Man patīk salīdzinājums, ko savulaik lasīju kaut kur Cibā - reaģējot uz zvaniņu, gājēji parasti uzvedas kā stirnas uz šosejas tālo lukturu gaismā. Tāpēc es 90% gadījumu iztieku bez zvaniņa un nošmaucu garām tāpat.
Man, savukārt, uz Vanšu tilta un tālāk pa veloceliņu ik pa brīdim gribas nošņākties "Veloceliņš, ibio!"

(Reply to this) (Thread)

ja ir iespēja nošmaukt garām pa kluso, es arī to izmantoju, bez šaubām.

(Reply to this) (Parent)

es vienreiz tā sirsnīgi arī nobļāvos 'šis ir VELOCELIŅŠ!', kad man viens frukts burtiski izleca priekšā.

(Reply to this) (Parent)