bet ja par bēdīgo dzīvē, tad lucavsalā notiek vienkārši kaut kāds pizģec, nekas tāds vēl nav redzēts

katru reizi, kad man liekas, ka nu jau tai dārzā vairs nav ko izrakt, viņi taču atrod vēl kaut ko
reāli, reizi nedēļā atnāk un kaut ko nolasa vai izrok vai abus
un es taču visu laiku apzināti un cik vien spēju atturos no jebkā daudzgadīga stādīšanas
sākās viss ar kaimiņu rododendru pavasarī - četrgadīgais meitēns iestādīja rododendru un jau nākamajā rītā bija šausmīgi vīlies pasaulē, jo rododendrs bija izrakts
tad kaimiņiem izraka lilijas, man pujenes
tad arī manu vienīgo liliju
pa vidu nolasīja ērkšķogas pa tīro
tad vēl kaimiņiem cidonijas ne ta izraka ne ta nolasīja
un vēl visu ko izraka kaimiņiem, jo viņiem viss kas arī bija
tad tā nelaimīgā ābele vētrā pār ceļu nogāzās, bradātāji izbrida jaunu taku caur dārzu un nolasīja manus tomātus un izrāva bazilikus, srsly, bazilikus, kurus līdz šim lucavsalā varēja audzēt pilnīgi droši
ap to brīdi man likās, ka nu tiešām dārzā vairs nav NEKĀ, ko vēl varētu nopizģīt
tad izraka čīksteni, kas galīgi nav nekāda īpaši augstvērtīgā puķe
un šodien, zināt, ko es ieraudzīju šodien?
papardes, viņi ir izrakuši kādas desmit papardes
un nolasījuši visas pupas, smieklīgās raibās pupas
un vēl arī nolasījuši visus rožābolus hahahahahaha
starp citu, kurš grib kādu maišeli ābolu? rož vairs ne, bet visus citus?
un, lai beigtu uz mazliet priecīgākas nots, uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt, ko tomēr ir izdevies šogad tai dārzā nolasīt pašam - zaļos zirnīšus pieēdu pilnu vēderu, pēc pirmajiem izraustītajiem bazilikiem novācu visus un ietaisīju pesto, nu un šodien ievācu citronzāli, that's all folks