ceļā

Recent Entries

12/12/17 08:23 am

Cik forši dzīvot savā galvā. Tur ir pilnīgs tralalā la la lā.

12/10/17 08:12 pm

Dzīve ir jocīga. Un gara. Par to, protams, es parasti nedomāju. Parasti dzīve liekas īsa. Tepat jau tas viss notika. Bet ne taču. Tā bija kāda cita dzīve, citi cilvēki, citi laiki. Domāju šovakar par savu cibu. Nagi niez kaut ko izdarīt. Izdzēsties, atkabināties no pagātnes pierādījumiem. Tāpat atmiņas ir ar mani. Kam man katra diena sīkumos? Tas viss bija tik sen. Varbūt sajūta, ka priekšā jauna dzīve, jaunas atmiņas. Dzīvojot tagadnē nav nepieciešama pagātne tuvplānā. Tik daudz kas jau bijis. Daudz kas mani veidojis. Bet katra jauna diena nāk ar jauniem notikumiem. Vai vajag to visu tā uzkrāt? Varbūt jāatvadās. Tikai tas, ka reizēm gribas uzrakstīt, padalīties, varbūt arī izlielīties, neturēt pie sevis, paraudāt publiski.

11/18/17 10:48 am

Tā sanāk, ka nāku pasūdzēties tikai tad, kad ir slikti. Nu, jā, nav neviena cita pa rokai. Nē, nu, ir jau, bet tā sūdzēšanās jau arī neko nedod. Labāk tak nepaliek. Re, šoreiz patiešām esmu slima. Pagājušoreiz tas bija tikai kaut kāds fantoms, bet šoreiz gan vairs ne. Bet šovakar uz "Izrādi par krānu" un rīt jāsveic veļi, tā ka nav laika te slimot. Bet plauša sāp. Nu, varbūt pāries. Uzēdīšu sīpolus ar medu.

Nogurums. Briesmīgs nogurums. Laikam gribas kaut ko skaistu. Or whatever.

11/14/17 08:35 pm

Beidzot patiešām nav vairs ne laika, ne spēka nekādām blakuslietām. Viss ok. Brīžiem tik pamanāmi suicidāls noskaņojums, bet neko. Ceru, ka iestrādāšos.

10/28/17 09:10 pm

Nezinu, vai es vakar pārsvinējos, vai pēdējā laikā pārstrādājos, bet šodien ir briesmīgi slikti, te nāk miegs, te vēmiens. Klausos uz riņķi Keiva "I Need You" un jūtu, ka sirdī ir pilnīgs tukšums, tur nav pilnīgi neviena, ne tā, un paliek tikai šķērmāk un šķērmāk, un gribas dīkt kopā ar Keivu, bet viņš dzied par kaut ko citu. Tukšums ir jocīgs un neierasts, un ķermeni ik pa laikam krata drebuļi, un nav neviena, neviena, neviena, un ja arī būtu, fizisko sliktumu jau tas nemazinātu, bet varbūt gribas šovakar pieritināties un nebūt menedžerei, bet vienaudzei, biedram, kādam, kurš nevar. Fuck you!!! Fuck you, dzīve! Cik kolosāli raudas pie Keiva. Viss forši. Var jau būt, ka mēs vienu dienu tiksimies, un tad būs tāds where the hell have you been? Bet varbūt nebūs. Whatever. Priekš kam es jums to stāstu. Nezinu. Jākāpj uz skatuves un jācieš kā Keivam. Jāgaudo publiski uz mēnesi.

10/24/17 08:23 pm

Bļēēēēēē, man teica, ka būs grūti, bet es tāda pfff, gan jau būs ok. Jā, būtu ok, ja es varētu 24h dzīvot darbā, gan jau viss kaut kā pamazām sakārtotos, bet stress par to, ka tam visam pa vidu vēl jāorganizē sava personīgā dzīve un kaut kādas ar darbu nesaistītas draudzības lietas, un vells zina kādi projekti.
Un ēst, bļe, arī pašai jātaisa.
Nogurums kā cūka, vot.
:((((

Tikmēr kodes manā plauktā ēd es nezinu ko un vairojas uz nebēdu. Es jau viņām atņēmu riekstus, bet šīs tik turpina lidināties. Ahh. Tieši to man tagad vēl vajadzēja. Jā. Urā!

10/9/17 11:37 pm

Atbraucu uz Berlīni. Ielidoju pa hosteļa durvīm pēdējā piecminūtē, paspēju iečekoties. Paspēju arī nenormālā ātrumā iztriekt pudeli sidra. Tagad viegli pūkaina gribu iet pastaigāties, bet laikam taču nav prātīgi. Rīt jāpieceļas uz brokastīm un varbūt joka pēc jāiziet tūrē pa pilsētu. Sajūta, it kā es atvadītos no hosteļa. Puisītis pamazām beidz savu maiņu, bet es te klusi aijāju savu tukšo pudeli un domāju, ka šis ir tīri jauks manis pašas darba dienas nobeigums.

9/27/17 09:14 pm

Šī ir mana pilsēta. Manas mājas. Lai cik nogurusi es no tās biju pirms aizbraukšanas, lai cik vīlusies, apnikusi un nomākta, es esmu atkal mājās.

Vīns piemājas restorānā. Burzma visriņķī, zem liepām.

9/12/17 12:45 pm

Es mierīgi varētu uzsāk projektu "nepirkšu drēbes veselu gadu" - varētu vien pirms projekta sākuma piepirkt pāris jaunus apakšveļas gabalus un garroku krekliņus, lai daži vecie un novalkātie nebojātu garastāvokli. Varētu arī nepirkt, gan jau izdzīvotu ar esošo. Tāpat galvenokārt valkāju drēbju maiņās salasītās vai lietotajos apģērbos pirktās lupatas. Jā, "kārtīgā" veikalā iegādātās lietas šķiet smaržīgākas, pieklājīgākas, pašapzinīgākas, bet bez tā mierīgi gadu varētu iztikt, tāpat iepērkos vien pāris reizes gadā, un ne jau vajadzības pēc.

Daudz lielāks izaicinājums būtu projekts "nepirkšu drēbes 5 gadus". Vai atļaut sev pirkt apakšveļu, ja vecā sāk jukt ārā? Un ja nu es šo piecu gadu laikā palieku stāvoklī un esošās drēbes vairs galīgi neder? Vai pārtraukt projektu, vai meklēt apkārtceļus? Vai šāds projekts kaut ko mainītu manā uztverē, dzīvē, dzīvošanā?

Vēl es varētu uzsākt projektu "apēdīšu visu, kas manos plauktos". Citādi kaut kas tur stāv jau pārāk ilgi - šorīt "pie izejas" noķēru kodi.

9/6/17 12:40 pm

Čau, septembri. Es tevi ne gaidīju, ne negaidīju. Vasara pāriet rudenī, saule vairs nesviedrē, pēdas salst sandalēs. Lietus izmērcē kleitu līdz pat viduklim, un tās slapjā apakšmala izmazgā vjetnamiešu ēstuves grīdu. Remember. Es vienmēr aizmirstu, mēģinu atcerēties, ak jā - Remember. Vjetnamiešu kafija ar kondensēto pienu. Šis rudens nelīdzinās pagājušajam, ziņkārīgam ceļojumam jaunajā. Nē, šis rudens ir apnikums, nokaitināmība un vilšanās. Bail no ziemas, no aukstuma, no cilvēku tukšuma un plenderīguma, no patērētāju kultūras savstarpējos sakaros - ātri, nekvalitatīvi, aizstājami, no viena eksaitmenta pie cita, pārslēdz, pārslēdz, pārslēdz, un sausais atlikums ir nekas, siena un vēja garša mutē.

Gribēju saņemties uzrakstīt vienu parādu. Bet rakstu te. Varbūt iesildos.

8/22/17 08:54 am

Ak dies, kā negribas uz mājām. Tur tak viss pa vecam.

8/17/17 07:12 pm

Barselonā starp terorizētajiem tūristiem šodien nebiju, tā vietā spāņu ciematā muku no mežacūkas. Arī, ziniet, adrenalīns.

8/10/17 01:06 pm

Un atkal excitements, un atkal disappointments.
Būtu labāk tos darbus no darbu saraksta darījusi.

8/8/17 11:14 am

Pierakstīju pilnu lapu ar steidzamākajiem darbiem.
Neko negribas darīt.
Gribas brīvdienu.
Varbūt jātiek no kaut kā vaļā. Kā?
Pārāk daudz prioritāšu, īstās prioritātes pamazām nostumtas malā. Šitā neiet.
Stress.

6/21/17 12:01 pm

Atkal viss jūklī ierastajā - gan skumjas, gan prieks, gan cerības, gan bezcerība, viss kopā. Pārāk daudz cilvēku un vientulība. Es gribētu beidzot izgulēties un pamosties kaut kādā puslīdz sakārtotā dzīvē. Šorīt bail vērt vaļā e-pastus, tur čupām-kaudzēm sakrājušies neizdarītie darbi un neuzturētās draudzības.

6/8/17 12:27 pm

Apgādājos ar glāsttelefonu. Domāju, ka to var klasificēt kā manu jauno mīlas sakaru, jo visu laiku pie viņa velk, glavā vate un ceļi arī drusciņ ļimst, mēs pavadām kopā ļoti daudz laika, kuru atņemu svarīgākām lietām, es aizgrābti iedziļinos viņa būtībā un mēs guļam kopā.

5/19/17 05:01 pm

Nāk vasara. Un man ir nemiers. Liels nemiers, triceklis, ir jāraujas dzīvē. Es šito zinu, tā jau ir bijis. Tas ir uz piedzīvojumiem, bet arī uz skumjām, tukšumu un nemieru. Sasodītais maijs!

Visu laiku jācīnās ar bēdu un jucekli. Tā laikam būs vienmēr.

5/2/17 03:28 pm

Ak, vai. It kā tak miljons koncerti jau bijuši, bet šodien atkal dūša kāpj uz augšu. Būs jau labi, būs jau labi.

4/23/17 05:25 pm

Šodien būtu jāiet uz jogu, bet es neiešu. Man ir slikts garastāvoklis. Jau nedēļu.
Gribas, lai kāds paņem klēpī un nomierina, izglauda nemieru no mana kažoka.
Neiespējami. Jāglaudās pašai.

Varbūt man pietrūkst ceļa sajūtas?
Dzīvošanas katru dienu, traukšanās nezināmajā?
Pietrūkst piedzīvojuma un degvielas.
Bet robežas ir tikai galvā.

4/16/17 11:14 pm

Gribas visu un visus sūtīt ellē. Fuck youuuu!!! Fuck youuuu!!! Nav jau īsti iemesla. Tikai kaut kāda sāpe serdē, tas viss. Atveros emocijām un aizveros. Brīdis laimes, ļoti vienkāršas laimes, kad cita roka guļ uz manas rokas, neticami, ka tik vienkārša laime var būt, bet jau pēc mirkļa atkal vientulība, eksistenciāla, nebeidzama, mulsinoša un sāpīga. Atkal viena savā metro stacijā, savā rajonā - liepām jau pilnīgi izplaukušas lapas - un mazliet žēlīgi apzināties, ka vienīgais, ko gribas, ir piedzerties un sāpēt. Jo kāpēc ne. Piedzerties pēdējā gadā ir bijis baigi ok. Aizbēgšana uz brīdi un muļķības, jo fuck youuuuu.
Powered by Sviesta Ciba