sen nav jums atrādītas instagrāfijas
( zelta rudens veloporns )
lūk tādas ručkas iesuvenīrēju /visstādslepns/

veloderastu tips&tricks:
totāli droša vieta vecrīgā, kur atstāt nepieslēgtu riteni, ir (nesmejieties) justbārs
a) apsargi vaktē ar ērgļa aci, jo viņi vaktē visu un visus
b) ja tur pat kāds māk braukt ar riteni, tad drīzāk ielektu daugavā (kas tur ir ērti izdarāms), nekā taptu redzēts uz velo
c) bet ja tomēr baigi gribas pieslēgt, tad tur iekšā aiz bāra pat ir velostatīvs (vai drīzāk velostatīvam attāli līdzīgs priekšmets, taču let's give them some credit)

iznācis jaunais kopenhāgenas indekss, ļ. interesants
lasu kritērijus un domāju par rīgu

inžektors te mēģina iepūst dzīvības dvašu ikmēneša kritiskajās masiņās
http://rigaskritiskamasa.tumblr.com/
ja nu jums nav ko darīt piektdien (man būs, apsolu)

nostiprinās sajūta, ka tās rekomendējošās velojoslas ir lāča pakalpojums.
ilustrācija: braucu es pa skolas ielas veloceliņu, vienīgo īsto veloceliņu rīgā (kurš nav velo un gājēju celiņš), un man no tā vajag nogriezties. apstājos pie luksofora, tur nobrauktuvē iestājusies kundzīte. šādās situācijās es parasti pajautāju "vai jums ļoti vajadzēs to nobrauktuvi?", tur stāvošais ierauga, ka stāv nobrauktuvē, mēs samaināmies vietām un visi laimīgi. bet ne jau šī kundzīte. viņa uzreiz sāk skaidrot, ka eķi vaši dorožki toļko rekomendacija un vispār, nav ko te traucēt Normāliem Cilvēkiem. to, ka es viņai jautāju kaut ko pavisam citu, tā arī nesaprata.
un tagad man jādomā, cik ērti un izplatīti varētu būt visus veloceliņus noleibelēt kā "ai, tā kaut kāda rekomendācija, nav jāņem pierē", jo tā taču avīzē bija rakstīts un televizejā teica.

pirmais iespaids par "rekomendētajām velojoslām": not impressed
viņas tāpat ir pieparkotas ar mašīnām
un tai vienā kvartālā, kur nebija pieparkotas, mani uzspieda uz trotuāra

kritiskā masiņa beidzot (atkal) bija tieši tāda, kādai tai jābūt
netraucēta un masīva
pat ķēdes pie saeimas bija laipni noņemtas
reku var apskatīties, cik neparasti ātri tas viss izdevās
turpceļā mēs ar kiceku pat pamanījāmies iekārtoties tā, lai establišmenta velopraids mūs eskortētu uz īsto masu
apm. ņurd

zēr onorābļ dāmas un kungi, inspektors inžektors jums lūdza nodot šo:


tur ir arī lirikas klāt ko palasīt

mazliet svaigas krāsas dara brīnumus
uz veloceliņa atjaunoti velosipēdiņu zīmējumi
neviena paša gājēja uz veloceliņa!

o, zebra aģitē, ka ar bērnu ratiem pa veloceliņiem braukt ir pilnīgi ok.
tas vēl būtu sūds, bet es pēdējās dienās esmu vairākas reizes ievērojusi, ka bērnus laiž spēlēties uz veloceliņa.
iedomājieties idillisku ainu - vecāks (vai vecāku atgādinošs tuvākais statiskais pieaugušais, dokumentiņus neprasīju) sēž vienā mierā āra kafenē uz skolas ielas, bērns sakrāmējis spēļmantas veloceliņa vidū un savā nodabās rosās. brīnišķīgi, vai ne.

visdīvainākā ikdienas parādība uz veloceliņiem ir tie gājēji, kurus nozvana nost, bet viņi pēc braucēju garāmpalaišanas iet atpakaļ uz veloceliņa un turpina soļot pa vecam.

mani abi ričuki tomēr ir tik dažādi. mazo, ņipro un sportisko treku šodien nodevu uz apkopi (beidzot!) un tagad braucu ar okeāna laineri kajentu - mugura taisna, katrs bōgens jāņem liels, asas kustības nespīd. starp citu, ātrāka ir kajenta. bet uz apmales uzraut nevar kā treku.
i could go on forever.
kajentai pedāļi ir pareizajā attālumā - smukās zandales nebružājas pret asfaltu pagriezienos, bet no otras puses atkal sagrūstā potīte nav laimīga. ar kajentu nevar vieglprātīgi nolekt šortkatā aiz jēkaba kazarmām, kur salikuši jaunas augstas un šķirbainas apmales, bet noņēmuši smuko nobrauktuvīti. ar kajentu taisnā posmā mani nevar apdzīt īstenie sportisti (true story). ar kajentu uzbraucot uz trotuāra un nogriežoties par 90 grādiem ir liels risks ievietoties sienā. kajenta ir brīnišķīga, un treks arī.

man ir viens tāds neatbildēts jautājums
vai tiešām visi šitie internetu veloheiteri (skat. http://klab.lv/users/asteor/47757.html un ziņu portālu komentārus) "pārmest pār žogu", "sprunguli spieķos" utt dzīvē tiešām tiešām būtu gatavi nogalināt cilvēku, pagrūst viņu zem mašīnas vai nosviest no tilta?

ah, pie ērmaņa pacēlām tēmu, par kuru es jau sen gribu paburkšķēt.
man vispār šausmīgi nepatīk ceļbūvnieku un remontētāju attieksme pret visu, kas nav auto - tiem vismaz zīmes saliek un dod kaut kādus variantus un/vai laiku to izdomāšanai, a velo (un gājējiem) vienkārši noliek barjeru priekšā, paliec kur gribi.

tā kā vakardiena beidzās stipri neparedzēti, šorīt es pamodos vienā upes pusē, bet abi ričuki - otrā. dabūju dienas galā pusmājupceļu soļot kājām līdz tam krogam, kur vakar noarhivēju velo. zināt, jutos kā tāds ciema muļķītis - visi švīkst garām uz ričukiem, ausīm plīvojot, bet es lieku vienu kāju, otru kāju, vienu kāju, otru kāju. uz velo ceriņi smaržo labāk, kaijas brēc smukāk, un vispār pasaule ir skaistāka.

dīvainais pasākums 1 of 3 jeb kritiskā masiņa
forši kļuva tikai pārdaugavā (starp citu, tieši pie mājām)
diezgan tāds pamats pārdomām, jo pēc vairāku gadu progresa tagad izskatījās, ka nu ir gājis uz leju
lai cik ļoti uz papīra nebūtu rakstīts, ka šajā pilsētā atbalsta velosatiksmi, reālajā dzīvē menti prasa atbrīvot brauktuvi transportlīdzekļiem, tieši šādiem vārdiem, nu neuzskata viņi velosipēdu par transportlīdzekli
"mēs netraucējam satiksmi, mēs esam satiksme" atduras kā pret sienu
resursus jau nu gan nebija žēlojuši - pie katra krustojuma dežurēja mašīna un motocikls
tā vietā, lai palaistu kolonnu braukt un to pieskatītu (pasargātu!) ar dažiem močiem, ļoti uzcītīgi ar auto spieda malā un dalīja mazākās grupiņās pie katra krustojuma, paši bloķējot auto satiksmi (nu jo velo masu var palēnināt, var sadalīt, bet nobloķēt ir grūti), what a waste
bet nu labi, ka vismaz šoreiz nerāva aiz piedurknēm no riteņiem, kā aizviņgad
tikai pārdaugavā atkal izdevās apvienoties lielākā pulkā
turklāt lielāki pulki beigās izrādījās trīs, mēs pie uzvaras pieminekļa bijām pirmie, un pēdējos gaidījām kādu pusstundu
atbrauca arī vecrīgas rikša, kuru pa četriem pacēla gaisā :)

dīvainais pasākums 2 of 3 un 3 of 3 coming up

beidzot, beidzot, beidzot dabūju no apkopes skaisti apkopto kajentu ar jauniem pedāļiem un kotikvēlne, aiz sajūsmas aizmirsu uzvilkt cimdus, un izrādās, ka nemaz nesalst rokas, ar ko arī mūs visus apsveicu!

starp citu, turpinot šo aktuālo tēmu, kas tie par uzrakšanas darbiem pie preses nama un kā mums ar to sadzīvot vienā šaurā joslā visiem velo un auto? varbūt ērmanim ir kādas ziņas no aizkulisēm?

traģikomiski par rīgas satiksmi un izjauktu velosipēdu
gaidām klavieru pārvadāšanas flešmobu indeed
http://www.veloprieks.lv/component/content/article/6i/31

tad lūk kas ražo tos velostatīvus, kuri nav cienīgi nest velostatīva vārdu
http://www.darbaspars.lv/pages/products.php?l=lv&id_group=6

nu ko, tārkie trauki, ja mani uz skolas ielas veloceliņa nosit ar busa durvīm (tfu tfu tfu), tad tas būs bijis losthighway, izdariet viņam sāpīgi.
cepetītis te, cienājieties.