starp citu, aizviņkvīkend ikvasaras korporatīvā pilnīgi negaidīti un praktiski bez gatavošanās debitēju kā jogas pasniedzēja (izklausās daudz smalkāk nekā bija, bet nu technically correct, the best kind of correct)

dzīves aronija nesnauž
aizgāju pamēģināt intermediate&advanced jogu, kura parādījusies mūsu vingrotuvē līdz ar vjetnamiešu pasniedzēju
(teiksim tā, intermediate tas gluži nav, stabils intermediate esmu es, tur stipri velk uz advanced, piemēram firefly, i ne aci nepamirkšķinot, kamēr es tajā virzienā neesmu tikusi tālāk par vārnu, un arī galīgi vēl ne tik izskatīgu kā bildē)
un, vēl pat neko lāga nesākot, pie iesildīšanās (jāatzīst, ņipras, bet tomēr iesildīšanās) ar efektīgu tirkšķi izrāvu no ligzdas hamstringu
apmēram kā viens pazīstams zaķis salauza kājas pirkstu, ceļoties no dīvāna – vot sēdi tu viss tāds vesels un nesalauzts, un tad piecelies, un pēkšņi esi salauzts
tagad varu biedēt cilvēkus ar anekdotisku šausmu stāstu, lai gan tikpat labi varēju to hamstringu saraut beginneru nodarbībā

pār gadskārtu rasbainieks nāca
kaut ko cibā ierakstīt
tas ir, nevis kaut ko, bet sezonas klasiku par 108 saules sveicieniem
nākampiektdien 7:00 UN šoreiz ķīpsalā, nevis jūrmalā
starp citu, vēl tikai nedēļa, un saule sāks griezties uz gaismu

iksezonas zīmīte par 108 saules sveicieniem
šoreiz ne precīzi saulgriežos, bet pāris dienas pirms tam, un ir rīta sesija 36. līnijā un vakara sesija ķīpsalā (kur drošvien būs pārbāzts)

kā cilvēks, kurš šajā siltajā un saulainajā pēcpusdienā ir panākumiem bagāti apmeklējis bodīārtu (ok, ar mazdrusku samazinātu kardio), varu teikt, ka vingrot šādā laikā ir brīnišķīgi, jo viss stiepjas tik labi kā vēl nekad

viņgad maijā dikti sniga, tāpēc vingrošanas sezonu parciņā atklājām tikai 15. jūnijā
šogad toties sanāca vēl agrāk par aizviņgadu, 21. maijs rekords, urā, odi arī dāsni pabaroti, jo viņi ir, un viņu ir daudz, un ēduši arī viņi nav nekad
pēc vingrotuves pārvākšanās uz ķīpsalu jau tieši pēc divām nedēļām (akkunks kā mēs dzīvosim tālāk?) šitie pieraksti blociņā mainīsies uz mūžu, jo tur būs savs pagalms ar skatu uz upi, nekāds ne uzvaras parciņš ar šoseju un tramvaju

pārbraucu es mājās no siltajām zemēm, aizeju uz vingrotuvi, un kas mani tur sagaida? ziņa par to, ka visu laiku brīnišķīgākā jogas pasniedzēja pamet darbu. aiz sirdsēstiem pirmoreiz mūžā nogulēju rīta vingrošanu.
uz tā fona fakts, ka arī pijo pasniedzēja dara to pašu, jau likās dzīves sīkums.

atceraties vasaras saulgriežu 108 saules sveicienus?
es tur kaut ko teicu, ka maniakāli ar sauli sveicināties vajag ziemas, nevis vasaras saulgriežos?
lūdzu, trešdienas rītā visi interesenti laipni lūgti trīsdesmit sestajā līnijā, bez jokiem

rubrikā "pirmās reizes rasbainieka dzīvē"
vingrot es eju jau divus gadus, un šodien pirmoreiz dabūju tremoru tricepsā
vismaz glīta aliterācija sanāk, un helovīnam arī piestāv

rasbainieka iknedēļas daidžests
rasbainieka ikpārnedēļas daidžests
rasbainieka ikmēneša daidžests beidzot ir studijā, tārkie trauki
(labi, vēl nav ikgada, ir, kur augt)
bet vispār es līgani esmu nonākusi līdz "uzrakstīt par x, pirms iestājas nākamais x"
šādā shēmā dedlains vjetnamas bilžu izlikšanai internetos ir apmēram ziemassvētki, pirms izbrauc uz nākamo āzijas tripu, tā ka uzgaidiet vēl mazdrusku un būs
un nupat vairs nevar atlikt uzrakstīšanu par londonu septembrī, jo nupat jau jābrauc uz londonu atkal (pirmoreiz pa miļōns gadiem privātās darīšanās, kvī!)
sīkums, bet patīkami – pie vienām pusdienām nejauši sākām spēlēt spēli "sarunātiet tikai jautājumos" un vairs nevarējām apstāties, lai gan viegli nav, pamēģiniet, prātam reizē noslodze un atslodze (šitais man ir aktuāli)
tad vienvakar uz adwardu frakas ļipām iešļūcām šōrdičhausā, kas ir radošo profesiju privātais klubs – tur var iekļūt tikai komplektā ar memberi, stipri nav vēlams filmēt un bildēt, vakaros netiek atbalstīta pat bakstīšanās telefonos, toties ir n stāvi visa kā, bārs un deju zāle un sporta zāle un jumta baseins un vēl miļōns tā un šitā un tad arī pats galvenais – pingponga zāle, kur spraigā un ilgā spēlē latvia vs the world mēs tomēr beigās zaudējām pasaulei
baigā jau nu šķiru sabiedrības štelle, liek padomāt, bet patiešām, patīkamā atmosfērā un bez šausmīgas drūzmas huj tu londonā saviesīgi pavadīsi piektdienas vakaru
un lai cik man nekam londonā nebija laika, es taču pamanījos aiziet uz jogu pie tā paša zaķa, kurš mums rīgā jūlijā pasniedza aštangu – sanāca ļoti stereotipiski londoniski, jo apmēram skapja izmēra telpā, un vēl arī visstādslepns, jo pie viņas tagad iet jau arī citi londonas cibiņi, vai tas nav jauki
un pa šo pašu līniju, strauji zaudējot jūsu interesi, varu reportēt, ka tie laiki, kad lululemon sporta šmotkas man likās vipendrjož par neadekvātu ciparu, ir beigušies, esmu konvertēts, viņiem ir ģeniāli materiāli un ģeniālas praktiskas detaļas, pat ja nav ģeniālu rakstu, would you kindly shut up and take my money, tagad par rītrīta pirmo gājienu "nopirkt sūdu" (c) anonymous dabū cīnīties orla un lulūlemōns, tad ta laiki pienākuši
un tagad lūdzu visi nāciet rīt uz benu frostu londonā (lai nu kam, bet benam frostam es nevarēju atteikt, un viņš vēl pārcēla uzstāšanos akurāt tā, ka es varu tikt arī uz visām kāzām, vai nav jaukumiņš)

kā salauzt rasbainieka sirdi, 2017 edition
padarīt galu psihopātu abonementam vingrotuvē
esmu šaušalīgi nelaimīgs

diskleimeris: man šķiet, ka par to cibā parunāt vairs īsti nevar, jo tiem uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmajiem cibiņiem, kuri paši jōgo, tas ir nasing spešal, bet visus pārējos pilnīgi nekrata
bet
es piemēram tikai pavisam nesen uzzināju, ka properlīgi svecītē ir jāstāv tik stabili uz pleciem, lai varētu pacelt abas rokas gar sāniem
tā'n'tā, šodien beidzot izdevās pacelt ne tikai vienu, bet abas, visstādslepns

kāzu jubilejās cilvēki iet uz smalkiem restorāniem, vai ne?
mēs arī, mēs arī
teiksim šogad kāzu jubileju atzīmējām ar brokastīm 36. līnijā
tikai tāds neliels aspekts, ka brokastis 36. līnijā tika servētas pēc trim stundām jogas jeb 108 saules sveicieniem
tas ir tā, ka sešas pasniedzējas diriģē kopā deviņas tūres, katrā pa divpadsmit vienas zortes sveicieniem, no tādiem itin vienkāršiem un īsiem līdz /tālāk ir svešvalodā/ tādai aštangai, ka vienā sveicienā vien ir četras čaturangas, četras, karl!
visnotaļ zolīds veids, kā sagaidīt to brīdi, kad septiņos divdesmit četrās saule pagriežas uz tumsu (bet vispār es domāju, ka maniakāli sveicināties ar sauli vajag ziemas saulgriežos, jo tad saule griežas uz gaismu, tagad sanāk tādas kā atvadas no saules)
ir pamatotas aizdomas, ka rīt rokas un kājas būs kvalitatīvi izštepselētas no vietām

starp citu, jau otro dienu pērkam pivōnu rimi pašapkalpošanās kasēs bez dokumentu pārbaudes (bija laiks, kad kase pie alus piefiksēšanas noslēdzās un izsauca homo sapiens pārbaudīt dokumentus) (es saprotu, ka nepilngadīgas personas cibu nelasa un tā, bet ja kas, es jums neko neesmu teikusi)
un tad atkal, runājot par "toreiz un tagad", pierakstu blociņš vēsta, ka viņgad parkā vingrošanas sezonu atklājām 24. maijā, šogad 15. jūnijā, dick move, nature, dick move
un vispār, parka sezonu arī atklājām tikai tāpēc, ka pijō pasniedzēja nosačkoja savu nodarbību, lai ar mums kopā aizietu pavingrotu jogu pie citas pasniedzējas, viņas ir tik jaukas

šajās dienās vingroju uz terases ar skatu uz gaudi pirmo māju, pār galvu lido helikopteri un droni

trīsdesmit pirmā marta pievakarē piesēdu un aplūkoju savu vingrošanas statistiku
pilates un jogu šomēnes kopumā esmu darījusi mazdrusciņ vairāk stundu, nekā mēnesī ir dienu
varētu padomāt, ka pēc "visiem šiem gadiem" sārtvaidzībā nu jau es kaut ko no tā visa māku tīri labi
bet (c) godmanis
es te šorīt aizgāju pamēģināt vienu jaunu jogas paveidu, kāds mums vingrotuvē ir parādījies
apžēliņ
pusotru stundu principā mācījāmies ārkārtīgi precīzi un smalki izdarīt visvienkāršākās kustības
precīzi taisni nostāties, precīzi noliekties pie grīdas, precīzi pielikt plaukstas pie paklājiņa, tāds superfine precision work
tāda sajūta, ka tu visu dzīvi esi dzīvojis ar boksa cimdiem rokās, un tagad tev pēkšņi jāskrūvē smalks pulksteņa mehānisms
bet tik labi līķa pozā vēl nekad nebiju gulējusi – lūk, ko nozīmē viņā ieiet ārprātīgi rūpīgi
tl;dr – kvalitatīvi sajutos kā lohs, būs jāiet vēl

sērijā "ar ko es jūs nogarlaikošu līdz nāvei" jeb sporta ziņās
ar ko rasbainieku ir iespējams neprātīgi iepriecināt?
vingrotuve ir ieviesusi neierobežotā apmeklējuma abonementu
man liekas, tāds frīks, kurš nāk vingrot katru dienu, viņiem ir tieši viens
tātad principā man ir ieviests savs abonements
vai tas nav mīļi

jūs zināt, ka man patīk viktorīnas, kur jūs minat lietas par manu dzīvi
šodien piedāvājumā divi atjautības uzdevumi
a) man (man! iedomājieties tikai!) pienākusi vēstule no csdd. kas tur ir?
b) man ir neliela tulzna no vingrošanas. kurā vietā tulzna var uzmesties cilvēkam, kurš vingro pilates un jogu?

unpijs te jautāja, cik mēs kurš tērējam starptautiskās sieviešu solidaritātes dienas svinēšanai
man tagad ir atbilde – septiņpiēsnt
tas, lai uz/izaicinātu kādu no slavenajām cibiņām sportistēm komjaunietēm uz spēka jogu manā vingrotuvē, solidarnošč sviedros un uz paklājiņa, manuprāt lieliski nosvinēts
citās ziņās:
pa brūklenes durvīm šodien izripoja pirmais sātaniskais velobagāžnieks rīgā
( viņš ir zaļš, un viņš ir mans, my precious )

no sārtvaidzības frontes ziņoju, ka vakardienā sev uzdāvināju vingrošanu gan no rīta, gan vakarā, apm. ņurd
tā mums ninče izpaužas sevis palutināšana, lūk
(ja es jums pateikšu, ka kicīts pēc tam sagaidīja mājās ar aukstu aliņu, jūs iesiet meklēt, kurš ir nolaupījis īsto rasbainieku?)