es gan neteiktu, ka zvanīšana ir agresīva kā tāda. ja auto pilsētā brauktu krustu šķērsu un vēl ar zirgiem, krokodiliem un vistām pa vidu, dabiski nāktos pīpināt daudz vairāk :)

es zvanu, protams, tikai tajos gadījumos, kad redzu, ka man nebūs vietas lai aizlavītos garām pa kluso. tāpēc ir tikai godīgi laicīgi padot signālu, lai cilvēks paspēj sabīties (ja ir no bailīgajiem) un vēl arī adekvāti noreaģēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

žurka iespējams to agresīvo domā mani, (esmu kādas 5 reizes kādam uzpīpinājusi, un tās visas žurka klātbūtnē), jo kad braucam kopā nereti sanāk, ka esam katra savā gājēja pusē, un, ,manuprāt, daudz trakāk ir tuvoties nesadzirdētam, jo gājējs sajutis, ka aiz muguras kaut kas ir var izdomāt lēkt šurp vai turp un skāde var būt daudz smagāka nekā no tā iepriekš brīdinošā trinkšķa taurītē. bet parasti es turos kādu sprīdi aiz aisberga un smaidu, cik vien plati varu. un lielākoties saku paldies, kad mani beidzot palaiž garām. un izrādās, ka gājēji arī prot smaidīt un pat reizēm atvainojas, ka nav mani aizmugurē pamanījuši. bet vislielākais kaifs man ir patrāpīties kādā pieturā tieši tai brīdī, kad piebrauc tram-trol-buss. uh, jūtos kā salavecis, kam dāvanmaisi paši krīt virsū. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

'manuprāt, daudz trakāk ir tuvoties nesadzirdētam, jo gājējs sajutis, ka aiz muguras kaut kas ir var izdomāt lēkt šurp vai turp un skāde var būt daudz smagāka nekā no tā iepriekš brīdinošā trinkšķa taurītē' es tak tieši par to pašu!

es smaidu gandrīz tikai bērniem, un no viņiem arī ļoti uzmanos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau sapratu, ka tu par to pašu :) (centos žurkai tavā cibā izskaidrot, kāpēc es tā daru. duriks es).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)

dāmas, es saprotu un nenosodu
tikai pati nepraktizēju
jo cilvēku tuvumā vienmēr piebremzēju, tāpēc no smagas sadursmes nav jābaidās
tas ir tāpat kā ar augstpapēzu kurpēm - man nav iebildumu, kamēr tās ir ir citās, ne manās kājās

(Reply to this) (Parent)