te nu reiz bij gadījums, kad man bija riktīgi žēl, ka ričukam nav dashcama, nu vai ka es nebraukāju apkārt ar gopro pogcaurumā
iegriežos es vienā no mazajām āgenskalna ieliņām, kur ir pusotra josla satiksmei plus parkings, un segums tāds, ka visi tāpat turas tikai vienā joslā, bet parasti izmainās draudzīgi, jo satiksme tomēr divvirzienu (varat minēt, kura tā ir)
un pirmoreiz mūžā ieraugu, ka pretimbraucošs auto nevis aizvirzās savā joslā, lai mēs varētu izmainīties, pat nevis turpina braukt taisni, jo tad man tāpat sanāktu vietas, pašauri, bet sanāktu, bet padod pa kreisi un mauc stabili man pretī
neko, apstājos, gaidu, kad kungs sapratīs, ka šī nav vienvirziena iela
a ko kungs?
kaut ko bļauj pie sevis salonā, bet logs ir ciet, es nedzirdu, uzgāzē un dod man taisni virsū
tik daudz saprāta jau viņam pietika, lai draudu manevru apturētu pēdējā brīdī, bet nu nopietni?
neko, stāvu, gaidu, kad kungam labpatiks pārkārtoties uz savu joslu un aizbraukt savās darīšanās, i got all day, un īsti kur palikt jau arī nav, šķērsām priekšā es viņam nelīdīšu, un uz trotuāra svempties arī nelon
pēc spriedzes pilna brīža kungs tomēr saņemas padot atpakaļ un mani apbraukt, garāmbraucot atver logu, lai mēs beidzot arī aprunātos
– šī ir divvirzienu iela.
– ko nebrauc pa trotuāru?!
– es braucu pēc ceļu satiksmes noteikumiem, pa brauktuvi.
– kādiem vēl noteikumiem?!
– tiem pēc kuriem jūs tiesības likāt. ja jums gadījumā ir tiesības.
– ej ārstēties, ja gribi dzīvot!
un ar šiem laipnajiem vārdiem kungs sparīgi dodas savās gaitās
dzīvot es patiešām gribu, un arī gribu, lai ne man, ne kādam citam nebūtu jāārstējas tāpēc, ka lūk kādam mudakam pie stūres liekas, ka velosipēdistiem var vienkārši braukt virsū
un vēl rodas pāris jautājumi
a) vai šādā pašā situācijā ar auto pretī viņš uzvestos tāpat
b) vai viņš ir no tiem, kuri apļos brauc pretējā virzienā

vispār es jau kādu brīdi gribēju atkal vienreiz pāris gados ierakstīt pārspriedumu par to, ka pie mums joprojām nav sevišķi pieņemts atzīt savu kļūdu un atvainoties (šajā ziņā ļ. pietrūkst londonas)
ar bērnu pie rokas izlekt uz brauktuves priekšā velo, nepaskatoties apkārt? ko tas velo te brauc! (auto priekšā nez kāpēc tik ļoti nelec, bet taisnību sakot pie āgenskalna tirgus gan lec visiem vienādi priekšā kā lemingi bezdibenī)
apstāties uz tramvaja sliedēm un atraut auto pasažiera durvis tieši priekšā velosipēdistam, kuram tu tikko pabrauci garām? ko tas velo te brauc, tev bija jābrauc apkārt pa pretējām sliedēm! (trū stōrī, es pirms kāda laika šitā tiešām arī saskāros ar durvīm, bet nu ļoti maigi, bet nu saskāros, bet nu pieprasīt, lai velo brauktu pa pretējām sliedēm, karl, tiešām?)

nu un pie pēdējā punkta es jums reku lieku reizi iemetīšu linku par to, kam holandē vārda nav, bet štatos iedots vārds dutch reach – veriet durvis ar pretējo roku, trenējieties paši un, galvenais, māciet bērnus:
http://99percentinvisible.org/article/dutch-reach-clever-workaround-keep-cyclists-getting-doored/