dārgie cibas skrējēji, sakiet lūdzu, kāds levelis ir jāsaniedz, lai sāktu nēsāt cēlo skrējēja vārdu?
piemēram, par orhideju audzētāju es sevi varēšu sākt saukt tad, kad izplauks baltais dendrobijs, kuru draudziņš uzdāvināja, šķiet, uz kopdzīves jubileju, visu tādu ziedos, kurus tas ātri vien nometa, taču ātri vien izdzina jaunus kātus, uz kuriem tagad parādījušies arī pumpuri. tātad +/- gads leveļošanās.
un cik ilgi līdz cēlajam skrējēja vārdam? jau kādu laiku biju noskatījusi skriešanu par labu staminas kačāšanas veidu (staminu vajag futenei un vispār), un šodien pamēģināju, kā tas ir - vakarā iziet paskriet. sekojot cibā salasītiem gudriem padomiem, orientējos uz nelielu līkumu tā uz 15 minūtēm. jo skriet vajagot uz laiku, nevis attālumu. sanāca vairāk, bet neaizrāvos ar spēju robežu izpētīšanu, turklāt pa tādu lietu skriet tomēr pārāk žļurkstīgi.
atzīstos, ja man nebūtu sporta mērekļa endomondo, tas viss būtu daudz garlaicīgāk. bet, ja visu ko nomēra un sarēķina, tad ir ne tikai meditatīvi forši, bet arī interesanti. visi endomondo jūzeri, nāciet man par draudziņiem.
ja rīt kājas nekritīs ārā no eņģēm (nevajadzētu, jo pēc futenes sezonas atklāšanas nemaz tik smagi nevarēja just, ka visa ziema nogulšņāta uz dīvāna), skriešu vēl. kad nebūšu pārāk nogurusi, pieēdusies vai piedzērusies, un kad uzvaras parkā būs tukšs, kluss un mierīgs. nesmejieties, vienvakar biju ļoti tuvu pirmajam skriešanas izmēģinājumam, bet tas bija devītais maijs, kāda tur skriešana pārdaugavā.