi, vīrietis un sieviete) iegāja aiz tās milzīgās sētas, kur to divstāvu šķūni ceļ
kas principā nozīmē tikai vienu, mūsu dārzā nevar audzēt patiešām neko, they'll be back a million times
(ja reiz pat viņgad izrakto balto pujeni, tb viņas pārpalikušo mazo saknīti tieši uz manu vārdadienu šogad izraka vēlreiz, tie racēji tiešām pārzina ikkatru sīkāko paksīti)
esmu ļoti, ļoti nelaimīks
visvairāk par to, ka cilvēki var būt tik zemiski pret citiem cilvēkiem
pēc tam tupēju saulītē un purināju velēnas un tas viss ir tik bezjēdzīgi
nepieķeršanās vingrinājumi my ass

šodien man bija grandiozi plāni dārza darbiem, bet kad ieraudzīju, ka mazajā piesaulītes puķdobē un kuplajā tulpju stūrī visas tulpes ir nošķītas vēl neizplaukušas, gribējās tikai sevi žēlot un mājās zem plediņa, ko arī darīju (pārpalikušo saujiņu neizplaukušo tulpju nošķinu pati, lai plaukst mājās vāzē)
citādi dzīve ir karuselis negantā tempā, viss griežas, darbu dienas, pēc kurām mani var piesliet stūrī, pirmie vakari terasē ar baltvīnu, otrie vakari terasē ar baltvīnu, labāk tomēr pieslejiet mani terasē ar baltvīnu, nevis stūrī, brīvdienas parasti ir brīvdienu izstrādājumi, bet ne pirmais maijs, vienu dienu taču var patiešām atpūsties, kritiskā masiņa grandiozi masīva, mēs tā arī sākumgalu nevienu reizi neieraudzījām, tik tālu viņš bija, stokmanī skan cypress hill, kas to padara par vienīgo lielveikalu, kurā nav riebīgi ieiet saulainā dienā, un vispār es ļoti gaidu ceļojumu sezonu, pilnīgi nepareizi domās dzīvoju nākotnē
ja kāds gribētu tai ceļojumu sezonā nākt padzīvot mordoras pakājē par live-in kaķsēdētāju, sakiet to man, pilnīgi nopietni

man gribas ar jums parunāties, mīļā ciba, bet nav laika
varbūt nāciet ciemos

te jums mans mīļākais pavasara foto so far
( pie sienas )

pa lielām dienām beidzot saķemmējām dārzu tādu, kāds kārtīgs dārzs izskatītos jau novembrī
kas vēsta, ka vārdadienas piknikam būs būt, varat jau sākt pierakstīt blociņos (tā vismaz iekrīt sestdienā)

bet ja par bēdīgo dzīvē, tad lucavsalā notiek vienkārši kaut kāds pizģec, nekas tāds vēl nav redzēts
( dārznieciņa gaudas, brīdinu, ļ. žēli )

cibā pēkšņi tāda dzīvība, salīdzinot ar vēl pavisam nesenu posmu, kad visi rakstīja maz un komentēja necik
trijos atjēdzos, ka jūsu nakts un rīta ierakstus vispār vēl neesmu acīs redzējusi
pēc futbola ir labs miegs, un futbols ir labs, īpaši labs knapi kvorumā vai knapā kvorumā, jo tad visi skrien kā mīlīši un nemaisās viens otram pa kājām
vēl labs ir motorzāģis un palīdzīgas rokas - viena pāri ceļam nogāzusies ābele aiziet vidēji pusstundā, un es vēl paspēju pusi dārza atmīnēt (baltās dzidrās mīnas ļoti garšīgas)

labvakar, studijā iknedēļas domraksts "как я провёл етим летом" "kā es pavadīju brīvdienas"
a) apzinīgi apmeklēju mantas rīgas tūri
( iztirzājums1 )

b) neapzinīgi apmeklēju sattu
( iztirzājums2 )

c) bezapzinīgi apmeklēju dārzu
( iztirzājums3 )

tēzes nobeigums sausais atlikums: manu pasaulē garlaicīgāko orgasmu varat dzirdēt venēcijā līdz novembrim, un ja kādam ir aizdodams motorzāģis ātrāk par ceturtdienu, aizdodiet lūdzami

es arī pavadīju brīvdienas
piegdien mani sadzirdīja un sareibināja:
a) rererīga, tās čilauts un angažētā manta (koncerts esplanādē bija ļ. labs, lai arī maziņš un ne pārāk apmeklēts un pārāk gaišā diennakts laikā, meklējiet puscibu fotoreportā)
b) bārgājiens ar ķīmiskajiem elementiem (ja jums nav kur likties piegdienās un arī sezdienās, kad pilsētas virtuves un viņu restorāni ir jau ciet, līdz diviem jūs vienmēr savās laipnajās skavās uzņems madride, pabaros un padzirdīs un, ja vajag, kavu un gaspačo vēl uz mājām iedos)
sezdien es nelietīgi ekspluatēju pilnīgi brīvprātīgā kārtā nodarbināju puscibu meditatīvā ābeļdārza atmīnēšanā un instalācijas "lamatas nilam" būvēšanā
( katrs pa pusstundiņai, un sanāk elegantas lamatas )
manas mīļākās naktis ir tās augustā ar pilnmēnesi, kurš žmiedz acīs kā prožektors un met ēnas, tādu mēs arī dabūjām, un vēl salūtu dabūjām ik reizi, kad kāds pameta pikniku
svēdiena arī izrādījās vēl itin silta un jūra - peldama (lai gan man ir godīgi jāatzīstas, ka jau vairākas dienas uzskatu vasaru par beigušos un krītu vieglā panikā, ieraugot laika prognozēs skaitļus, kuri sākas ar 2 - nosalsim, brālīši un māsiņas, the winter is coming!)
un es arī zināju vienu pareizo atbildi qi jautājumam
iesveriet vēl brīvdienas

futbolu spēlēt ir labi, tas ir labi, bet starp iepriekšējo un šo nedēļu laukumā bij iegadījies kāds saulīšu griezējs, tagad jābradā pa rakumiem, tas ir slikti, bet vispār futbolu spēlēt ir labi
dārzā ir labi, bet, kamēr bijām islandē, kāds, kuram nopūs rokas, ir nolasījis pa tīro visas ērkšķogas, un šis bija pirmais gads, kad ērkšķogas neizēda lapsenes, tas ir slikti, bet vispār dārzā ir labi
vēl man šodien ļoti patika proporcija "15 minūtes sēdēt zobārsta krēslā" vs "stundu braukt ar riteni uz un no", ar riteni braukt ir labi
vēl es gaidu ciemos augsto viešņu neoplazmu, aiz kam māja spīd un laistās (līdz brīdim, kad augstā viešņa ieradīsies, nekas vairs nespīdēs)
un atgādinu, augstajai viešņai par godu tiekamies dārzā sestdien, būs arī mazliet kurināmā, tātad varēs kaut ko arī uzcept

lucavsalu tātad pārdošot
labi, desmit gadus jau tipa pārdod
bet nu tagad paskatīsimies, kurš un cik ātri nopirks
ja nemelo domes webs, skat pārdaugavas izpilddirekcijas pēdējā updeita datumu, tad lucavsalas dārzi jauniem nomniekiem nebija pieejami jau pagājušā gada septembrī, tātad kāds gatavojas
ušakova relīze dzied veco dziesmu "salas dienvidu daļā joprojām valda «džungļi», absolūti lielākā daļa no šejienes mazdārziņiem ir pamesti", kas ir pilnīga diršana, skuzējiet mans francisks, pagājušajā sezonā lucavsalā pieejamos dārziņus tai pašā augšminētajā sarakstā varēja uz roku un kāju pirkstiem saskaitīt
diemžēl tagad par to pārliecināties nevar, kurta ņems to veco sarakstu, bet nu listes garums bij apmēram tāds kā rūmavas nodaļā šobrīd
interesanti, ko teiks vecākā speciāliste dace dārta kasparsone, kad es iešu pie viņas pagarināt līgumu
more fun facts: jumpravsalas dārziņu biedrības pārstāvi domes sēdē vispār pie vārda nepielaida
"mēs aicinām iedzīvotājus uz diskusiju" my ass
pārējā retorika no domes puses arī tieši tāda pati kā parasti - "tuvākos trīs gadus dārziņus varēs turpināt izmantot", to pašu mēs dzirdējām pirms četriem gadiem, tikai tad teica "tuvākos četrus"
and more fun facts: spriežot pēc tiem pašiem augšminētajiem sarakstiem, lāčupītes dārziņos ir parādījies miiiilzīgs daudzums brīvu dārzu (salīdzinot ar iepriekšējo gadu), ka tik nebūs tie paši nošķūrētie, no kuriem izdzina mūžvecos nomniekus un par kuriem bija zudušo dārzu izrāde
fak, vajadzēja pieglabāt to iepriekšējās sezonas pēdēefu, bet pēc kara jau visi gudri

lucavsalas dārziņu džungļos ir visādu zoršu orki un necilvēki
ir orki vulgaris, viņi vienkārši ārdās, lauž, plēš un citādi nekonstruktīvi izrīkojas
ir orki with a purpose, nu tur malku nopizģīt vai vismas ābeles nozāģēt malkai, pumpi noskrūvēt vai nolauzt vai nozāģēt (kaimiņš gada laikā laikam četrus pumpjus ir uzlicis, nākamais būs no plastmasas)
un vēl ir tie (vai, ļoti ticams, tās), kam ellē ir rezervēts atsevišķs īpaši riebīgs katls - kas svešos dārzos izrok puķes un citus augus
nu tiešām, ja cilvēks vispār spēj novērtēt augu, tad kā viņam var celties roka aiziet svešā dārzā un viņu izrakt, un kā lai šādu radību vispār sauc par cilvēku
šodienas demidža bilance - mazā glītā pažāvētā malkas čupiņa (neko lielu jau mēs tāpat nekrājam), mana vismīļākā baltā pujene, kaimiņiem lilijas
stipri domāju "nebūs tev prieka no tās pujenes, nu nebūs", ko tad citu es varu darīt
gribu sev dārzu uz pavisam, ar sētu apkārt un aiz deviņām atslēgām
bet visādi citādi vaļoties dārzā ir labi un pareizi
ēst dilles no vagas, sulīgas un nezinkāpēc arī saldas un šogad beidzot kaut cik padevušās
stundām ilgi meditatīvi kriukšķināt sīkus mazus žagariņus, lai tomēr iekurtu to ugunskuru un uzceptu tās pusdienas, pat ja malkas krājums nopizģīts
atrast zemenes tur, kur viņām nemaz nebija jābūt

stunda pusotra dārzā katru vakaru tomēr tik labi atslābina un atspirdzina galvu, kāpēc es to nedaru katru dienu?

nu jau kā par asti, nedēļu pirms braukšanas uz londonu es uzzinu, ka braukšu uz londonu (gatavojiet sarkano paklāju, kā par asti), un krītu panikā par to, ko pa to nedēļu jāpaspēj izdarīt
tā kā par darbu panikošu ne agrāk kā rīt, šodien panikoju par dārzu
rezultātā cukīņu un tomātu bērnunams no palodzes ir pārvācies uz svaigām vagām
jūnijs nav sevišķi piemērots dārza pamešanai likteņa un škiceka varā un dzīvei uz akmeņiem londonā

"līdz elkoņiem melnzemē" nav nekāds eifēmisms
nav arī pārspīlējums
tāds ir vēkšpēdu apgāztas velēnas biezums
un es nespēju purināt to velnēnu ar kapli un cimdos

in: pirmās nepieciešamības preces jeb dilles tādas un šitādas, salāti, spināti un sīpoli
out: instant laimība, stīvums malu maliņās un sauja pumpurotu ābeļzaru

šis ir tas laiks gadā, kad man maniakāli gribas daudz, daudz, daudz lielāku dārzu
ap vasaras vidu šī vēlme ir savārgusi, jo ravēt netīk, un ap rudeni ir vispār pārgājusi, jo ražu vākt un ēst slinkums
bet atvēzēties uz sēšanu un stādīšanu, to jā, vienmēr gatavs

ko es darīju gada pēdējā dienā?
joprojām neko neparastu
pabeidzu grābt lapas dārzā, visu glīti saķemmēju, pavasaris var nākt kaut tūliņ
izraku krietnas pāris saujas burkānu svētku galdam

un, kamēr cepas kūka tam pašam svētku galdam, līksmi rāpoju pa vannas istabu ar līmeņrādi zobos
jo pamosties pie (uz?) tīrām grīdām jaungada rītā, protams, būtu forši, bet spoguļus pielikt gribas vairāk

ko es darīju trīsdesmitajā decembrī?
neko neparastu
grābu lapas dārzā