Comments: |
galvenais, izstaipies un atstiepies.
man liekas, ka par skrējēju (citu sportistu) kļūst tad, kad tev ir 3 dažādas pro simt-divsimt latu kedas dažādiem laikapstākļiem un piektdienas vakarā, kad tavi bohēmiskie draugi saka, nāc pie mums uz bāru, tu viņiem saki, paga, es fiksi pasportošu, pēc tam būšu. un pēc tam visu vakaru dzer tomātu sulu bez šņabja, jo neies jau formu bojāt.
šķiet, ka šāda problēma man it nemaz nespīd. mani piektdienu vakaros neviens uz bāriem neaicina, pie manis uz bāru nāk! :) (labi, alko mēs vēl netirgojam, bet tas jau netraucē atnākt ar līdzpaņemtiem dzērieniem)
ja par sportu, tad nopietni domāju, ka staipīšanās pirms un pēc kā obligāts un bezhaltūru rituāls un jēdzīgu kedu investments ir Nopietns Brīdis. Kedas gan var izkost makā robu, toties nesadzen kājmuskuļus un saites.
From: | |
Date: | May 16th, 2011 - 12:36 am |
---|
| | | (Link) |
|
piekrītu par šo kā iniciācijas momentu; no savas subj. pieredzes atkal varu teikt, ka cilvēkiem ar bailēm no Nopietniem brīžiem un lēmumiem varbūt labāk tomēr nepirkt - es savulaik nopirku The Kedas un momentā pārstāju skriet.
tad tās ir jālaiž tālāk Apņēmības Aplī. Gan jau visām latviešu zeltenēm ir 39,5 izmērs.
ir, ir! un turklāt tādām, kuras nupat pamēģinājušas skriet, bet dzīvē nepieiet lietām tik nopietni, lai vispirms iztērētu šekeļu kalnu un tikai tad sāktu [insert activity here] :)
From: | |
Date: | May 16th, 2011 - 12:44 am |
---|
| | | (Link) |
|
tak es vairāk kā 2 gadus noskrēju ar skeiteršūziem, pirms spert skrienamkurpju pirkšanas soli. tik un tā aizbiedēja :/
From: | |
Date: | May 16th, 2011 - 12:45 am |
---|
| | | (Link) |
|
40,5. bet es tomēr vēl plaucēju sevī cerībstaru atsākt.
starp citu, man ir akurāt 39.5 indoor futenes buči, manām kājām nepatīk viņus nēsāt. varbūt gribi pievērsties jautrām komandu spēlēm? :)
Aha. Līdzīgi kā citreiz priecāšanās par ideju paņem tik daudz laika un enerģijas, ka nepaliek spēka tās īstenošanai, man arī ar skriešanu THE Meklējumi paņēma tik daudz enerģijas, ka nogalināja pašu skrietprieku
Es teiktu, no svara ir mērķis un nodoms. Ja plānā ir skriešus veikt ko neikdienišķu, droši saucies par skrējēju;) Tam nav noteikti jābū pusmaratonam nākammēnes, galvenais, lai acu nemirkšķinot citiem var teikt, zin, es tagad regulāri skrienu, un augustā(rudenī, nākamvasar) taisos veikt ...
vot, neražiņa, cēla mērķa man nav. tik vien kā make myself fitter.
par tām dārgajām kedām - paskaties, nīstamais jūzeris veed_logs bija izcēlis no jūtūbēm video, ka visdabiskāk esot skriet ar plikām kājām, so investments dārgos žeļejapavos moš ir gluži lieks. vellsviņuzin.
a kāpēc skriet vajag uz laiku nevis attālumu? lai vai kā, es gan mūždien skrienu uz attālumu, jo man nav laika/pulsa tūļu, bet trases attālums nemainās.
Ar plikām kājām var skriet pa mežu. Pilsētā uz asfalta vajag apavus obligāti.
tai viģikā vecis pa asfaltu močīja, bet skan jau ekstremāli, es tikai uz to, ka lētāka keda ir līdzīgāka plikai kājai, nekā hi-teck keškas.
un mežā man ir čiekuri, skujas un saknes - nedomāju, ka tas ir kas vieglāks/patīkamāks plikai kājai
pulsa tūļu man arī nav, estaknaupavisamtraksvēl, vispirms jau tad kedas nopirkt :) bet par attālumu vs laiku fiška bij tāda, ka dažādos apstākļos vienu un to pašu attālumu skrien dažādi ilgi, un slodze jau ir tai laikā, ne tai gabalā.
blā, blā, blā :)) man pofig, es skrienu attālumu
| From: | f |
Date: | May 16th, 2011 - 12:25 pm |
---|
| | | (Link) |
|
man iztēlē tas skrējējs ir tāds, kurš skrien regulāri un dara to tāpēc, ka grib, nevis tāpēc, ka vajag. bet sākumā jau, man šķiet, visiem ir tas, ka vajag. un tad, kad nepaskrien kādu no tām reizēm, tad jūti - kaut kas nav, kaut kas galīgi ņekatjit.
a vēl labāk sevi nekā nesaukt un vienkārši darīt :) | |