te nu reiz bij gadījums, kad man bija riktīgi žēl, ka ričukam nav dashcama, nu vai ka es nebraukāju apkārt ar gopro pogcaurumā
iegriežos es vienā no mazajām āgenskalna ieliņām, kur ir pusotra josla satiksmei plus parkings, un segums tāds, ka visi tāpat turas tikai vienā joslā, bet parasti izmainās draudzīgi, jo satiksme tomēr divvirzienu (varat minēt, kura tā ir)
un pirmoreiz mūžā ieraugu, ka pretimbraucošs auto nevis aizvirzās savā joslā, lai mēs varētu izmainīties, pat nevis turpina braukt taisni, jo tad man tāpat sanāktu vietas, pašauri, bet sanāktu, bet padod pa kreisi un mauc stabili man pretī
neko, apstājos, gaidu, kad kungs sapratīs, ka šī nav vienvirziena iela
a ko kungs?
kaut ko bļauj pie sevis salonā, bet logs ir ciet, es nedzirdu, uzgāzē un dod man taisni virsū
tik daudz saprāta jau viņam pietika, lai draudu manevru apturētu pēdējā brīdī, bet nu nopietni?
neko, stāvu, gaidu, kad kungam labpatiks pārkārtoties uz savu joslu un aizbraukt savās darīšanās, i got all day, un īsti kur palikt jau arī nav, šķērsām priekšā es viņam nelīdīšu, un uz trotuāra svempties arī nelon
pēc spriedzes pilna brīža kungs tomēr saņemas padot atpakaļ un mani apbraukt, garāmbraucot atver logu, lai mēs beidzot arī aprunātos
– šī ir divvirzienu iela.
– ko nebrauc pa trotuāru?!
– es braucu pēc ceļu satiksmes noteikumiem, pa brauktuvi.
– kādiem vēl noteikumiem?!
– tiem pēc kuriem jūs tiesības likāt. ja jums gadījumā ir tiesības.
– ej ārstēties, ja gribi dzīvot!
un ar šiem laipnajiem vārdiem kungs sparīgi dodas savās gaitās
dzīvot es patiešām gribu, un arī gribu, lai ne man, ne kādam citam nebūtu jāārstējas tāpēc, ka lūk kādam mudakam pie stūres liekas, ka velosipēdistiem var vienkārši braukt virsū
un vēl rodas pāris jautājumi
a) vai šādā pašā situācijā ar auto pretī viņš uzvestos tāpat
b) vai viņš ir no tiem, kuri apļos brauc pretējā virzienā

vispār es jau kādu brīdi gribēju atkal vienreiz pāris gados ierakstīt pārspriedumu par to, ka pie mums joprojām nav sevišķi pieņemts atzīt savu kļūdu un atvainoties (šajā ziņā ļ. pietrūkst londonas)
ar bērnu pie rokas izlekt uz brauktuves priekšā velo, nepaskatoties apkārt? ko tas velo te brauc! (auto priekšā nez kāpēc tik ļoti nelec, bet taisnību sakot pie āgenskalna tirgus gan lec visiem vienādi priekšā kā lemingi bezdibenī)
apstāties uz tramvaja sliedēm un atraut auto pasažiera durvis tieši priekšā velosipēdistam, kuram tu tikko pabrauci garām? ko tas velo te brauc, tev bija jābrauc apkārt pa pretējām sliedēm! (trū stōrī, es pirms kāda laika šitā tiešām arī saskāros ar durvīm, bet nu ļoti maigi, bet nu saskāros, bet nu pieprasīt, lai velo brauktu pa pretējām sliedēm, karl, tiešām?)

nu un pie pēdējā punkta es jums reku lieku reizi iemetīšu linku par to, kam holandē vārda nav, bet štatos iedots vārds dutch reach – veriet durvis ar pretējo roku, trenējieties paši un, galvenais, māciet bērnus:
http://99percentinvisible.org/article/dutch-reach-clever-workaround-keep-cyclists-getting-doored/

kādi divi gadījumi ar mani viendien atgadījās
braucu es spodrā rīta stundā pa mazo nometņu ielu, rīta trafiks, ielas nomale svaigi pieparkota pilna, kā jau darbdienas rītā tas notiek, velo ir vieta tieši stūres platumā starp parkingu un sliežu bruģi
pēkšņi man priekšā atveras auto durvis
tā kā es nebraucu baigi ātri*, paspēju nobremzēt, nodzindzināt zvaniņu un iesaukties "eu", tieši trīs lietas
no auto izkāpj nikns kungs, plātās un bļauj uz mani "ko tu te brauc un man traucē" (!), es plātos un bļauju pretī "tā tak var cilvēku nogalināt", vārdsakot tāda nedraudzīga vārdu apmaiņa mums attīstās
uz beigām es dziļi ievelku elpu un cerībā no tā visa tomēr izkruķīt kādu pozitīvu rezultātu mēģinu kungam izstāstīt par dutch reach, durvju vēršanu ar pretējo roku
tas ir tik elementāri un tik efektīvi
holandē šī tehnika tiek iepotēta līdz ar autobraukšanas apmācību, tāpēc arī dutch reach vārdā
murmulis, protams, nekādus padomus uzklausīt netaisās, viņam arguments ir viens – "kad nogalināšu, tad arī risināšu" (nēnu kā problēmu risināšanas pieeja legit, bet cilvēks ta būs beigts)
šķiramies kā naidnieki
pēc pusstundas braucu es pa to pašu mazo nometņu ielu, tikai jau pretējā virzienā
tieši pretējā ielas pusē iepriekšējā incidenta vietai pēkšņi atkal man priekšā atveras auto durvis
paspēju nobremzēt, nodzindzināt zvaniņu un iesaukties "eu", tieši trīs lietas
no auto izkāpj kungs, ļoti atvainojas, vēl taisnojas, ka parasti jau paskatoties rūpīgāk, bet kaut kā šoreiz stulbi sanācis
es viņam izstāstu par dutch reach, kungs aizdomājas un saka paldies un atvainojas vēlreiz
šķiramies kā draugi

lūk, tārkie trauki, cik dažādi ir cilvēki, un dariet kā holandieši (arī ar pasažieru durvīm)

* atceraties, bij reiz mums diskusija pēc gadījuma, kad uz mani taurēja tiešā un pārnestā nozīmē par to, ka ar velo nebraucu auto ātrumā, un izskanēja vēlmes, ka velo būtu forši braukt uz kādiem 30 km/h? nu lūk, ja es šajā situācijā brauktu uz 30 km/h, te cibā tagad nerakstītu

atvainojiet, man mazliet jāpalielās
uzzinu pēdējais ko es šodien atklāju
ka sātaniskais bagāžnieks atloko pilnīgi jaunu hipsterības līmeni, esmu sajūsmā
( visu zemju hipsteri izvēlas hellraiseri )

vakar uz sevis ļ. stipri sajutu izteicienu "pieaudzis pie pakaļas"
novedu velo uz apkopi, izgāju no brūklenes un reāli apjuku
tagad ko, man jāliek viena kāja un otra kāja un viena kāja un otra kāja un jāpārvietojas šādā veidā?

te viens atgadījums lika aizdomāties
vot jūs kad braucat pie auto stūres un dalāt ielu ar velosatiksmi, kādu ātrumu jūs sagaidāt no velosipēdistiem? skaitli var palūgt?

jūs zināt, ka man patīk viktorīnas, kur jūs minat lietas par manu dzīvi
šodien piedāvājumā divi atjautības uzdevumi
a) man (man! iedomājieties tikai!) pienākusi vēstule no csdd. kas tur ir?
b) man ir neliela tulzna no vingrošanas. kurā vietā tulzna var uzmesties cilvēkam, kurš vingro pilates un jogu?

unpijs te jautāja, cik mēs kurš tērējam starptautiskās sieviešu solidaritātes dienas svinēšanai
man tagad ir atbilde – septiņpiēsnt
tas, lai uz/izaicinātu kādu no slavenajām cibiņām sportistēm komjaunietēm uz spēka jogu manā vingrotuvē, solidarnošč sviedros un uz paklājiņa, manuprāt lieliski nosvinēts
citās ziņās:
pa brūklenes durvīm šodien izripoja pirmais sātaniskais velobagāžnieks rīgā
( viņš ir zaļš, un viņš ir mans, my precious )

telefonsaruna ar veloveikalu:
– dubļusargus uzlikām vienus citus
– tos manējos nevarēja dabūt?
– nē, dabūjām, bet kad uzlikām, izskatījās pornogrāfiski. (pauze) es atsūtīšu bildi!

un tā, tiesneša kungs, šis pieklājīgais jaunais cilvēks atsūtīja man pornogrāfisku foto

vot, par baseina nūdeli uz bagāžnieka runājot
https://www.thestar.com/news/gta/2016/10/18/cyclist-says-his-pool-noodle-makes-toronto-streets-safer-for-him.html
a) zabadakā ir viens tāds ričuks "no rietumeiropām" (un apmēram astoņdesmitajiem), kuram pie bagāžnieka ir tāds viltīgs puļķis – tā kā satiksmes regulētājiem, bet nevis strīpainā vāveraste, bet vienkrāsains, parasti balts, un ar apli galā, kur vidū atstarotājs – nu lūk, un šis puļķis, uzsākot braukšanu, atvāžas no bagāžnieka un liek autobraucējiem ievērot distanci (intervālu, bitches, intervālu!)
b) es jau gandrīz gadu braukāju uz tām savām vingrošanām ar jogas paklājiņu pār bagāžnieku un jāteic, ka tad satiksmē tiešām jūtos drošāk, lai gan paklājiņš ir šaurs, stūres platumā, bet tomēr kaut kādu lomu nospēlē (augšminētais puļķis ir biš garāks)

teiksim mūsu pazudušajam dēlam renāram londonā ir instagrammu sērija "health and safety gone mad", kur viņš apsmej barjeras un zīmes un norādes, kad gājēju ietves ir pārbīdītas par metru uz vienu vai otru pusi
2016. gada vasarā rīgā par šādām lietām jokot ir sprādzienbīstami
kamēr prožektoru gaismā ir šausmas barona ielā un lāčplēša tranšejā, mums pārdaugavā arī ir savs maziņš bēdubrālis būvobjekts, viesnīca pretī arhīvam
viņiem ļ. patīk noparkot smago transportu šķērsām trotuāram, lai gājēju un velo satiksme kustas pa zālienu vai pa šosejas ieskriešanās joslu
man tas ir apnicis, turklāt zāliena arī tur vairs nav, tagad ir izdangāta zeme līdz puslielam
tīri tehniski ar tādu kalnu velo un pohuju var izbraukt, bet man nav a) kalnu velo un b) pohuja, toties ir c) smalkas kurpes, ar kurām es nebridīšu līdz puslielam nekur
tā nu es nepakautrējos pajautāt "kā jums te ir plānota gājēju un velo satiksme", un uz "es neko nezinu, es tikai strādnieks" atbildēt ar "kurš jums te labāk zina", līdz priekšnieks no būvlaukuma nāk pārstumt manu riteni otrā pusē un mani droši pavadīt turpināt ceļu, "lūdzu, paldies"
es gribētu, lai katrs gājējs un velobraucējs paaicinātu priekšnieku viņu droši pavadīt
vienā brīdī viņiem tomēr varētu būt ērtāk to satiksmi plānot laicīgi

bīstamākās situācijas satiksmē, kādas man ir gadījušās pēdējā laikā, abas ir bijušas uz lāčplēša ielas velojoslas
vienreiz, man pie zaļā pieklājīgā ātrumā vīlējot pāri brīvības ielas krustojumam, no gaidošo gājēju pūļa pie luksofora man priekšā izleca zaķis ar riteni (manevrs apmēram kā ar auto izbraukt no vārtrūmes, neskatoties, vai brauktuve brīva), es pati nesaprotu, kā man izdevās nobremzēt un neietriekties ne zaķī, ne autoplūsmā blakus
otrreiz pie jrt man priekšā strauji un līdz galam atvērās auto durvis, un man vienkārši tupa paveicās, jo es skatījos visur citur, tikai ne uz tieši tā auto tieši tām durvīm (vainīgais zaķis, visu cieņu, nāca atvainoties un apķert)
tāda tā nosacītā drošība

pedāļu foto, kuru internetos meitenes laiko vairāk nekā zēni
( also, ļ. priecīks rasbainieks )

dārgās dāmas, jūs, kas negrib pilsētas sālītajās ielās parakstīt nāves spriedumu smalkādas zābaciņiem, brauciet taču ar riteni
tiesa, nāksies mazliet iesālīt riteni, bet kas mums dzīvē ir svarīgāks, vai tad ne zābaciņi un iespēja nestampāties pa sāls biezeni?

es saprotu, ka šis žurnāls pēkšņi ir 2007 all over again, rasbainieks pirmo reizi internetā rīgā ar velosipēdu, bet tāda nu ir mirkļa stuktūra šajā pēkšņi tik brīnišķīgi velobraucamajā ziemā (kaut nu turētos, kaut nu turētos, nenoskaudiet lūdzami)
gadu ar astīti nebiju ar āgenskalna iemītnieka regularitāti slīpējusi vanšu tilta – skolas ielas veloceliņu, un nu tie laiki ir galā
( dziedu, ko redzu )

/pirmoreiz pa miļōns gadiem izbāž purniņu no aliņas/
nu, līdz brīdim, kad sāka aizputināt acis, šodien bija ļoti labs velobraucams laiks
vienīgi vintervelo skilli jākačā, nezkāpēc ļoti smagi mīties, nu tā kā būtu kāds pieķēries pie bagāžnieka ar ragaviņām, ciskiņas par to visu ne bez pamata uzdod jautājumu да вы что, совсем охуели?
bet tagad gan es lūgšu politisko patvērumu jebkurā gaišā un siltā vietā ne vairāk kā 200 metru attālumā, ko jūs man varat piedāvāt?

man ir kāda ideja kritiskās masiņas sakarā
kājas viņai aug no sezonālajiem internetoru komentatoru viļņiem tipa "nu a kāpēc nevar smuki saskaņot un slēgt satiksmi, tā kā mocikleti dara?" un likteņa aronijas, kura lika man noskatīties šīgada motopraidu pilnā metrāžā
pēc 35 neeenormāli aaaaizraujoši pavadītām minūtēm avotu lāčplēša krustā (vismaz with a view, ceļā uz vetklīniku kāds liktenīgi nepaspēja izbraukt krustojumu pirms tā slēgšanas) man gribētos saskaitīt, uz cik minūtēm masa bloķē krustojošās ielas
jo pārējie parametri vispār nav salīdzināmi - velopraids 97% maršruta (tajos trijos procentos es ierēķinu bruņinieku ielu no dailes līdz valdemāra) bloķē tikai vienu joslu, turklāt pretējā virzienā kustību vispār nekādi neietekmē
kamēr motopraids slēdz maģistrālās ielas abos virzienos, līdz ar to efektīvi bloķējot satiksmi visā centrā, jo visas krustojošās ielas ir piekorķētas
tātad kur un kā mēs varētu nomērīt tādu svarīgāku krustojumu (ne)caurlaidību? valdemāra/dzirnavu, valdemāra/elizabetes? kurš ar mani?

ja vēl mazliet par skaisto dzīvē, tad
a) upes ielā ir kādi 500 metri liega krituma, ko var nobraukt ar velo pilnīgi nemaz neminoties, apmēram no lejas ielas gandrīz līdz lielajam pārtikas veikalam uz valdemāra ap stūri
b) futene šodien bija tāda, ka stīvijs pēc beigu svilpes turpat uz laukuma apraudājās (esmu lepna, ka jau pat kants, no futbola tālākais cilvēks visā pasaulē, māk atpazīt jūzerpikčā redzamo lāga zēnu)

kas man patīk rudenī:
apvilkties zolīdas dāmu drēbes un papēžus
lekt uz mazā huļigānu ričuka un ātri braukt

http://klab.lv/users/lavendera/1347290.html
par šito arī varat uzcept tikpat brangu cepetīti?

http://klab.lv/users/shanietis/407454.html
delfu komentētāji, kuri lielās ar lietussarga spraušanu spieķos uz tilta (faktiski slepkavību), ir tepat starp mums