šodien man bija grandiozi plāni dārza darbiem, bet kad ieraudzīju, ka mazajā piesaulītes puķdobē un kuplajā tulpju stūrī visas tulpes ir nošķītas vēl neizplaukušas, gribējās tikai sevi žēlot un mājās zem plediņa, ko arī darīju (pārpalikušo saujiņu neizplaukušo tulpju nošķinu pati, lai plaukst mājās vāzē)
citādi dzīve ir karuselis negantā tempā, viss griežas, darbu dienas, pēc kurām mani var piesliet stūrī, pirmie vakari terasē ar baltvīnu, otrie vakari terasē ar baltvīnu, labāk tomēr pieslejiet mani terasē ar baltvīnu, nevis stūrī, brīvdienas parasti ir brīvdienu izstrādājumi, bet ne pirmais maijs, vienu dienu taču var patiešām atpūsties, kritiskā masiņa grandiozi masīva, mēs tā arī sākumgalu nevienu reizi neieraudzījām, tik tālu viņš bija, stokmanī skan cypress hill, kas to padara par vienīgo lielveikalu, kurā nav riebīgi ieiet saulainā dienā, un vispār es ļoti gaidu ceļojumu sezonu, pilnīgi nepareizi domās dzīvoju nākotnē
ja kāds gribētu tai ceļojumu sezonā nākt padzīvot mordoras pakājē par live-in kaķsēdētāju, sakiet to man, pilnīgi nopietni

man gribas ar jums parunāties, mīļā ciba, bet nav laika
varbūt nāciet ciemos

te jums mans mīļākais pavasara foto so far