man iztēlē tas skrējējs ir tāds, kurš skrien regulāri un dara to tāpēc, ka grib, nevis tāpēc, ka vajag. bet sākumā jau, man šķiet, visiem ir tas, ka vajag. un tad, kad nepaskrien kādu no tām reizēm, tad jūti - kaut kas nav, kaut kas galīgi ņekatjit.

a vēl labāk sevi nekā nesaukt un vienkārši darīt :)