Man savukārt bail atgriezties Smiltenē, kur vairs nav Mikiņa, kas kāps no šķūņaugšas lejā, nāks klēpī murrāt, čieps sieru un keksu un pēc tam ieritināsies līkumā.

(Reply to this) (Thread)

P.S. Kā Ritiņai iet?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

rita nekad nav dzīvojusi viena, bez citiem kaķiem/suņiem apkārt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Njā, nez, kā viņa jūtas, vai kaķiem tas ir kā citādi? Neprasās vairāk saimnieku sabiedrības?
Mums bija vecāku mājā tāds kaķīšu pāris, kuri kā pavisam mazi sīkaliņi kopā tika paņemti, neko citu nebija redzējuši un kādus 15 gadus kopā nodzīvoja. Melnis joprojām ir dzīvs un sasniedzis cienījamu 20 gadu vecumu (kāpēc viņi visi nevar tik ilgi dzīvot, ko?), bet pēc Rudītes nāves atstiepu mājās ielas kaķēnu, kam neizdevās atrast mājas. Melnis sākumā bija briesmīgi apvainojies, bet kopumā izskatās, ka nāca par labu, ir ar ko padauzīties, un nav nekādu šaubu, ka Melnis joprojām ir alfa dzīvnieks mājā.
Es te galīgi nesaku, ka cits kaķis jāņem, vienkārši atcerējos, ka mums nejauši tā sanāca un bija ok.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

fun fact, man šmilkijs jau pirmajā dienā piedāvāja savu kaķi, kuram meklē jaunas mājas.
rita staigā apkārt un šausmīgi kliedz, bet arī nāk mīļoties un murrāt. skaidrs, ka kaut kad manā dzīvē ienāks jauns kaķis, pat vairāk par skaidru. viņi atnāk, tā ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ai, nabaga Ritiņš.
Pai pai jums visiem trijiem.

(Reply to this) (Parent)

nabaga ritiņa, bāc. daudz paijas un siltuma viņai. un līdzjūtība par aizsaulē mūždien pelītes ķerošo un sev-prieka-sagādājošo mīļumiņu

(Reply to this) (Parent)

jā, tasirkā, es varu atstāt sieru uz galda un tējas krūzi nepieskatītu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc kekss Auseklis nav apēsts, ko?

(Reply to this) (Parent)

:( žēl, ka tā.

hug. man ar Soņu līdzīgi jau divarpus mēnešus.

Bēdīgi kopā ar Tevi.

man arī bēdīgi kopā ar tevi :(

"Stāstā par Sanmnikelu" bija vieta, kurā galvenais varonis glabāja savu kārtējo suni un pie sevis domāja par to, ka saimniekam nākas atkal un atkal pārdzīvot savus dzīvniekus un bla,bla,bla kaut kas par to, ka tam laikam ir kaut kāda jēga. Toreiz likās - vo, vajag atcerēties, tas skan mierinoši.

Po faktu, tas, ka es to tagad neatceros, nozīmē, ka ne sūda tur (un vispār tajā) nebija nekā mierinoša.

Bet mierināt gribas.

(Reply to this) (Thread)

tā jau ir, ka katra nāve mūs gatavo visām pārējām un pieradina pie neizbēgamības

(Reply to this) (Parent)

pai pai, skumstu tev līdzi :(

Skumji baigi. Es savu Mēriju sapņos redzu joprojām (nez.. kādi gadi 7, 8 pagājuši)

jā, aizbraucot pie vecākiem, vēl pēc gada katrreiz pirmajā brīdī nesaprotu, kur nora