teiksim mūsu pazudušajam dēlam renāram londonā ir instagrammu sērija "health and safety gone mad", kur viņš apsmej barjeras un zīmes un norādes, kad gājēju ietves ir pārbīdītas par metru uz vienu vai otru pusi
2016. gada vasarā rīgā par šādām lietām jokot ir sprādzienbīstami
kamēr prožektoru gaismā ir šausmas barona ielā un lāčplēša tranšejā, mums pārdaugavā arī ir savs maziņš bēdubrālis būvobjekts, viesnīca pretī arhīvam
viņiem ļ. patīk noparkot smago transportu šķērsām trotuāram, lai gājēju un velo satiksme kustas pa zālienu vai pa šosejas ieskriešanās joslu
man tas ir apnicis, turklāt zāliena arī tur vairs nav, tagad ir izdangāta zeme līdz puslielam
tīri tehniski ar tādu kalnu velo un pohuju var izbraukt, bet man nav a) kalnu velo un b) pohuja, toties ir c) smalkas kurpes, ar kurām es nebridīšu līdz puslielam nekur
tā nu es nepakautrējos pajautāt "kā jums te ir plānota gājēju un velo satiksme", un uz "es neko nezinu, es tikai strādnieks" atbildēt ar "kurš jums te labāk zina", līdz priekšnieks no būvlaukuma nāk pārstumt manu riteni otrā pusē un mani droši pavadīt turpināt ceļu, "lūdzu, paldies"
es gribētu, lai katrs gājējs un velobraucējs paaicinātu priekšnieku viņu droši pavadīt
vienā brīdī viņiem tomēr varētu būt ērtāk to satiksmi plānot laicīgi