lucavsalas dārziņu džungļos ir visādu zoršu orki un necilvēki
ir orki vulgaris, viņi vienkārši ārdās, lauž, plēš un citādi nekonstruktīvi izrīkojas
ir orki with a purpose, nu tur malku nopizģīt vai vismas ābeles nozāģēt malkai, pumpi noskrūvēt vai nolauzt vai nozāģēt (kaimiņš gada laikā laikam četrus pumpjus ir uzlicis, nākamais būs no plastmasas)
un vēl ir tie (vai, ļoti ticams, tās), kam ellē ir rezervēts atsevišķs īpaši riebīgs katls - kas svešos dārzos izrok puķes un citus augus
nu tiešām, ja cilvēks vispār spēj novērtēt augu, tad kā viņam var celties roka aiziet svešā dārzā un viņu izrakt, un kā lai šādu radību vispār sauc par cilvēku
šodienas demidža bilance - mazā glītā pažāvētā malkas čupiņa (neko lielu jau mēs tāpat nekrājam), mana vismīļākā baltā pujene, kaimiņiem lilijas
stipri domāju "nebūs tev prieka no tās pujenes, nu nebūs", ko tad citu es varu darīt
gribu sev dārzu uz pavisam, ar sētu apkārt un aiz deviņām atslēgām
bet visādi citādi vaļoties dārzā ir labi un pareizi
ēst dilles no vagas, sulīgas un nezinkāpēc arī saldas un šogad beidzot kaut cik padevušās
stundām ilgi meditatīvi kriukšķināt sīkus mazus žagariņus, lai tomēr iekurtu to ugunskuru un uzceptu tās pusdienas, pat ja malkas krājums nopizģīts
atrast zemenes tur, kur viņām nemaz nebija jābūt