Comments: |
From: | pikaso |
Date: | April 15th, 2008 - 12:26 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nja - man nekad nav bijis zvaniņš. un mani reti kad nepalaiž. un ja nepalaiž tad visdrīzāk tāpēc, ka es klusiņām esmu pielavījusies vai gājēju bariņš ieslīdzis dziļi alkoholiskā vai kāda cita veida sarunā. varbūt draudīgi izskatos? lai gan nē - tad viņi nesmaidītu. drīzāk jau tam vairs nepievēršu uzmanību.
es parasti tādos gadījumos domāju: "Nekas, nekas, es jau arī nekur nesteidzos!"
visvairāk man bail viņus negaidīti nobiedēt, jo tad nevar zināt, uz kuru pusi šie palēksies
tieši tāpēc jābiedē gaidīti vai vismaz laicīgi - lai paspēj nobīties, izlēkāties un nomierināties :)
| From: | pata |
Date: | April 15th, 2008 - 12:42 pm |
---|
| | | (Link) |
|
:D:D es 'izlēkāties' vietā izlasīju 'izkakāties'
šito tavu traumu es zinu un saprotu, tāpēc ļaunā neņemšu :)
| From: | pata |
Date: | April 15th, 2008 - 12:47 pm |
---|
| | | (Link) |
|
kaku burciņa :D
| From: | pata |
Date: | April 15th, 2008 - 12:41 pm |
---|
| | | (Link) |
|
leks uz stūres rata ;)
| From: | usne |
Date: | April 15th, 2008 - 01:17 pm |
---|
| | | (Link) |
|
es esmu ar tevi rasbainiek ;) par šito katreiz gribas ko bilst pēc kārtejā izbrauciena tālāku gabalu
From: | fanija |
Date: | April 15th, 2008 - 01:24 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Es točna neko uz ielas nedzirdu, zvaniņus ieskaitot, nu varbūt ugunsdzēsēju sirēnas dažreiz:) Man vienam paziņam tāpēc mašīnai bija tramvaja zvans, to ar tāpat kā vilcienu parasti dzird.
Man patīk salīdzinājums, ko savulaik lasīju kaut kur Cibā - reaģējot uz zvaniņu, gājēji parasti uzvedas kā stirnas uz šosejas tālo lukturu gaismā. Tāpēc es 90% gadījumu iztieku bez zvaniņa un nošmaucu garām tāpat. Man, savukārt, uz Vanšu tilta un tālāk pa veloceliņu ik pa brīdim gribas nošņākties "Veloceliņš, ibio!"
ja ir iespēja nošmaukt garām pa kluso, es arī to izmantoju, bez šaubām.
es vienreiz tā sirsnīgi arī nobļāvos 'šis ir VELOCELIŅŠ!', kad man viens frukts burtiski izleca priekšā.
nemot vēra, ka lielākā daļa pilsoņu pa ielām pārvietajas ar uasīm, un katrs dzindzina savā ausi kaut ko savu, tad tavu zvaniņu tāpat neviens nedzird
i nemaz i ne. ar aizbāztām ausīm ir ievērojams mazākums, esmu pievērsusi uzmanību :)
Tā kā man zvaniņa nav, es piekopju klusā spoka taktiku. Proti, vienkārši braucu cilvēkiem aiz muguras un pieklājīgi gaidu, līdz viņi paši sajūt, ka kaut kas nav labi un paskatās aizmugurē. Parasti tad vai nu paši atlec malā (pārsteiguma efekts) vai arī parauj aiz piedurknes blakusgājēju, es laipni pamāju ar galvu, uzsmaidu un esmu garām. Nekad nav bijis jāgaida vairāk par ~10 sekundēm.
Nu, tas ir tādās vietās, kuras fiziski ir šauras, piemēram, tilta ietve.
Uz parasta ielas trotuāra es lavierēju palēnām un atceros nelaimīgos CSN, kuros skaidri un gaiši rakstīts: "Velosipēdisti drīkst braukt pa trotuāru, ja tas netraucē gājējiem".
Starp citu, kamēr es taisīju savu iepriekšējo kūri ar autovadītāja tiesību dabūšanu, kādā braukšanas reizē gandrīz notriecu velosipēdistu. Proti, braucot ar auto, velosipēdisti, kas ir uz trotuāra, ir grūtāk uztverami (kā satiksmes dalībnieki). Koncentrācija ir vairāk uz ceļu un visu kas ir uz ceļa, it īpaši sarežģītākās vietās. A velosipēdists krustojumā žvīks un no trotuāra pēkšņi(!) ir uz ielas.
Man arī ir gadījies redzēt tādus, kas lec uz ielas neskatoties. Nesaprotu, kā viņi izdzīvo - es, pirms braukt pāri krustojumam vai gājēju pārejai, vienmēr nočekoju, vai gaiss tīrs. Tāpēc arī nevarētu braukt ar pleijeri uz ausīm, kā esmu redzējusi cilvēkus darām - ar dzirdi var iegūt visai būtisku informāciju par situāciju frontē :)
Nezinu par pleijeri, bet nu fakts ir, ka, lai arī, protams, braukt pa ceļu ir nepatīkamāk un autovadītāji mēdz būt maitas, tomēr uz braucamās daļas autovadītājs velopisēdistu spēj ievērot daudz labāk un attiecīgi arī - cerams - rēķināties.
nu, ja autovadītāji drusku vismaz rēķinās (tie 20cm līdz mašīnas sānam tomēr nav 2cm, kad tev garām aiztraucas neatskatoties), bet nereti nākas sastapties ar trolejbusiem un autobusiem, kuru vadītāji par riteņbraucējiem pat nenošķaudās.
From: | zurka |
Date: | April 15th, 2008 - 03:29 pm |
---|
| | | (Link) |
|
es zvanīšanu uzskatu par agresīvu, ja vien tā tiešām tiešām bez tā nevar tāpat kā ar auto - pīpināt pilsētā drīkst tikai eksrtēmos gadījumos :) bet vispār lēna tuvošanās vai uzrunāšana (parasti gan vismaz 2 reizes) gandrīz vienmēr palīdz un arī es, līdzīgi kā dienasgrāmata, domāju - man taču nav jāsteidzas un tās dažas sekundes, ko nomīņājos kādam aiz muguras, nebūs nekāds lielais manas dzīves ieguvums lai gan pietiek arī reižu, kad noburkšķu pie sevis vai skaļi
es gan neteiktu, ka zvanīšana ir agresīva kā tāda. ja auto pilsētā brauktu krustu šķērsu un vēl ar zirgiem, krokodiliem un vistām pa vidu, dabiski nāktos pīpināt daudz vairāk :)
es zvanu, protams, tikai tajos gadījumos, kad redzu, ka man nebūs vietas lai aizlavītos garām pa kluso. tāpēc ir tikai godīgi laicīgi padot signālu, lai cilvēks paspēj sabīties (ja ir no bailīgajiem) un vēl arī adekvāti noreaģēt.
žurka iespējams to agresīvo domā mani, (esmu kādas 5 reizes kādam uzpīpinājusi, un tās visas žurka klātbūtnē), jo kad braucam kopā nereti sanāk, ka esam katra savā gājēja pusē, un, ,manuprāt, daudz trakāk ir tuvoties nesadzirdētam, jo gājējs sajutis, ka aiz muguras kaut kas ir var izdomāt lēkt šurp vai turp un skāde var būt daudz smagāka nekā no tā iepriekš brīdinošā trinkšķa taurītē. bet parasti es turos kādu sprīdi aiz aisberga un smaidu, cik vien plati varu. un lielākoties saku paldies, kad mani beidzot palaiž garām. un izrādās, ka gājēji arī prot smaidīt un pat reizēm atvainojas, ka nav mani aizmugurē pamanījuši. bet vislielākais kaifs man ir patrāpīties kādā pieturā tieši tai brīdī, kad piebrauc tram-trol-buss. uh, jūtos kā salavecis, kam dāvanmaisi paši krīt virsū. :)
'manuprāt, daudz trakāk ir tuvoties nesadzirdētam, jo gājējs sajutis, ka aiz muguras kaut kas ir var izdomāt lēkt šurp vai turp un skāde var būt daudz smagāka nekā no tā iepriekš brīdinošā trinkšķa taurītē' es tak tieši par to pašu!
es smaidu gandrīz tikai bērniem, un no viņiem arī ļoti uzmanos.
es jau sapratu, ka tu par to pašu :) (centos žurkai tavā cibā izskaidrot, kāpēc es tā daru. duriks es).
From: | zurka |
Date: | April 15th, 2008 - 11:57 pm |
---|
| | | (Link) |
|
dāmas, es saprotu un nenosodu tikai pati nepraktizēju jo cilvēku tuvumā vienmēr piebremzēju, tāpēc no smagas sadursmes nav jābaidās tas ir tāpat kā ar augstpapēzu kurpēm - man nav iebildumu, kamēr tās ir ir citās, ne manās kājās
| From: | zin |
Date: | April 14th, 2011 - 03:31 pm |
---|
| | | (Link) |
|
par komentāros runāto- es ar mēdzu uzzvanīt, ja ir redzams, ka tā pat garām pabraukt nesanāks. viegli un maigi (uzzvanīt) bet tomēr ;) un jā, kādus pāris metrus pirms "upura" galu galā, tas gājējs jau ar nezin, ak viņam tur aizmugurē kāds minās. un kam gan citam tāds velo zvaniņš domāts
From: | (Anonymous) |
Date: | April 16th, 2011 - 08:56 am |
---|
| | | (Link) |
|
nenoturējos :) http://www.youtube.com/watch?v=KGvcaK9A2yI | |