labākais, kas pagaidām šodien ar mani noticis: new order radio.

upd: otrs labākais - indoor rukola paaugusies jau tiktāl, ka var drusku likt uz brokastmaizes. protams, tiklīdz ir parādījies dārziņš, atklājas, ka iztikas minimumu var audzēt arī mājās, ja izdomā, kā apvest ap stūri kaķus (ir triki, i haz dem).

plantatora piezīmju blociņš for future reference:
šodien izstādīju ārā vienu izmēģinājuma baziliku. kuldīgas dārziņā pilnīgi katru gadu nosala, izstādot ārā pirms jāņiem. šis ir stiprs un ražens stāds, paskatīsimies, kā viņam tur skarbajā pasaulē ies.

šis dzīvoklis laikam ir kaut kāds tropikal paradaizs, te viss aug griezdamies, kaķu pusnomušītais cūkausis atkopies un uzrādījis ziedu, melnais cūkausis dīgst dubultā, usnes dāvātie augi vispār uzvedas kā traki - amarillis vispirms izdzina vienu kātu un noziedēja četros ziedos un pēc tam izdzina vēl vienu un noziedēja piecos, un rotšilda glorija no viena plastmasā iepakota gumiņa pusotra mēneša laikā ir pāvērtusies metrīgā ložņu kātā ar pumpuriem, nu un kronis visam ir tas, ka pat virtuves izlietnes notekcaurumā (augšējā, rezerves) ir kaut kas iesējies un izdzinis asniņu.

man 10 cm no komputatora stāv growhouss, un es varu ar vienu aci vislaik skatīties kā dīgst baziliks un kādā tempā stiepjas rukola. moar to come, varēšu salīdzināt dīgšanas tempus.

šodien mēs rakām bedrītes un tad atkal rakām tās ciet. jo likteņa aronijai ir labpaticis mūsu dārziņā izkaisīt randomus zemeņstādus, kurus sirdsapziņa neļāva izbradāt un neļāva arī atstāt velēnā un izkratīt kopā ar skudrām. tā nu viss mans uzstādījums "zemenes jau nu te audzēt nevarēs, saprotiet paši" ir beidzies ikurāt divās mazās zemeņu vadziņās. bet štrunts par ogu izdzīvošanas prognozi, kas ir tuvu nullei, arī stādu izdzīvošanas prognoze ir stipri līdzīga, jo kur prāts pārstādīt ziedošas zemenes.
on other news, dārza čilauta daļā daža laba paparde ir jau neliela pieauguša cilvēka augumā.
and now for someting completely different, vakar mājās iesēju rukolu. šodien jau dīgst. mutants kaut kāds.

gārdeninga apmaiņas programmā iestādīju zabadaka galā saulespuķi no mūsu growhousa un pārvedu mājās ziemas lokus.

daiļās dārzniecītes piezīmju blociņa ziņu aģentūra:
vienu amarilli pirms 29 dienām iestādīju podā, otru iebāzu ledusskapī papīra tūtā. tas viens ir izaudzis pusmetru garš (nomērīju), ziedēs sarkans. (tas pats, kurš dzd dāvana no kakjux pirms pāris gadiem.) tas otrs tūliņ sāks tam pirmajam dzīties pakaļ, jo šodien pārvācās no ledusskapja uz puķpodu. ziedēs baltsarkans.
jāiet uz veikalu pēc trešā, tikai kur lai dabū baltu?

kaut kāds pavasaris iekšmājas dārziņā. gundegas pirms divarpus gadiem dāvātais cūkausis pirmoreiz pats uzziedējis, amarillis sparīgi dzen asnu, pat kinza dīgst. uz pēdējo es gan nelieku nekādas lielas cerības. atceroties, kā rūdis izrēķinājās ar iepriekšējo kinzas sējumu, sagaidu dizāsteru, tiklīdz iziešu no mājām.

lai nograuztu ķengurķepai visus ziedus, rūdim vajadzēja precīzi 6 dienas. a žaļ, labāk pati būtu destrojējusi kaut kādā ķengurķepainā mīl-nemīl atvasinājumā.
pat nobildēt nepaspēju. mana bij smukāka par šito:

cirslis classic iet uz veikalu pēc leņķīšiem par 10 santīmiem un skrūvītēm par 8 santīmiem. un, protams, atnes mājās hārdvāri un puķes par padsmit latiem.
un ne jau šādas tādas puķes. prikiņ, man tagad mājās bez visa kopējā awesomenessa ir ķengurķepas. nevis kaut kādas kaķpēdiņas (with all due respect), bet ķengurķepas.
neloloju gan nekādas lielās cerības, ka astoņas baltās kaķpēdiņas tās ķengurķepas nenomušīs visdrīzākajā laikā.
bet tas nekas, izrādās ka narcises, kuras gribēju likt beidzot ziemas guļā, ir sākušas dzīt asnus. arī amariļļi ir iznākuši no skapja (burtiski) un pakļauti eksperimentiem, jāsalīdzina kā viņi uzvedas vienkārši tāpat un pastāvējuši ledusskapī.
karoč, pilnīgs upgreids. gārdenings meiko jōrzu trūliju trūlijhapiju.

es tā skatos, veikalos pilnā sparā iet vaļā amariļļu sezona. bet ja es savējos amariļļus, kas pēdējoreiz ziedēja kaut kad martā-aprīlī, tagad vilkšu ārā no tumšā stūra, likšu tūtē un ledusskapī un tad gribēšu audzēt un ziedināt, vai viņiem tas nebūs par agru?

tā kā 3 no 4 nezināmas izcelsmes augiem codename potētās pērkones bija sarunājuši pa fikso nosprāgt beikti (drošvien uz gonkām kurš pirmais), aiz mana virtuves loga tagad aug kāposti. nevis puķu kāposti, bet kāposti puķes, vot. guļamistabai tika salvija. un man pašai - alpu vijolīte, jo kalnciema tirdziņā puķu tirgonis codename "kundzīt, reku pavāra sapnis!*" bija man tieši blakus, un tadžins viņam arī garšoja.

* timiāns

brīnišķīgais cilvēks džims man uz vārda dienu uzdāvināja miniatūru futbola laukumu, kurā viena no sastāvdaļām bija sūnas podiņā, pārstādāmas zem palmas. noteikti kādreiz, nodomāju es un atliku pārstādīšanu uz gaišo nākotni. šis 'noteikti kādreiz' pienāca vakar, ģenerālās dārznieciņa instinktu apmierināšanas kūres ietvaros. un nākas secināt, ka ar pārstādīšanas manevru drošvien esmu parakstījusi nāvessodu nabaga sūnām. jo mani zvēri neko pasaulē nemīl vairāk par irdenu melnzemi.
šorīt melnzeme bija visur. visur, kur staigā kaķi, un tas ir VISUR. varētu vienkārši evakuēties no dzīvokļa forever, lai tad viņi arī laimīgi te dzīvo.

jōrzs trūlijs, kurš (gandrīz) visu mūžu (gandrīz) visu ir audzējis no sēklām, ir beidzot padevies dārksaidam un kukijiem, tb stādaudzētavās bāzētam gārdeningam. ja līdz šim no mansarda karājās garās pupas, ziedēja sārtiem ziediem un ražoja pākstis, tad tagad uz burvju mājiena tur tup kaut kādas potētas pērkones, kurām ne es, ne pārdevēja vārdu nezinām.

es arī tagad sludināšu rudeni un iznīcību.
vot, pa dienām vēl ir vasara, pa naktīm jau rudens. un es jau štukoju, kādas rudens puķes notupināt aiz loga, jo sarkanās pupas jau izčākst, šodien novācu pirmo ražu.

nē nu es vispār gribētu zināt, kurš te piecos no rīta jau kačity-kačā manu izlikto ierakstu, kamēr es pati saullēktā slamstos apkārt mājai, fotografēdama augus, kas nokarinās no logu dzegām.

( +++ )

/te nu viš aiziet, mans dārznieka kredibilitijs/ pastāstiet, ar ko atšķiras kaķpēdiņas no studentneļķēm? imho tikai ar to, ka pirmās neesmu redzējusi gadus 20, bet bilde atmiņā stāv tāda pati, nu vai drusku mazāka, kādu tagad rāda studentneļķes.

nu jā, tirgū pilns ar magrietiņām un rudzupuķēm, pienotavu lāviņās (čau, kinski) jāņu siers. laikam kalendārā jūnijs. drošvien lielveikalos jau griežas jāņu dziesmas.
bet es tikai tās neļķes un pujenes sapirkos. drošvien mana pujene kuldīgā arī jau zied, saules pusē kā nekā. mēs viņu izrakām no mana dzīvesdraudziņa klasesbiedra jaunceļamās mājas, aš lāpstu nolauzām.

šitie makani izdīga pirms 10 dienām:

( aug griezdamies, burtiski )

un protams, tieši tajā vakarā, kad atnesu mājās gandrīz* visu, lai makani kaut kad rīt pārceltos uz dzīvi loga viņā pusē, rita bija beidzot vienu podiņu izvārtījusi pa grīdu. briestu midnaitgārdeningam. *ja kādam naktsputnam klaiņātājam no rajona ir makgaiverskočs pelēkais, nāciet ciemos.